Latvijas muzeju katalogs

Ludzas novadpētniecības muzejs

Kuļņeva iela 2, Ludza, Ludzas raj. LV-5701

  •  65723931
GADA BALVU ATBALSTA:




Fotogrāfijas no 1934.gada augusta Valsts prezidenta K.Ulmaņa vizītes Ludzā

 

18. oktobris – 18. novembris. 2017

Augstu valstsvīru vizītes Ludzā

Šogad mūsu pilsētu ar savu klātbūtni pagodināja prezidents Raimonds Vējonis. To savā prezidentūras laikā apmeklēja arī Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers.  Bet ir zināms vēl viena valsts vīra vārds, kurš ierakstīts Ludzas vēstures annālēs. Viņš veltīja īpašu uzmanību Latgalei, vienmēr slavējis Latgales skaistumu, ļaužu sīkstumu un čaklumu, norādot, ka Latgales galvenā bagātība ir cilvēks. Tajā dzīvs tautas gars, patiess patriotisms un nesabojāts, vitāls kultūras spēks un potences. Šīs valstsvīrs ir Kārlis Ulmanis. Ir zināms, ka K.Ulmanis vismaz divreiz ir apmeklējis mūsu pilsētu.

 

 Kārļa Ulmaņa braucieni pa Latgali

 Pirmais brauciens 1920.gadā

1920.gadā no 3.februāra līdz 12.februārim Latvijas Ministru kabineta vadītājs Kārlis Ulmanis pēc Latgales atbrīvošanas devas plašā novada apmeklējumā. Tiek apmeklēti Viļāni (4. februāris), Preiļi (5. februāris), Višķi (6. februāris), Daugavpils (7. februāris), Rēzekne (8.februāris), Kaunata (9. februāris), Ludza (10. februāris), Krāslava (11. februāris), Viļaka (12. februāris).  Brauciena galvenie uzdevumi: administratīvās saimniecības izveide, vispārējā saimnieciskās dzīves normalizēšana, sociālo un veselības jautājumu risināšana. K.Ulmanis aicināja visu tautību pārstāvjus celt jaunu, demokrātisku valsti. K.Ulmani pavadīja Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamenta ierēdnis Pēteris Kinklāvs, veselības departamenta direktors Reinhards, kā arī Amerikas Sarkanā krusta (ARC) pārstāvis Deils Hjūtons (Houghton), kurš pēc K.Ulmaņa ieteikuma ceļojuma laikā dāvināja akūti nepieciešamās lietas - segas, dvieļus, ziepes, kabatas lakatiņus.

Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamenta ierēdnis Pēteris Kinklāvs savā atskaites ziņojumā par braucienu pa Latgali rakstīja: “Izpildot komandējumu 1920. gada 3. februārī es pavadīju Ministru Prezidenta kungu K. Ulmani pa Latgali, kur iepazinos ar pašvaldību iestāžu stāvokli. 1920. gadā 4. februārī Viļānu stacijā Rēzeknes apriņķī Ministru Prezidenta pirmā apstāšanās Latgalē. Rēzeknes apriņķa iedzīvotāju vārdā šeit Ministru Prezidenta kungu apsveica Tautas Padomes loceklis Pēteris Zadvinskis, kas arī stādījās priekšā kā Rēzeknes apriņķa valdes priekšsēdētājs. P.Zadvinskis paziņoja, ka Rēzeknes apriņķa valde darbojas no 1920.gada 25. janvāra. Visos Rēzeknes apriņķa 19 pagastos ir nozīmējis pagasta valdes ar pagastu vecākiem priekšgalā...
Ludzā atradām priekšā ļoti labi noorganizētu pilsētas pagaidu valdi un domi. Še dzīvojošo latviešu ļoti mazs procents, bet bija izdevies tomēr pilsētas valdē iedabūt divus latviešus—Bokumu
un Etmani. Bez šiem pilsētas valdē ir divi poļi, viens ebrejs un viens krievs - visi pietiekoši inteliģenti sabiedriski darbinieki. Domes sastāvā ir pieci ebreji, viens latvietis, viens vācietis un septiņi krievi un poļi. Bija sarīkota svinīga pilsētas domes sēde, kurā 7 nodaļu vadītāji visai lietišķi ziņoja par pilsētas stāvokli. Pilsētā 9000 iedzīvotāji, no tiem 1700 bērni. No 750 mājām tikai 16 dzīvokļos elektriskā apgaismošana...Ludzas apriņķī vēl apriņķa pašvaldības pavisam nav, kā arī 4 pagastos vēl nav ne pagasta valdes ne policijas. — Nepieciešama apriņķa valde, kas ierosinātu un vadītu darbību pagastu pašvaldības iestādēs. Latgales pagasti atšķiras no pārējās Latvijas pagastiem ar savu plašumu un lielo iedzīvotāju skaitu. Vidzemes un Kurzemes lielākos pagastos ir 3000—4000 iedzīvotāju, bet še 10000—12 000...”.

920.gadā laikraksts “Jaunākās Ziņas” publicēja rakstu “Ko Latgales cittautieši saka par mūsu Ministru prezidentu”. Daži citāti: “...viņš [K.Ulmanis] tik vienkāršs, gluži kā pašu cilvēks! Bez kādiem miesassargiem, bez gvardijas. Satiek zemnieku, sniedz roku un saka: Nu, vecais, kā klājas?” vai “Lielkungs liekoties lāga cilvēks, jo “mužiku” būšanas tīri labi saprot”.

 

Otrais K.Ulmaņa brauciens 1934.gadā

1934.gadā notika K.Ulmaņa brauciens pa visu Latviju. Jūnijā viņš apmeklēja Vidzemi, jūlijā un novembrī – Zemgali,  augustā – Latgali, augustā un septembrī – Kurzemi. Brauciens pa Latgali sākās 17.augustā Daugavpilī. Prezidents teica uzrunas Stacijas laukumā, Baznīcas laukumā, kur valsts himna tika nodziedāta divas reizes, kā arī pilsētas domes svinīgajā sanāksmē.  Prezidents apmeklēja arī cietoksni. Pie vakaru (Konstantina) vārtiem, Zemgales artilērijas pulka mācību laukumā notika karaspēka parāde. Sagaidīšanas uzrunā stacijas laukumā K.Ulmanis raksturoja Daugavpili kā "Latviešu valsts dienvidaustumu metropoli". 1934. gada 17. augustā Daugavpils pilsētas dome, iemūžinot šo notikumu, nolēma Valdemāra ielu pilsētā pārdēvēt par Vadoņa ielu. 

1934. gada 18. augustā K.Ulmanis apmeklēja Aglonu, Dagdu, 19.augustā - Ludzu, Gaurus, Augšpili, Jaunlatgali, 20. augustā - Balvus, Rugājus, Bērzpili, Bikovu, Viļānus, Preiļus, Līvānus.

Ir zināms, ka valsts galvu un viņa pavadoņus Ludzā sagaidīja lielas tautas masas. Kopā ar prezidentu brauca ģenerālis Jānis Balodis, Iekšlietu ministrs Vilis Gulbis, Izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs, Izglītības viceministrs Jāzeps Čamanis. Viesus uzņēma ar puķēm, sālsmaizi, viņiem tika sarīkots svinīgs mielasts.


Muzejā skatāma unikāla izstāde

Pirmo reizi muzejā skatāma unikāla foto izstāde –  fotogrāfijas no 1934.gada augusta Valsts prezidenta K.Ulmaņa vizītes Ludzā. Bildēs redzam, ka Valsts prezidents uzrunāja ļaudis no Tautas nama balkona, piedalījās Ludzas pilsētas valdes sēdē,  apmeklēja katoļu un pareizticīgo baznīcas, sinagogu, pieņēma militāro un aizsargu parādi. Tik tiešām plaša programma. Visi, kas interesējas par vēsturiskiem notikumiem Ludzā, tiek aicināti apskatīt izstādi. Laipni lūdzam!

 

Milāna Bule,

Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore

 
blog comments powered by Disqus