Events

Ieskats Latvijas muzeju vadītāju 2016.gada 14.decembra sanāksmē.

Latvijas Kara muzejā 14. decembrī notika ikgadējā Latvijas muzeju direktoru, KM, un muzeju nozarē pastāvošo sabiedrisko organizāciju sapulce. Šogad sapulcē klātesošos uzrunnāja LR Kultūras ministre Dace Melbārde, ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, ICOM Latvija priekšsēdētāja Gundega Dreiblate, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Agrita Ozola, LMB valdes priekšsēdētāja Ieva Pētersone, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības vadītāja Une Sedliniece, Domnīcas Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone, Latvijas Kultūras akadēmijas  Studiju programmu direktora p.i. Agnese Treimane

Sapulces formāts nemainīgi klasisks – uzrunas, ziņojumi. Jautājumiem un diskusijai atvēlēts laiks sanāksmes beigās kā allaž neraisīja īpašās diskusijas.

Kultūras ministre Dace Melbārde savā uzrunā uzskaitīja 2016. gadā atjaunoto muzeju ēku un ekspozīciju skaitu, atsevišķu mākslas izstāžu atklāšanu ārpus Latvijas, aicināja muzejus iesaistīties Latvijas valsts simtgades svinēšanā, akcentējot 4.maija Balto galdautu dienu un uzsverot cik liela nozīme būs muzeju kopizstādei. Atzina, ka diemžēl šai izstādei paredzētās telpas Rīgas pilī nebūs gatavas. Kā arī izteica cerību, ka 2017.gadā KM uzsāks darbu pie jautājuma par valsts muzeju zemākatalgoto darbinieku algu palielināšanas.

Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns savu uzstāšanos sāka ar atgādinājumu, kādas prioritātes ir ierakstītas Muzeju nozares stratēģijā.

Visa prezentācija >>

Muzeju prioritātes:

Kultūras mantojuma veidošana, izpēte, saglabāšana un aktīva izmantošana, kuras priekšnoteikums - muzeju darbībai atbilstošs infrastruktūras nodrošinājums

Muzeju pieejamība un sabiedrības iesaistes sekmēšana, ko nodrošina pētniecībā balstītas un sadarbībā ar muzeju lietotājiem veidotas mūsdienīgas muzeju ekspozīcijas, kas kļūst par pamatu izglītojošajam darbam un komunikācijai ar sabiedrību

Muzeju kapacitāte un konkurētspēja, kuras pamatā ir profesionalitāte un ieguldītajam darbam adekvāts un motivējošs atalgojums

Bez šogad atklātiem muzejiem, viņš pieminēja iesāktos lielākos nozares projektus:

Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukcija, Rīgas pils Konventa daļas rekonstrukcija, Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija, Turaidas muzejrezervāta Klaušinieku mājas restaurācija un atjaunošana, Latvijas Fotogrāfijas muzeja jaunās mājvietas projektēšana, Restaurācijas darbi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļā “Dauderi”, Laikmetīgās mākslas muzeja projekta attīstība, Muzeju krātuvju kompleksa izveide Pulka ielā

Savā prezentācijā J.Garjāns uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai sakārtot muzeju ēkas, bet piepildīt tās ar kvalitatīvu saturu, ka,s viņaprāt, šogad ir izdevies vairākiem muzejiem.

VKKF mērķprogrammā “Muzeju nozares attīstības programma”  2016. gadā muzejiem bija pieejams finansējums - 200 000 euro apmērā.

No visiem iesniegtajiem projektiem tika nosaukti šādi piemēri:

  • Viļānu novadpētniecības muzejs, ekspozīcija "Lina sēkliņas stāsts“. VKKF atbalsts – 10 000 euro
  • Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja modernizētā ekspozīcija "Novada arheoloģija“. VKKF atbalsts – 8 846 euro
  • Pāvilostas novadpētniecības muzeja ekspozīcija "Pāvilosta padomju okupācijas gados“. VKKF atbalsts – 6900 euro
  • Jūrmalas pilsētas muzeja izstāde "Bērns kūrortā“. VKKF atbalsts – 8 000 euro.
  • Salacgrīvas muzeja virtuālās ekspozīcijas "Salacgrīvas muzeja dārgumi stāsta par pilsētu senāk un tagad“ 2.kārta: VKKF atbalsts 2015.gadā – 1 600 euro; 2016.gadā - 1 300 euro

Dažos slaidos tika parādīta 2016.gadā atjaunoto muzeju statistikas dinamika salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Skaitļu valoda rāda, ka apmeklētāju interese par šiem muzejiem ir pieaugusi.

Pievēršoties muzeju darbienieku un motivācijas tēmai, sapulcē apskatījām Latvijas muzeju darbinieku kopējo skaitu, kas 2015. gadā bija 1933.

Km muzeju nodaļas organizētos 39 tālākizglītības kursus muzeju darbiniekiem 2016.gadā apmeklēja 280 dalībnieki no 94 muzejiem

Sākot ar 2017.gadu muzeju darbinieku tālākizglītības funkciju pārņem Latvijas Kultūras akadēmija.   

KM muzeju nodaļa aktīvi strādājusi pie Muzeju likuma grozījumiem. Pievienotajā prezentācijā aicinu iepazīties ar piedāvatajiem grozījumiem, kas skars katru muzeju.

Prezentācijas noslēgumā sekoja atgādinājums gam par gada atskaiti, gan nozīmīgākajiem notikumiem 2017.gadā:

  • Pārskats par 2016. gada darbu Latvijas Digitālajā kultūras kartē - līdz 02.02.2017.
  • Aktualizēt muzeju piedāvājumu izglītības iestādēm – muzeju piedāvājums Latvijas skolas somai
  • Informācija bukletam “Muzeji 2017.gadā” – līdz 9.01.2017.
  • Informācija par Latvijas simtgades projektiem – līdz 01.06.2017.
  • Muzeju reģionālās sanāksmes notiks 2017.gada martā – aprīlī.
  • Seminārs akreditācijas komisiju ekspertiem – 2017.gada 12.janvārī.

2017.gadā akreditēto muzeju pulkam pievienojās Akciju sabiedrības “Latvenergo” Enerģētikas muzejs.

ICOM Latvija vadītāja Gundega Dreiblate informēja, ka 2017.gada Muzeju nakts notiks 20.maijā un tās devīze ir Eduarda Veidenbauma dzejas rindas: Laiks ātrāki steidzas kā vagona rats. Šāda izvēle tikai saistīta ar dzejnieka 150.dzimšanas dienu un jācer, ka visa dzejoļa pesimisms,kas tik ļoti saskan ar sabiedriskajā telpā bieži piesaukto pesimismu, īpaši neietekmēs muzeju sagatavotās programmas.

 

Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Agrita Ozola muzeju direktorus iepazīstināja ar Latvijas Muzeju padomes darba plānu 2017.gadam:
Muzeju likumā noteikto LMP uzdevumu īstenošana 
Atzinumi Kultūras ministrijai par muzeju akreditēšanu, NMK u.c. jautājumiem .
Atzinumi par nozares attīstību, finansēšanu u.c. jautājumiem.

Līdzdalība Muzeju nozares stratēģijas īstenošanā
Nozares normatīvās bāzes aktualizēšana.
Pilnveidot Latvijas Muzeju padomes darbu, sekmējot valstisko un nevalstisko nozares pārstāvju produktīvu sadarbību un viedokļu apmaiņu, kā arī nodrošinot informācijas apriti.
Pilnveidot muzeju un tūrisma sektora abpusēji ieinteresētu sadarbību muzeju atpazīstamības veicināšanai
Izstrādāt un ieviest valsts garanta sistēmu kultūras vērtību starptautiskās aprites ekonomiski izdevīgākai un aktīvākai nodrošināšanai

Sadarbība saistībā ar valsts 100-gadei veltītajiem pasākumiem:
Latvijas valsts simtgades birojs (projekts „Latvijas skolas soma”);
Latvijas muzeju kopizstādes veidotāju darba grupa (projekts „Latvijai 100. Zeme. Tauta. Valsts”).
Izvērtēt NMKK funkcionalitāti, saturu, publicitāti.
Definēt muzejiem daļēji pielīdzināmo institūciju vietu un lomu kultūras mantojuma kontekstā.

Organizatoriskā darbība
Nodrošināt regulāru informāciju par LMP KM mājas lapā.
Veidot dialogu ar arhīvu un bibliotēku nozarēm, sadarbojoties ar šo nozaru padomēm un VKPAI. Veidot dialogu ar Pašvaldību savienību.
Plašāka informācija par LMP darbu >>

 

Latvijas Kultūras akadēmijas  Studiju programmu direktora p.i. Agnese Treimane iepazīstināja ar akadēmijas šobrīd gatavoto muzeju darbinieku tālākizglītības programmu piedāvājumu.
Tā centrā ir Veidot pilna izglītības cikla piedāvājumu muzeju un kultūras mantojuma jomā nodarbinātajiem un aicināt aktīvāk izmantot arī jau šobrīd LKA piedāvājumu klausītāja statusā.
Kontaktēties: agnese.treimane@lka.edu.lv
Visa prezentācija >>

 

Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Pētersone pastāstīja par paveikto LMB gada balvas “Zelta puteklis” norisē, un plānoto 2017.gadā.

Sniedza īsu analīzi par biedrības uzturētās www.muzeji.lv darbību, tās plusiem un mīnusiem. Vēlreiz aicināja pārdomāt jautājumu par valsts muzeju iespēju piedalīties VKKF projektos tieši un nepastarpināti, nevis caur muzeju biedrību.

Gada laikā biedrība ir paudusi savu viedokli un 2017.gadā vēlētos turpināt strādāt pie sekojošiem jautājumiem:

  • Muzeju statistikas pieejamība
  • Suvenīru tirdzniecība muzejos
  • Kultūras skolas soma
  • Latvijas muzeju «kopizstāde»
  • Nacionālais muzeju kopkatalogs – pieejamība, lietojamība
  • Informācijas aprite nozarē
  • Starptautiska konference We Are museums sadarbībā ar LNMM (Anna Balandina)
  • Personas datu aizsardzība muzeju ZA un krājuma datubāzēs

Atskatoties uz darba gadu I.Pētersone uzsvēra, ka vēl aizvien nozarē visu nosaka atsevišķas personības, vairāk paļaujamies uz atsevišķu indivīdu iniciatīvu, nevis mērķtiecīgu komandas darbu.

Viņasprāt Latvijas muzeju biedrībai būtu jākalpo kā platformai un instrumentam kopēju mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai. To var izdarīt tikai komandā. Biedrība šobrīd nozares kopējiem mērķiem tiek izmantota ļoti maz.

Visa prezentācija >>

 

Domnīcas Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone prezentēja domnīcas jauno mājas lapu un vizuālo identitāti, kas plašāk paskaidro galvenos bierdības darbības virzienus.

Visa prezentācija tik spievienota pēc dažām dienām >>