Events

Gada kopsavilkums. Neērtie jautājumi: Darbs ar muzeja krājumu (nr.2)

Otrais kopsavilkums no 2020.gada 14.janvārī Latvijas Kara muzejā notikušā Muzeju foruma “Gada kopsavilkums. Neērtie jautājumi”, ar kuru iepazīstinām, ir no darba grupas “Darbs ar muzeja krājumu”. Šo darba grupu vadīja Daina Auziņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja LVMD krājuma darba vadītāja. 

 

Darba grupas mērķis bija veicināt diskusiju par to, kas ir neērtie jautājumi Latvijas muzeju krājuma darbā? Vai mēs izvairāmies runāt par misijas, stratēģijas vai resursu trūkumu? Kā mums veicas ar kolekciju komplektēšanu, dokumentēšanu, izpēti, aprūpi un pieejamību? Kas ir traucējošie faktori un kur meklējams risinājums?

 

DARBA GRUPAS “DARBS AR MUZEJA KRĀJUMU” KOPSAVILKUMS:

 

Ja muzeja identitāti veido vērtības, ko pārstāv institūcija, komunicējot tās ar savu publisko programmu: ekspozīcijām, izstādēm, dažādiem izglītības, kā arī izklaides pasākumiem, un kur krājuma komplektēšana un krājuma izpēte ir tikai daļa no visas košās buķetes, tad, runājot par muzeja unikalitāti, krājuma saturs ieņem vadošo pozīciju. Lai to atklātu, ir vajadzīgi ieinteresēti un talantīgi cilvēki, kas ikdienā gatavi ieguldīt savas zināšanas un radošumu gan krājuma attīstīšanas, gan dokumentācijas, gan aprūpes, gan arī izpētes darbā, kas prasa milzīgu pacietību, precizitāti, kārtības mīlestību un uzmanību pret detaļām.

Muzeju foruma krājuma sekcijas darbam sākām iesildīties jau nedēļu pirms klātienes tikšanās, pārlasot MK noteikumus par nacionālo muzeju krājumu un ieskatoties Lielbritānijas muzeju krājuma pārvaldības standarta “Spectrum” izveidotajā shēmā par dažādām krājuma pārvaldības funkcijām. Klātienes tikšanās tika organizēta trīs daļās; ievada daļā, atsaucoties uz minētajiem dokumentiem un Lielbritānijas Muzeju asociācijas uzsākto iniciatīvu “Kolekcijas 20–30” tika definēts uzdevums grupu darbam. Otrajā daļā sesijas dalībnieki strādāja sešās tematiskās grupās, diskutējot par jautājumiem “Krājuma attīstīšana”, “Krājuma dokumentācija”, “Krājuma pieejamība”, “Krājuma aprūpe un restaurācija”, “Efektīva krājuma pārvaldība un krājuma darba plānošana” un “Resursi (darbaspēks, finansējums, laiks, zināšanas u.tml.)”. Neērtos jautājumus centāmies _pārformulēt par mērķiem, apzinot šķēršļus to sasniegšanai un meklējot risinājums vai soļus, kas būtu sperami, lai tos sasniegtu. Noslēdzošajā sesijas daļā grupas prezentēja diskusiju rezultātus. Izvirzīto mērķu saraksts izvērtās garš, jo sesijas dalībnieki pārstāvēja gan dažādas institūcijas (pārsvarā – izmēra un profila ziņā atšķirīgus muzejus), gan dažādas amatu kategorijas ar plašu ikdienas pienākumu amplitūdu. 

Pilnu mērķu sarakstu darbam ar muzeju kolekcijām šeit iekļaut nav iespējams, tas ir vēl rūpīgi pārskatāms un daudzviet papildināms. Neilgais sesijas laiks bija tikai enerģisks sākums darbam, kas būtu jāturpina. Tomēr intensīvā saruna ļāva iezīmēt vairākas ļoti būtiskas tēmas:

  1. Efektīva krājuma darba plānošana, kurā paredzēts laiks visām krājuma darba aktivitātēm, kā arī krājuma speciālistu profesionālās izaugsmes celšanai; 
  2. Krājuma darbam nepieciešamās kompetences, jo šis darbs pieprasa orientēties gan tajos jautājumos, kas saistīti ar muzeja pārstāvēto tematiku (kolekcijām, ko tas glabā), gan visdažādākajām krājuma pārvaldības jomām, tostarp pārzinot specifiskus jurisprudences aspektus, digitalizācijai un darbam ar digitālā mantojuma komplektēšanu nepieciešamās tehniskās prasmes, komunikācijas prasmes saskarsmei ar potenciālajiem dāvinātājiem un pircējiem, kā arī auditoriju, kas ieinteresēta krājuma izmantošanā, virkni specifisku jautājumu, kas saistīti ar krājuma aprūpi, preventīvo aizsardzību, konservāciju, restaurāciju utt., utjp.,
  3. Resursu piesaiste (brīvprātīgais darbaspēks, elastīga un no birokrātiskā viedokļa ērta sadarbība ar pētniekiem un radošo industriju sektoru; efektīva finansiālo līdzekļu piesaiste un apguve, u.tml.); 
  4. Pārdomāta krājuma komplektēšana, paredzot arī sabiedrības iesaistīšanu krājuma attīstīšanā;
  5. Digitālā mantojuma (digital born) komplektēšana;
  6. Juridiski korekta dokumentu sastādīšana (precīzi un kompetenti formulējot punktus, kas pirkumu un dāvinājumu līgumos regulē attiecības autortiesību jomā);
  7. Mērķtiecīga un kvalitatīva krājuma digitalizācija;
  8. Krājuma satura pārvērtēšana;
  9. Nacionālā krājuma priekšmetu atsavināšana un izņemšana no nacionālā krājuma (kas aktualizē arī ļoti neērto jautājumu par t.s. “skeletiem skapī” vai zudušiem un meklēšanā jau ilgstoši esošajiem krājuma priekšmetiem);
  10. Riska menedžments, nodrošinot drošību muzeju krātuvēs, publiskajā krājumā un ekspozīcijās, kā arī izstrādājot rīcības plānu krīzes situācijām.

Rezumējošu un pat vizionāru  virsmērķi –Latvijas muzeju krājuma darbam definēja grupa, kas analizēja efektīva krājuma pārvaldību un krājuma darba plānošanu, t.i., sakārota dokumentācija (ieskaitot krājuma pārvaldības politiku un visu procedūru aprakstus) + sakārtots krājums + neizdedzis krājuma glabātājs. Lielisks mērķis, uz kuru tiekties!