Events

Klajā nākusi grāmata “Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs”

Atzīmējot mākslinieka, fotogrāfa, literāta, aktīva sabiedriskā darbinieka, aizrautīga folkloras un tautas tradīciju vācēja Jāņa Krēsliņa (1865–?) 150 gadu jubileju, izdevniecība “Neputns” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM) izdevusi grāmatu “Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs”.

Grāmata veltīta Jāņa Krēsliņa 19. gadsimta beigās savāktajiem etnogrāfiskajiem, vēsturiskajiem un mākslas materiāliem, kopskaitā 376 priekšmetiem (297 fotogrāfijām un 79 zīmējumiem, akvareļiem un eļļas gleznojumiem), kas atrodas LNVM krājumā.

Visas Jāņa Krēsliņa uzņemtās fotogrāfijas un zīmējumi tapuši 1894. un 1895. gadā, kad Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados ar mērķi iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, ko 1896. gadā Rīgā X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā organizēja Rīgas Latviešu biedrība.

Minētās ekspedīcijas kopumā bija 11, Jānis Krēsliņš piedalījās četrās, no kurām trijās viņš devās vienatnē. 1894. gada vasarā Krēsliņš kopā ar Pēteri Ābolu jeb Abulu un Krišjāni Zīvartu devās ekspedīcijā pa Vidzemes rietumu un ziemeļu daļu. 1894. gada Ziemassvētkos Krēsliņš devās vākt materiālus uz Nīcas, Bārtas un Palangas apkārtni, kas tolaik ietilpa Rucavas pagastā. Nākamā gada Lieldienās maršruts veda uz Alsungu, Turlavas, Rumbas un Snēpeles pagasta kuršu ķoniņu ciemiem. 1895. gada vasarā Jānis Krēsliņš apceļoja Latgali, Vidzemes austrumus un vidusdaļu.

Grāmatā apkopots viss LNVM rīcībā esošais Jāņa Krēsliņa mantojums. Akvareļos un eļļas gleznojumos atainoti latviešu zemnieku dzīvojamo un saimniecības ēku kopskati, plāni, apkures ierīču un rotājumu sīkdaļas, apbūves izkārtojuma plāni, īpašuma zīmes, novadu tradicionālie apģērbi, Bauskas pilsdrupas, Salacas pilskalns un kuršu ķoniņu vapeņi. Savukārt fotogrāfijās redzami Latvijas lauku iedzīvotāji ikdienas un svētku apģērbā. Nīcā, Bārtā, Rucavā un ķoniņu ciemos ļaudis fotografēti arī tradicionālajā apģērbā. Fotogrāfiju otrajā pusē Krēsliņš pierakstījis nofotografētā cilvēka datus: vecumu, auguma garumu, matu un acu krāsu, plecu platumu, krūšu un galvas apkārtmēru, sejas garumu, plaukstas garumu un platumu.

Rakstu daļā LVM Rokrakstu, zīmējumu, fotoattēlu un dokumentu kolekcijas galvenā glabātāja Sanita Stinkule analizējusi Jāņa Krēsliņa zīmējumus kā avotu latviešu tradicionālās kultūras izpētē, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles docente Inta Pujāte aplūkojusi Jāņa Krēsliņa fotogrāfijas kā latviešu tautas portretu, savukārt Jāņa Krēsliņa brāļa Georga Krēsliņa mazmazmeita, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Gunta Tuča sīki izpētījusi Jāņa Krēsliņa biogrāfiju.

Jānis Krēsliņš piedzima 1865. gada 20. oktobrī Vidzemes guberņas Valkas apriņķa Alūksnes draudzes Alsviķu pagasta Kušku mājās. Skolas gaitas sāka Alsviķu pagasta Ķemera skolā, vēlāk tās turpināja Rīgā pie Mazās ģildes Krāsotāju cunftes meistara Jūliusa Celēviča.

1894. un 1895. gadā Jānis Krēsliņš piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rīkotajās ekspedīcijās dažādos Latvijas novados ar mērķi iegūt materiālus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, kas kļuva par pirmo latviešu nacionālās vēstures, zinātņu un kultūras reprezentācijas pasākumu tolaik vēl Krievijas impērijas sastāvā. Ekspedīciju dalībnieku uzdevums bija savākt iespējami pilnīgus sadzīves priekšmetu un darbarīku komplektus, vērot vietējo sadzīvi, ieražas, fotografēt un zīmēt Vidzemes, Kurzemes un Latgales senos mājokļus un iedzīvotājus senajos apģērbos.

Pavisam notika 11 ekspedīcijas uz dažādiem Latvijas novadiem. Jānis Krēsliņš piedalījās četrās no tām: 1894. gada vasarā viņš kopā ar inženierzinātņu studentu Krišjāni Zīvartu un skolotāju Pēteri Ābolu jeb Abulu (publicējās ar pseidonīmu Tālivaldis) devās ekspedīcijā pa Rietumu un Ziemeļu Vidzemi. 1894. gada Ziemassvētkos Jānis Krēsliņš devās vākt materiālus uz Nīcas, Bārtas, Rucavas un Palangas apkārtni. 1895. gada Lieldienās Krēsliņš pabija Alsungā, Turlavā, Rumbā un Snēpeles pagasta kuršu ķoniņu ciemos – Kalējos, Ķoniņos, Pliķos, Ziemeļos, Dragūnos un Viesalgos. 1895. gada vasarā – rudenī Krēsliņš apceļoja Latgali, Vidzemes austrumu un vidusdaļu.

Par Jāni Krēsliņu līdz šim tomēr vēl daudz nezināma – nav neviena fotogrāfija, kurā būtu redzams Jānis Krēsliņš, nav arī zināms viņa miršanas datums un atdusas vieta. No 1898. līdz 1916. gadam Jānis Krēsliņš ar sievu Kristīni Krēsliņu (dzimusi Zandersone) un četriem bērniem dzīvojis Ziemeļkaukāzā, vēlāk 20. gs. 20. gados – Padomju Savienībā, Ļeņingradā.

Līdz 2016. gada martam Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Molbertu zālē Brīvības bulvārī 32, Rīgā, skatāma arī māksliniekam veltīta izstāde – 22 zīmējumu un 12 fotogrāfiju izdrukas.

 

Latvijas Muzeju biedrība