Muzeju speciālistiem

Latvijas Muzeju padome 2016. gadā

LMP 2016. gada sēžu grafiks 10.februāris; 20.aprīlis; 15.jūnijs; 21.septembris; 26.oktobris; 23.novembris; 7. un 14.decembris;

14.12.2016. sēdes protokols

1. Atzinumi par muzeju akreditāciju.

1.1. Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja atkārtotā akreditācija. 

G. Dreiblate komentē Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja akreditācijas komisijas atzinumu, kurā rekomendēts muzeju akreditēt uz pieciem gadiem.

A. Streile stāsta par muzeja aktualitātēm un nākotnes iecerēm.

G. Grase ierosina papildināt atzinuma projektu ar ieteikumu pašvaldībai, ka muzejam vēlams būt patstāvīgais iestādei.

A. Ozola nolasa atzinuma projektu:

  1. Latvijas Muzeju padome izsaka pateicību Andreja Pumpura Lielvārdes muzejam un Lielvārdes novada domei par darbu, kas ieguldīts, lai muzejs varētu veikt savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas Muzeju likumam.
  2. Atzīt, ka Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs atbilst atkārtotās akreditācijas prasībām un ieteikt Kultūras ministrijai izsniegt muzejam Akreditācijas apliecību uz pieciem gadiem.
  3. Latvijas Muzeju padome aicina novada pašvaldību izvērtēt muzeja pašreizējā juridiskā statusa un muzeja rīcībā esošo resursu atbilstību pilnvērtīgai muzeja funkciju izpildei.
  4. Andreja Pumpura Lielvārdes muzejam informēt Kultūras ministriju par muzeja darbības pilnveidošanas ieteikumu izpildi atzinumā noteiktajā termiņā.

Pieņemts vienbalsīgi.

1.2.      Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja atkārtotā akreditācija.

A. Jirgensone komentē Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja akreditācijas komisijas atzinumu, kurā rekomendēts muzeju akreditēt uz 5 gadiem.

Dz. Cepure stāsta par muzeja aktualitātēm.

L. Līdums informē par muzeja un pašvaldības nākotnes iecerēm saistībā ar padomju laika ekspozīciju.

A.Ozola nolasa atzinuma projektu:

  1. Latvijas Muzeju padome izsaka pateicību Aizkraukles vēstures un mākslas muzejam un Aizkraukles novada domei par darbu, kas ieguldīts, lai muzejs varētu veikt savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas Muzeju likumam.
  2. Atzīt, ka Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs atbilst atkārtotās akreditācijas prasībām un ieteikt Kultūras ministrijai izsniegt muzejam Akreditācijas apliecību uz pieciem gadiem.
  3. Aizkraukles vēstures un mākslas muzejam informēt Kultūras ministriju par muzeja darbības pilnveidošanas ieteikumu izpildi atzinumā noteiktajā termiņā.

Pieņemts vienbalsīgi.

2.Dažādi jautājumi.

A. Jirgensone informē par progresu Imanta Ziedoņa akreditācijas procesā.

 

7.12.2016. sēdes protokols

  1. Atzinumi par muzeju akreditāciju:

1.1.          Jaunmoku pils muzeja atkārtotā akreditācija.

Ziņo: G. Dreiblate

1.2.          Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atkārtotā akreditācija.

Ziņo: A. Jirgensone

  1. Latvijas Muzeju padomes darbības virzieni 2016-2018.

1. Atzinumi par muzeju akreditāciju.

1.1. Jaunmoku pils muzeja atkārtotā akreditācija. 

G. Dreiblate komentē Jaunmoku pils muzeja akreditācijas komisijas atzinumu, kurā rekomendēts muzeju akreditēt uz pieciem gadiem.

S. Ruskule uzteic muzeju par padarīto vienlaikus norādot, ka jāpievērš uzmanība dzīvnieku izbāžņu eksponēšanas apstākļiem un likumdošanai, kas regulē dzīvnieku izbāžņu likumīgu iegūšanu.

D. Šmitenberga informē par muzeja nākotnes plāniem.

A. Ozola jautā, vai ir iespējams nodrošināt regulāru darbu pie informācijas ievades NMKK.

G. Laursone skaidro, ka ziemas periodā muzejs mērķtiecīgāk pievērsīsies šim darbam, jo vasarā visi darbinieki aizņemti komunikācijas darbā.

A. Ozola nolasa atzinuma projektu:

1.         Latvijas Muzeju padome izsaka pateicību Jaunmoku pils muzejam un AS „Latvijas valsts meži” un AS „Latvijas valsts meži” meitas uzņēmumam SIA „Jaunmoku pils” par darbu, kas ieguldīts, lai muzejs varētu veikt savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas Muzeju likumam.

2.         Atzīt, ka Jaunmoku pils muzejs atbilst atkārtotās akreditācijas prasībām un ieteikt Kultūras ministrijai izsniegt muzejam Akreditācijas apliecību uz pieciem gadiem.

3.         Jaunmoku pils muzejam informēt Kultūras ministriju par muzeja darbības pilnveidošanas ieteikumu izpildi atzinumā noteiktajā termiņā.

Pieņemts vienbalsīgi.

1.2.      Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atkārtotā akreditācija.

A. Jirgensone komentē Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja akreditācijas komisijas atzinumu, kurā rekomendēts muzeju neakreditēt.

 

A.Ozola norāda, ka muzejā pēc būtības nepastāv plānošanas process, līdz ar to nav pārliecības, ka ieceres ir iespējams realizēt, kā arī uz to, ka vienas un tās pašas problēmas turpinās gadiem, un tās nav saistītas vienīgi ar krājuma darbu, bet ar muzeja vadību, struktūru un menedžmenta jautājumiem.

L. Grudule piebilst, ka darbiniekiem nav skaidra viņu atbildība, kas ļoti ietekmē arī muzeja filiāļu darbu.

I. Millersone vērš uzmanību, ka muzejā nekad nav tikusi veikta esības pārbaude un ka tikai šobrīd ir veikta pilna esības pārbaude. Norāda, ka stratēģiju izstrādāja darba grupa, kas sastāvēja no visiem nodaļu vadītājiem, un tā tikusi apspriesta zinātniskās padomes sēdē. Noliedz, ka nav izpildītas Muzeju likuma prasības, kas nosaka pie kādiem kritērijiem ir akreditējams muzejs, tāpēc uzskata, ka muzejs ir akreditējams.

S. Ruskule jautā par lielo neatrasto priekšmetu skaitu, vai tas saistīts ar cilvēkresursu trūkumu.

I. Millersone skaidro, ka problēma radusies, jo muzejā nekad nav veiktas esības pārbaudes, pirmo reizi veiktas tagad.

J. Garjāns jautā muzeja pārstāvjiem, vai tiešām muzejā nekad nav veiktas krājuma esības pārbaudes.

M. Kuplais paskaidro, ka visas iepriekšējās krājuma esības pārbaudes tika veiktas lokālos apjomos pa sektoriem un vienmēr viss ir atrasts, bet nav notikusi absolūta visa krājuma pārbaude. Skaidro, ka „Vēveros” sākumā krājumā pieņemti priekšmeti, kam ir muzejiska vērtība, bet pārējais turpinājis funkcionēt, diemžēl vienmēr ir ticis atlikts krājuma izvērtēšanas jautājums, kas izskaidro „Vēveru” situāciju.

J. Garjāns rezumē, ka korekti būtu teikt, ka nekad nav bijusi pilna krājuma esības pārbaude nevis – nekad muzejā tā nav veikta. Skaidro, ka saskaņā ar likumdošanu viens no kritērijiem, lai akreditētu muzeju ir – veikta muzeja krājuma uzskaite, bet šādā situācijā, ja krājuma darbs ir ticis organizēts, tā, ka ir 3000 nesignēti un vairāk nekā 3000 neatrasti priekšmeti, tad acīmredzami krājuma uzskaite nenotiek saskaņā ar Nacionālā muzeju krājuma noteikumiem.

A. Ozola norāda, ka akreditācijas komisija novērtē krājuma darbinieka ieguldīto darbu pilnas esības pārbaudes veikšanā un tai radusies pārliecība, ka krājuma jautājums ar laiku tiks atrisināts. Vēlreiz uzsver, ka muzejā jūtamas vadības problēmas visās jomās, jo konstatētas nesakritības dokumentos un reālajā situācijā, nesaskaņotas darbības vadības procesā un struktūrvienību darbībā.

A.Ozola nolasa atzinuma projektu:

  1. Atzīt, ka Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šobrīd neatbilst atkārtotās akreditācijas prasībām un atlikt muzeja akreditāciju.
  2. Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam atkārtoti iesniegt akreditācijas pieteikumu Kultūras ministrijā atzinumā noteiktajā termiņā.

Pieņemts vienbalsīgi.

M. Kuplais nebalso.

 

4.Latvijas Muzeju padomes darbības virzieni 2016 - 2018.

Padomes locekļi vienojas apstiprināt sagatavotos darbības virzienus (sk. protokola pielikumu).

A.Ozola informē par procesa virzību sakarā ar priekšlikumu izstrādi LVS 77-2:2016 standarta „Ceļa zīmes” grozījumiem.

Padomes locekļi izsaka atbalstu EM darba grupas ierosinājumam veikt izmaiņas standartā, tostarp ieviest jaunu piktogrammu „Muzejs”.

J. Garjāns ierosina darīt zināmu EM Darba grupai, ka ikviena valsts vai pašvaldības iestāde, kas iesaistīta atzinuma sagatavošanā par minētās ceļa zīmes lietojumu ir aicināta izmantot reģistru www.kulturaskarte.lv, kas ir brīvi pieejama un sniedz informāciju par visiem muzejiem, kas ir akreditēti vai reģistrēti.

Padomes locekļi vienojas informēt EM darba grupu par savu viedokli vēstulē:

Latvijas Muzeju padome 2016. gada 7. decembra ārkārtas sēdē iepazinās ar LR Ekonomikas ministrijas izveidotās Darba grupas priekšlikumiem par LVS-2:2016 standarta „Ceļa zīmes” grozījumiem un pilnībā atbalsta Darba grupas izstrādātos priekšlikumus:

1)     Priekšlikumu 1.1.: 706. zīmi ar brūnu fonu atļauts uzstādīt, lai apzīmētu tūrisma objektus, kas no ceļa tieši nav redzami. Apzīmēšana jāveic no tuvākā valsts autoceļa pa visērtāko ceļu pēc pašvaldības ierosinājuma. Gadījumos, ja ceļu tīkls ir sazarots, var uzstādīt vairākas ceļazīmes, saskaņojot to ar attiecīgo pašvaldību, kuras teritorijā atrodas tūrisma objekts.”

2)     Priekšlikumu 1.2.: 706.zīmei mainīt piktogrammu atkarībā no tūrisma objekta veida, tostarp radot iespēju uzstādīt muzejiem speciāli veidotu piktogrammu, kādas tiek lietotas Eiropas valstīs.

Atbildot uz Darba grupas lūgumu izteikt viedokli par muzeju piktogrammas uzstādīšanas noteikumiem, Latvijas Muzeju padome norāda, ka muzeju piktogrammu vajadzētu lietot tām institūcijām, kas veic LR Muzeju likumā minētās muzeju funkcijas pilnā vai daļējā apmērā.

Informācija par muzejiem, tostarp krātuvēm un ekspozīcijām, atrodama LR Kultūras ministrijas uzturētajā publiskajā digitālajā datu bāzē www.kulturaskarte.lv. Šī informāciju ir brīvi pieejama un to Latvijas Muzeju padome iesaka izmantot arī valsts institūcijām un pašvaldībām, pieņemot lēmumu un gatavojot atzinumus par ceļa zīmes nr. 706 izvietošanu, tostarp muzeju piktogrammas lietošanu.

Īss kopsavilkums par 26.10.2016. LMP sēdi  

Latvijas Muzeju padome atbalstīja akreditācijas komisiju priekšlikumus atkārtoti uz pieciem gadiem akreditēt Rundāles pils muzeju.

Pirmo reizi akreditāciju saņēma Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs. Muzejs dibināts 2006. gadā, kad AS „Latvenergo” valde nolēma izveidot Enerģētikas muzeju, lai gan muzeja sākums datējams jau ar 1995.gadu.

Tika noraidīts Imanta Ziedoņa muzeja sākotnējās akreditācijas pieteikums, jo, saskaņā ar Akreditācijas komisijas atzinumu, muzejā konstatēti gan trūkumi krājuma darbā, gan pieejamības nodrošināšanā apmeklētājiem.

Muzeju padome atbalstīja divu muzeju iesniegumus par priekšmetu izņemšanu no Nacionālā muzeju krājuma. No Franča Trasuna muzeja „Kolnasāta” krājuma tiek izņemti 8 priekšmeti, no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma 72 priekšmeti.

Muzeju padome atbalstīja Kultūras ministrijas sagatavotos grozījumus Muzeju likumā, sniedzot ierosinājumus atsevišķu grozījumu redakcijai.

Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāves Anda Laķe un Agnese Treimane iepazīstināja ar akadēmijas redzējumu par muzeju darbinieku izglītības iespējām un norisi Latvijas Kultūras akadēmijā.

Agrita Ozola informēja par izmaiņām padomes sastāvā. Latvijas Pašvaldību savienība atsauc Aivaru Kaņepu no darba Muzeju padomā, viņa vietā deleģējot Intu Baumani, Jūrmalas pilsētas muzeja direktori.

Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Agrita Ozola sniedza pārskatu par padomes divu gadu darbu, kā arī ieskicēja nākamo divu gadu aktualitātes.

Notika padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka pārvēlēšanas. Par Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāju atkārtoti uz diviem gadiem tika ievēlēta Agrita Ozola, par priekšsēdētaja vietnieku – Māra Lāce.

Īss kopsavilkums par 15.06.2016. LMP sēdi

Latvijas Muzeju padome atbalstīja akreditācijas komisiju priekšlikumus atkārtoti uz pieciem gadiem akreditēt Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Ogres Vēstures un mākslas muzeju.

Padomē tika izskatīts Cēsu kultūras un tūrisma centra iesniegums par Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja kandidatūru. Iepazinusies ar Kristīnes Skrīveres iesniegto Cēsu Vēstures un mākslas muzejs attīstības vīziju tuvākajiem trim gadiem, kā arī uzklausījusi atbildes uz jautājumiem, Latvijas Muzeju padome atbalstīja Kristīnes Skrīveres iecelšanu par pašvaldības aģentūras „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” nodaļas Cēsu Vēstures un mākslas muzejs vadītāju.

Ingrīda Smuškova, Latvijas Tūrisma informāciju organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja, informēja Latvijas Muzeju padomi par darba grupas paveikto saistībā ar ceļa zīmes Nr.706 uzstādīšanas problēmu risinājumu. Padome nolēma sagatavot vēstuli atbildīgajām institūcijām aicinot veikt grozījumus standartā saistībā ar 706. zīmes „Virziena rādītājs” ar brūnu fonu izvietošanu.

Padome nolēma apstiprināt Kultūras ministrijas izstrādāto konceptuālā ziņojuma projektu „Par kārtību, kādā akreditētie muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai” piedāvātajā redakcijā un aicināja Kultūras ministriju virzīt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Īss kopsavilkums par 20.04.2016. LMP sēdi

1. Latvijas Muzeju padome atbalstīja akreditācijas komisiju priekšlikumus atkārtoti uz pieciem gadiem akreditēt Latvijas Ugunsdzēsības muzeju, Viesītes muzeju „Sēlija” un Brāļu Jurjānu memoriālo muzeju „Meņģeļi”.

2. Pirmo reizi akreditāciju saņēma Vārkavas novadpētniecības muzejs, kurš dibināts 2008. gadā.

3. Padomes sēdē tika izskatīts Latvijas Kultūras akadēmijas pieaicinātā pētnieka Andra Kairiša ierosinājums par muzeju iespējamo atbalstu apdraudēto Latvijas arheoloģisko senlietu identifikācijas un elektroniskā kataloga veidošanas projektā. Latvijas Muzeju padome nolēma aicināt Latvijas muzejus informēt sabiedrību par likumdošanā noteikto kārtību korektai rīcībai ar senlietu atradumiem.

4. Padome uzklausīja Agritas Ozolas ziņojumu par problēmām, ar ko muzeji saskaras vēloties uzstādīt ceļa zīmes Nr.706, un atbalstīja ierosinājumu veidot darba grupu no reģionu pārstāvjiem, lai risinātu šo muzeju pieejamības jautājumu. Reģionu muzeju pārstāvji apkopo informāciju par to, kuriem muzejiem ir problēmas ar šādu zīmju uzstādīšanu. ja kāds muzejs vēl nav izteicis savu priekšlikumu, lūdzam rakstīt muzeji2muzeji.lv vai savam reģionu pārstāvim LMP.

5. Ar projekta „Latvijas skolas soma” aktualitātēm Latvijas Muzeju padomi iepazīstināja Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna. Muzejiem informācija par savu piedāvājumu Latvijas skolas somei bija jāiesniedz, ievadot to Kultūras kartē pie gada atskaites. Ja kāds muzejs vēl to nav izdarījis, aicinām to veikt. 

Projekta vadītāja informēja, ka šobrīd tiek apkopota muzeju sniegtā informācija un tā tiks publicēta KM mājas lapā. šobrīd Latvijas Kultūras Akadēmina veic pētījumu par to ko skolēni līdz šim ir redzējuši un izmantojuši no muzeju piedāvājuma.

Latvijas Skolas somas piedāvājumam ir:

  • jāveicina Latvijas vērtību iepazīšana;
  • jānodrošina līdztiesīgums pieejamībā
  • Jābūt līdzsvaram starp tradicionālo un laikmetīgo
  • jānodrošina saikne ar mācību procesu
  • jāveicina sadarbība starp visiem iesaistītajiem

Latvijas muzejiem būtu jāpārskata esošais piedāvājums un veidojot jaunas programmas, jāsasaista tas ar izglītības standartiem. Latvijas Dabas muzeja direktore aicināja projekta vadītāju pārskatīt Latvijas Skolas somas saturiskās jomas un atrast tajā vietu arī dabaszinātnēm. Muzeju apvienības Orisāre vadītāja uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir jautājums, kas nodrošinās transportu skolēniem. Konkrētas atbildes šobrīd nav, bet pojekta vadītāja informēja, ka šobrīd ir iecere, ka nadas apsaimniekotājas būs pašvaldības. Tas nozīmē, ka, ja katram skolēnam mācību gada laikā būs piešķirta noteikta naudas summa muzeju un citu kultūras iestāžu apmeklējumam, tad visas organizācijas ar savu piedāvājumu cīnīsies par klientiem. Tāpēc ir svarīgi piedāvājumu izstrādāt ne tikai interesantu, bet arī precīzi piesaistīt mācību saturam un konkrētai mērķauditorijai. LMP raisījās diskusija par to, ka šādas konkurences apstākļos, ļoti svarīgi ir risināt piedāvājuma pasniegšanas jautājumu. Informācijai par muzeju piedāvājumu jābūt tajās vietnēs, ar kurām skolotāji strādā. šobrīd projketā nav paredzētas šādu rīku izstrāde vai sadarbība ar jau esošām platformās (piem e-klase).

informāciju sagatavoja Daina Ratniece