Latvijas muzeju katalogs

Latgales Kultūrvēstures muzejs

Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne, Rēzeknes raj. LV-4600

  •  64622464
  • fax 64622778
GADA BALVU ATBALSTA:




Arheoloģiskie atradumi nodoti muzeja krājumā

 

22. oktobris. 2012 – 1. jūlijs. 2015

Pirms Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra celtniecības Rēzeknes viduslaiku pilskalna aizsardzības zonā arheoloģiskajos izrakumos iegūtās senlietas ir nonākušas Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē).

11.oktobrī Rēzeknē, Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā (ARPC) bija ieradušies SIA „Arhitektoniskās izpētes grupas” arheologi Uldis Kalējs un Baiba Eglāja, kuri prezentēja 2010.gadā veikto arheoloģisko izrakumu izpētes rezultātus jaunuzceltā ARPC „Zeimuļs” vietā.

Uz prezentāciju bija ieradušies gan bērni un jaunieši, gan tūrisma un preses pārstāvji, gan vietējie iedzīvotāji, lai dzirdētu un redzētu, kādi arheoloģiskie atradumi atkal papildina Rēzeknes pilsētas vēsturiskos stāstus. Priecēja fakts, ka no klātesošajiem izskanēja arī jautājums – kur atrastie priekšmeti šobrīd glabājas? Tas liecina, ka rēzeknieši labprāt piedalās pilsētas vēstures izzināšanā un nākotnes veidošanā.

Lai ikviens interesents rastu skaidras un tiešas atbildes, informējam par tiem priekšmetiem, ko arheologi ir nodevuši Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā. Saprotam, ka lielai daļai uzreiz gribētos apskatīt atrastos materiālus, bet mazliet jāpaciešas līdz pavasarim – maijā plānojam jauniegūtās senlietas eksponēt nelielā izstādē, ļaujot katram savām acīm skatīt liecības par viduslaiku dzīvi Rēzeknē.

Arheoloģiskie izrakumi divos posmos notika 2010.gadā no 2.augusta līdz 2.oktobrim. Arheoloģiskās izpētes un uzraudzības darbus objektā vadīja arheologs Uldis Kalējs, izrakumos kā izpētes tehniskie vadītāji piedalījās Elīna Guščika un Inga Doniņa, dažādos laika periodos izrakumos iesaistījās gan Latgales Kultūrvēstures muzeja darbinieces Maija Upeniece un Inga Grīnbauma, gan vietējie Latgales jaunieši – Kristīne Igovena, Kaspars Viļčuks, Dainis Adijāns, Pīters Daugulis, Jānis Kalniņš, Andris Kalniņš, Renārs Puncuļs un Normunds Ivons. Liels paldies izskanēja no arheologa Ulda Kalēja ikvienam, kurš piedalījās, jo brīžiem bija grūti, bet daudz lielāka bija aizrautība meklēt un cerība atrast.

Cerības attaisnojās – pēc arheoloģiskajiem izrakumiem un iegūto liecību rūpīgas izvērtēšanas, Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā ir pieņemti 34 priekšmeti, tostarp 17.gs. gredzens ar slīpu svītru rotājumu un gredzens ar zvērgalvu, iespējams, vispirms tā bijusi aproce, kas pēc tam pārveidota par gredzenu, 1826.gada 5 grašu monēta, ko rotā Krievijas impērijas ģerbonis – divgalvains ērglis un 1941.gada reihsfeniņš ar Vācijas ģerboni, akmens galodas, māla dakstiņi, māla pīpes galviņa, kas ornamentēta ar garenām svītrām, punktiņiem un augu motīviem, māla tīkla gremds, zāļu pudelītes, svina lodītes u.c. Katrs priekšmets ir nozīmīgs avots, lai stāsts par Rēzeknes iedzīvotājiem kļūtu aizvien saprotamāks.

Vairāki priekšmeti iekļauti arī muzeja palīgkrājumā, piemēram, 3 dzelzs naži, 5 kaltas dzelzs naglas, dzelzs pakavs, gludeklis u.c., kas nozīmē, ka to saglabātība ir apdraudēta un ir nepieciešma šo priekšmetu konservācija. Izrakumos tika atklātas vairāku ēku vietas ar akmeņu krāvuma krāsni, ko daļēji sedza māla apmetuma gabali. Vairāki šie māla apmetuma gabali, mazvērtīgas keramikas lauskas un dzīvnieku kauli no jaunākajiem laikiem (20.gs. 2.puse) ir iekļauti muzeja interaktīvajā krājumā, tas nozīmē, ka tos izmantosim muzejpedagoģiskajās programmās („Zemes dzīļu noslēpumi”), vizuāli bagātinot nodarbības skolēniem un ļaujot izprast arheoloģijas nozīmi mūsdienās.

Izrakumos atrasto trīs cilvēku kaulu materiālu antropoloģisko izpēti ir veicis Dr.hist. Guntis Gerhards, bet kaulu radiokarbona analīzes veiktas Zviedrijā, ogļu paraugu analīzes no atklātajām celtņu vietām– Igaunijā, lai veiktu konkrētus laikaposma datējumus. Iegūtie analīžu dati liecina par iedzīvotājiem 15.gs.beigās-16.gs., stāstot, ka viduslaikos vieta šaipus pilskalnam arī ir bijusi apdzīvota, bet plānoti vēl sīkāki pētījumi, tāpēc šobrīd skeleti glabājas LU Latvijas Vēstures institūtā Bioarheoloģijas nodaļā.

SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāja arheoloģe Baiba Eglāja uzsvēra, ka vietējo iedzīvotāju satraukumam par veiktajiem būvdarbiem vairs noteikti neesot nekāda pamata, jo pilsētas vadība un būvnieki nav ignorējuši vēsturisko vērtību nozīmi un  būvniecība ir noritējusi saskaņā ar noteikumiem.

FOTO: Priekšplānā arheologs Uldis Kalējs uzmēra un apraksta atrasto akmeņu krāvuma krāsni, 2010.g. augusts. SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” foto.

 

Informāciju sagatavoja

Maija Upeniece,

Latgales Kultūrvēstures muzeja

sabiedrisko jautājumu un reklāmas speciāliste

 

Adrese: Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē, LV-4601

Tālrunis 64622464, e-pasts: muzejs@rezekne.lv

Seko jaunumiem: rezekne.lv, draugiem.lv/lkm, facebook.com/Rezekne.Muzejs

 
blog comments powered by Disqus