Blogi

 
Daiga Dupate

Piedzīvojumi un mācības

Pirmo reizi savā dzīvē biju Portugālē. Visa ceļojuma laikā radās ar muzeju darbu saistītas pārdomas, jo šis ceļojums “piespēlēja” ne tikai pozitīvu pieredzi.

Tie, kuri ceļo ar Ryanair avio kompāniju, zina, ka beidzamā laikā ar šo pakalpojumu sniedzēju var gadīties ķibeles. Izlidošanas dienā Rīgā nekas neliecināja, ka mani tas skars. Reģistrācija uz reisu Rīga – Londona un tālāk – Faro tika akceptēta. Tomēr Londonā, pāris stundas pirms lidojuma, saņēmu īsziņu, ka reiss atcelts. Tam sekoja stress, stāvēšana garā rindā, lai saņemtu Ryanair personāla konsultāciju par tālāko rīcību, zvanīšana apdrošināšanas kompānijai uz Latviju, galu galā – neizpratne par to, kāpēc tad ļāva reģistrēties, ja reisu pēdējā brīdī atceļ? Izrādās, visas jezgas iemesls bija tajā pēcpusdienā franču gaisa satiksmes kontrolieru organizēts streiks. Vēlāk uzzināju, ka tā rezultātā cietuši 450 000 ceļotāju.

Man radās pārdomas – vai Latvijas muzeju darbinieki būtu tik solidāri, cīnoties par kopīgu lietu? Piemēram, jautājumā par zemo atalgojumu vai finansējumu muzeju attīstībai? Kā uz to skatītos sabiedrība, ja tie muzeji, kam ir nesamērīgi zems valsts vai pašvaldības atbalsts, pieteiktu streiku? Kurš no tā un cik lielā mērā ciestu? Finansiāli, protams, klienti neciestu, jo uz muzeju pērk biļeti pārsvarā apmeklējuma laikā, nevis labākas cenas nolūkā – pus gadu iepriekš. Bet, piemēram, ja muzeja ļaudis streikotu un neakreditētu muzeju? Kam tas būtu “nesmukums”? Vai muzejnieki spētu solidarizēties un būt pašapzinīgi kopīgas lietas labā?

Nesen uzzināju par interesantu interneta rīku ‘saeima.korpuss.lv’. Saeimas debašu korpuss ietver visus vārdus, ko deputāti, ministri un citi Saeimas sēžu dalībnieki ir teikuši no tribīnes. Piemēram, laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 19. janvārim (10 gadu laikā) vārds “muzejs” lietots 25 debatēs – sanāks vidēji 2,5 reizes gadā. Šo debašu laikā pieminēti 10 muzeji, visvairāk – Latvijas Okupācijas muzejs. Ievadot, piemēram, vārdu kopu “Latvijas Nacionālais arhīvs”, piedāvā apskatīt deviņas debates. Bet, ievadot vārdu kopu “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs”, rezultāts ir nulle. Līdzīgi ir ar Nacionālo vēstures muzeju, kurš no Saeimas tribīnes minēts vienu reizi, debatējot par atbalstu Tautas frontes muzejam. Secinājumus izdariet paši!

Otra doma, kas radās Portugāles ceļojuma laikā, bija par nācijas pašapziņu un pašpietiekamību. Portugāle pamatoti tiek uzskatīta par tūristu iekārotu galamērķi. Lisabona ne ar ko neatšķiras, manuprāt, no Parīzes tūristu pieplūduma ziņā. Tomēr, sabiedriskajā transportā ārzemniekam jāspēj pašam tikt galā ar maršruta karti, jo informācija ir tikai portugāļu valodā. Tas pats arī starppilsētu autobusos, vilcienā un stacijās. Skaistajā kūrortpilsētā Lagošā bija norāde (attēls pie šī raksta), kur var iekļūt muzejā. Tomēr pie ieejas nebija neviena vārda kādā starptautiski plašāk lietotā valodā, ka muzejs slēgts uz rekonstrukcijas laiku. Viņi padomā par saviem cilvēkiem, bet par tūristiem – lai tiek galā paši. Man gan šķiet, ka viesmīlība nozīmē ko citu. Secinājums: ir tik labi pabūt ārpus savas ierastās vides, lai saprastu kā tas ir – būt viesim svešā zemē un gribēt to iepazīt.

Secinājums nobeigumam Krišjāņa Valdemāra vārdiem: “Brauciet latvji jūriņā!”. Gūt var ne tikai no labām emocijām, bet arī citas pieredzes. Kolēģi! Lai jums daudz interesantu ceļojumu!

24.10.2017
 
blog comments powered by Disqus