Blogs

 
Rihards Sisojevs

Atklātais muzeja krājums - panaceja vai iespēja?

Kamēr pasaules medicīnas darbinieku prātus nomāc cīņa ar vēzi, bet inženieri meklē mūžīgās enerģijas avotu, muzejnieki visā pasaulē prāto arvien jaunus, iekrāto kultūrvēstures liecību pieejamības veidus. Neliegšos, dotais raksts ir pašrefleksija par LMB pasākumu cikla “Rītdienas muzejs”, atklātā krājuma tēmai veltīto amatbrāļu/māsu pieredzēm. Bez šaubām – atsevišķi novērojumi un atziņas ir spilgtāk iespiedušies atmiņā, bet tāds nu tās ir – profesionālais kretīnisms. :)

Izšķiršanās par labu atklātā krājuma iekārtošanai vienmēr ir individuālas un bieži vien ļoti specifiskas situācijas risinājums. Te, katrs lasītājs var atcerēties savu, tam zināmo stāstu par atklāto krājumu un katrs gadījums šai listē būtu unikāls. Pieejamās telpas vienmēr priecē, bet tik pat lielā mērā arī definē krājuma telpas iekārtojumu – kur katrs elements un parametrs viedo aprises tam, kādiem priekšmetiem telpa ir pielāgojama, neaizmirstot par primāro funkciju – priekšmetiem piemērotu glabāšanās apstākļu nodrošināšanu, kamēr izvietojums plauktos, vienlaicīgi var tikt pielāgots arī specifisku priekšmetu grupu, tipu un pat veselu muzeja kolekciju eksponēšanai.

Izaicinājumi un iespējas

Lieki teikt, bet atklātais muzeja krājums nebūt nav brīnumlīdzeklis, tādas priekšmetu grupas kā tekstīlijas, rakstiskie materiāli, fotogrāfijas un mākslas priekšmeti prasa specifiskākus glabāšanas un eksponēšanas apstākļus, kamēr galds vai drēbju skapis arī muzeja sienās, var turpināt pildīt savas pamatfunkcijas, “dzīvi” muzejā uztverot par sava veida pansionātu, kurā tiks gādāts par tā “veselību, līdz pat mūža beigām” (ak jēl, piedodiet šo poētisma brīdi). Risinājums, “neērto” priekšmetu grupu pielāgošanai atklātā krājuma apstākļiem jau ir sācis iegūt savas aprises, un vārds tam ir – Digitalizācija.

Mūsdienās digitalizācijas rīku klāsts kļūst aizvien plašāks, daudzveidīgāks un arī pieejamāks – itin viegli, priekšmetu 3D kopijas izgatavošana un drukātā teksta ciparošana, var tikt veikta ar visparastākā viedtālruņa fotokameras palīdzību. Piemēram, telpa muzejā, kurā ir uzstādīts projektors, tam pieslēgts datu nesēju ar digitalizētām muzeja krājuma fotogrāfijām, gleznām vai rakstītajiem avotiem, prātīgu elektronisko kartotēku un acīm tīkamu lietotāja vidi (interfeisu) – var tikt iekārtota jau tagad un neprasa starptautisku projektu finansējumu. Rezultātā, nodrošinot pieeju jaunām, atklātajā muzeja krājumā, agrāk grūti pielāgojamajām priekšmetu grupām, tādējādi būtiski bagātinot muzeja izglītojošā darba iespēju spektru.

Triāde

Atklāto krājumu droši varam uzskatīt par sava veida robežsķirtni muzeja iekšienē, kurā vienlaikus pārklājas krājumnieku un izglītojošā darba speciālistu intereses – no vienas puses, nodrošināt priekšmetu saglabātību un izmantošanu, no otras. Taču jau pati šī krājuma veida definīcija “atklātais muzeja krājums” norāda uz trešās puses – sabiedrības iesaisti. Kamdēļ atklātā krājuma iekārtošana nav tikai muzeja iekšējās komunikācijas jautājums, bet arī dialogs ar sabiedrību un dažādām tās grupām – skolām, uzņēmējiem, tūrisma un kultūras jomu pārstāvjiem u.c. Tādējādi iekārtots un uzturēts atklātais muzeja krājums var kļūt par efektīvu komunikācijas platformu, spilgti un pārliecinoši īstenojot muzeja pamatfunkcijas – krāt, pētīt, komunicēt.

Lai arī dažiem manis teiktais var likties kā īstena ķecerība, uzskatu, ka atklātais krājums, jebkura muzeja darbībā ir “win-win” situācija, jeb pat ja, atklātais krājums nav kļuvis par efektīgu muzeja komunikācijas platformu, tā joprojām ir papildus telpa krājuma priekšmetiem – muzeja augšanas un attīstības garantam.

---|||---

Rezumējot, kas tad īsti ir atvērtais muzeja krājums – panaceja vai iespēja? Nākas secināt, ka abi atbilžu varianti ir vienlīdz pareizi (lai arī šeit ir savi “bet”). Ne visas priekšmetu grupas var tikt pielāgotas eksponēšanas noteikumiem atklātā krājumā, taču konstanti šādu veidu meklējumi un jauno tehnoloģisko risinājumu pielietošana, ir bez šaubām pareizais ceļš efektīgam atklātajam krājumam. Vai tūlīt pēc šī raksta beigām lasītājam ir jāsteidz bīdīt solus un galdus šāda krājuma iekārtošanai? Nebūt ne! Atklātais krājums ir plānveidīgs un kolektīvs darbs visu muzeja darbinieku starpā, kura galarezultāts papildina, primāro krājuma telpas uzdevumu – priekšmetu saglabāšanu. Tajā pat laikā, paverot jaunas iespējas pētnieciskajam un izglītojošajam darbam, sabiedrībai piedāvājot ievērojami vairāk iespēju “pieskarties” un darboties ar muzeja krājuma vērtībām, iepazīstot ne tikai priekšmetu materiālo, bet arī nemateriālo dimensiju.

21.09.2018
 
blog comments powered by Disqus