Latvian Museum Directory

Jānis Akuraters Museum

6a Ojāra Vācieša St., Riga, LV 1004

  •  67619934

Bibliotekārs jeb stāsts par Olekta kungu

 

12. april. 2016

12.aprīlī plkst.18 Latvijas Nacionālās bibliotēkā Rīga, Mūkusalas iela 3, Mazajā zālē (4.stāvs) notiks literārs vakars "Bibliotekārs jeb stāsts par Olekta kungu". Jāņa Akuratera stāstu „Bibliotekārs” lasa aktieris Juris Strenga.

Sarunas par bibliotēkām, grāmatām un lasītājiem. Vada literatūrzinātnieks, LKA prof. Raimonds Briedis: Dārgumi, retumi un īpašie grāmatu stāsti Jāņa Akuratera, Andreja Upīša, Raiņa un Aspazijas personīgajās bibliotēkās. Stāsta Maira Valtere, Arnis Koroševskis, Dora Pauzere un Dace Nesaule, „Mūsdienu populārā literatūra, lasītāji un bibliotēkas Vidzemē”. Stāsta pētījuma autore Gita Siliņa

Literārais vakars notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Jāņa Akuratera muzeja (Memoriālo muzeju apvienība) izstādes „Dienu atspīdumi jeb pieci stāsti par Dzejnieka mākslas darbu kolekciju”pasākumu ciklā Zīļoņkaula tornī. Ciklu atbalsta Rīgas dome, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs „Riekstiņi”, Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība.

„Es ļoti mīlu šos vecos bibliotekārus. Pie viņiem ir daudz pagātnes putekļu – putekļi no viņu grāmatām un no tiem laikiem, kad zeltains miers un idille valdīja uz mūsu planētas, kad katra grāmata bija taisīta no ārienes un iekšpuses kā kaut kura rotas lieta, lai tiktu patīkama” – tā Jānis Akuraters iesāk savu stāstu jeb kā to pats nodēvējis žanriski par etīdi – „Bibliotekārs”. Pirmoreiz šo etīdi viņš publicējis ir žurnālā „Ritums” 1922.gadā. 1923.gadā Akuraters to ievieto stāstu krājumā „Erosa cilts”, kurā apkopojis stāstus par liktenīgām kaislībām kas aizrauj nebūtībā

Pasākuma turpinājumā būs stāsti un sarunas par rakstnieku bibliotekām, grāmatām un lasītājiem. Sarunu vadīs literatūrzinātnieks, dr.philol. Raimonds Briedis.

Latvijas muzeju krājumos nav daudz 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses latviešu dzejnieku un rakstnieku bibliotēku, kas būtu pilnībā saglabājušās. Starp tām Raiņa un Aspazijas un Jāņa Akuratera bibliotēkas ir vienas no plašākajām.

Savas bibliotēkas izveidošana 20. gadsimta sākuma latviešu autoriem bija būtiska – grāmata, bagātīga bibliotēka bija sava veida piederības zīme kultūrai. Nereti, lai raksturotu savu prozas darbu tēlus un varoņus, Jānis Akuraters ieskicējis viņu grāmatu plaukta saturu: stāsta „Aglaija” galvenās varones, skaistās un nelaimīgās Lietuvas krodzinieka meitas plauktā ir Bairona un Mickēviča sējumi, savukārt stāstā „Apiņi” viesmīlīgās, ar „maigo skaistumu” apveltītās Annas Dagdas kundzes grāmatu plauktā ir „tās saldās franču dzejas, kuras dedzina un smaržo kā paši dienvidi”, bet tēlojuma „Dauges dēls” galvenais varonis lepojas, ka viņa plauktā esot piecdesmit krājumi jaunāko dzeju, Poruka raksti un Raiņa drāmas.

Savā autobiogrāfijā Akuraters raksta, ka pirms Pirmā pasaules kara sievas mājās Birzniekos viņam bijusi jau krietna bibliotēka, ap 1400 grāmatu piecās valodās. „Sevišķi man bija mīļš renesansa laikmets Itālijā, par kuru man bija iegādātas vai visas vērtīgākās grāmatas. (..) Bet pēkšņi visam šim saules pilnam gaišam laikam darīja galu pasaules karš, pāršķiezdams ar savu mistisko zobenu arī manus sapņus un sajūtas. Līdz ar Kurzemes sadegšanu aizgāja bojā arī visa mana bibliotēka.”

Šobrīd muzeju kolekcijā glabājas viņa bibliotēkā, ko dzejnieks izveidojis 20. gadsimta 20., 30. gados, ir vairāk nekā 800 grāmatu latviešu, krievu, angļu, vācu, franču, norvēģu un igauņu valodā.

Kādas dārgumi, retumi glabājas muzejos dzejnieku un rakstnieku – Jāņa Akuratera, Andreja Upīša, Raiņa un Aspazijas personīgajās bibliotēkās un kādi ir dažu īpašu grāmatu stāsti būs iespēja uzzināt muzeja speciālstu – Mairas Valteres, Arņa Koroševska, Doras Pauzeres un Daces Nesaules stastījumos.

Savukārt par to , ko šobrīd lauku bibliotēkās lasa lasītāji, iepazīstinās Gita Siliņa, kura savā pētījumā promocijas darbam apkopojusi materiālu par Vidzemes bibliotēkām, to piedāvājumu un audiotorijas vēlmēm.

Literārais vakars notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Memoriālo muzeju apvienības Jāņa Akuratera muzeja izstādes „Dienu atspīdumi jeb pieci stāsti par Dzejnieka mākslas darbu kolekciju” pasākumu cikla „Zīļoņkaula tornī” ietvaros. Nākošais pasākums ciklā būs 26.aprīlī plkst.17.00 – „Puķes ziemeļos”, kas būs veltīts Jāņa Akuratera un Jāņa Jaunsudrabiņa sadarbības atklāsmei un mākslinieka tēla interpretācijai abu autoru daiļradē. Pasākumu ciklu atbalsta Rīgas dome, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs „Riekstiņi”, Jāņa Jaunsudrabiņa biedrība.

Izstāde „Dienu atspīdumi jeb pieci stāsti par Dzejnieka mākslas darbu kolekciju” Latvijas Nacionālājā bibliotekā atvērta līdz 30.aprīlim. Izstāde veltīta dzejnieka 140. jubilejai. Tā iepazīstina ar Jāņa Akuratera ģimenes kolekcijā esošajiem mākslas darbiem, starp kuriem ir Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Niklāva Strunkes, Oskara Kalēja u.c. mākslinieku darbi.




Maira Valtere,

Jāņa Akuratera muzeja speciāliste,

tel.26703293, maira.valtere@memorialiemuzeji.lv

 
blog comments powered by Disqus