Latvijas muzeju katalogs

Ludzas novadpētniecības muzejs

Kuļņeva iela 2, Ludza, Ludzas raj. LV-5701

  •  65723931
GADA BALVU ATBALSTA:




Latvijas 20. gadsimta fotoleģendas Jāņa Gleizda darbi

 

14. novembris – 31. decembris. 2014

14.novembrī Ludzas Novadpētniecības muzejā tika atklāta foto izstāde, kurā skatāmi ievērojama Latvijas fotomākslinieka, daudzu izstāžu dalībnieka, ievērojamu titulu un apbalvojumu īpašnieka, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Gleizda darbi.

Jānis Gleizds — unikāla personība. Viņš ir dzimis netālu no Rēzeknes — Ilzeskalna pagasta Vecgailumos. Jau agrā bērnībā aizrāvies ar zīmēšanu, no 9 gadu vecuma sācis nodarboties ar fotografēšanu. Iespējams, viņš būtu kļuvis par profesionālu mākslinieku, bet liktenim labpatika veidot citādu Jāņa dzīves scenāriju.

Aukstajā 1948. gada ziemā Jānis, atgriežoties mājās no balles, apsaldēja abu roku plaukstas un kāju pirkstus. Tos nācās amputēt. Pēc šī nelaimes gadījuma viņš kļuva par I grupas invalīdu. Neskatoties uz to, Jānis spēja atgriezties gan darba dzīvē, gan mākslā. Aizraušanās ar fotogrāfiju kļuva ne tikai par viņa profesiju, bet par visas dzīves darbu. Viņa kā fotomāklinieka talants tika novērtēts visā pasaulē. Jānis Gleizds ir piedalījies 800 izstādēs.

Viņš saņēmis 170 medaļas, no tām 37 - zelta, 600 diplomus, 18 kausus un 28 Grand Prix. 1979. gadā māksliniekam piešķirts AFIAP tituls – Starptautiskās Fotomākslas federācijas mākslinieka nosaukums, bet 1985.gadā — nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums. 1988. gadā Jānim Gleizdam piešķirts EFIAP goda nosaukums (ekselence), 1898.gadā - Mārtiņa Buclera prēmijas laureāts. 1995. gadā Jānim Gleizdam par nopelniem fotomākslā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Izstādē « Jāņa Gleizda mākslas aizsākumi» , kas skatāma Ludzas Novadpētniecības muzejā, var aplūkot fotogrāfijas, kas tapušas 20. gs. 60-tajos gados. Izstādes apmeklētāji, iepazīstoties ar Jāņa Gleizda mākslu, ar apbrīnu iesaucas: « Kur fotogrāfijas? Tā taču ir grafika!» Tā ir iegūtā attēla īpatnība - izohēlijas tehnika ( posterizācija), kad 3–5 un vairāk dažāda blīvuma pelēko toņu izdalīšana no oriģinālā attēla dara to līdzīgu grafikas darbam.

Jānis Gleizds ir bijis izcils mākslinieks, kas perfekti pārvaldīja smalko un darbietilpīgo izohēlijas tehniku. Neparastie gaismas efekti piešķir viņa attēliem vieglumu, pasakainību, piepilda tos ar saules stariem, kas izgaismo sievietes ķermeņa aprises, koku zaru rakstus, ūdens atspulgus. Izstādītās fotogrāfijas šurp atvedusi mākslinieka sieva un viņa piemiņas sargātāja Annele Gleizda. Annele ir bijusi uzticama Jāņa līdzgaitniece, mākslinieka mūza un viņa mākslas centienu aizsākumu atbalstītāja visu 45 kopdzīves gadu garumā. Tieši viņai mākslinieks ir veltījis 1998. gadā izdoto albumu «Gaismas atspulgi», kurā apkopotas Jāņa Gleizda labākās melnbaltās mākslas fotogrāfijas, kas tapušas 35 gadu garumā.

Annele ar patiesu sirsnību un maigumu izstādes apmeklētājiem stāstīja par pirmo tikšanos ar Jāni, kas notika Rīgas Traumatoloģijas un Ortopēdijas institūtā, kur viņas nākamais vīrs strādāja par fotogrāfu. « Esmu vienmēr apbrīnojusi Jāņa gribasspēku un spītību», stāstīja Annele. « Viņš nekad nemeklēja vieglākos ceļus, nekad nebija atkarīgs no citiem, Jānis visu darīja pats un es nekad neizjutu to, ka viņam nav roku.»

Vislielāko iespaidu uz apmeklētājiem atstāja Anneles stāstījums par jaunības dienām. «Mans brālis», turpināja Annele, « kritis karā. Domājot par viņu, es lūdzu Dievam, lai mans brālis atgrieztos, kaut bez rokām, kaut bez kājām, lai tikai pārnāktu mājās. Un tikai vēlāk, satiekot Jāni un kļūstot par viņa sievu, sapratu, ka mūsu tikšanās nebija nejaušība. Jāni man atsūtīja Dievs un mēs kopā nodzīvojām garu un laimīgu mūžu.»


Rita Kučāne

 
blog comments powered by Disqus