Latvijas muzeju katalogs

Ludzas novadpētniecības muzejs

Kuļņeva iela 2, Ludza, Ludzas raj. LV-5701

  •  65723931
GADA BALVU ATBALSTA:




Jaunākā ekspozīcija Latgalē - Ludzas Lielajā sinagogā

 

Ludza – tā ir pilsēta, kurā mūsdienu dzīves ritms savijas ar noslēpumaino un leģendām apvīto pilsētas pagātni. Šaurajās pilsētas ielās gluži kā grāmatu lappusēs ierakstīta vairākus gadsimtus senā pilsētas vēsture. Īpašu šarmu pilsētai piešķir Livonijas ordeņa pilsdrupas un vēsturiskais pilsētas centrs ar koka arhitektūru, kurā ietilpst arī t.s. ebreju kvartāls.

Ludza vienmēr ir bijusi daudznacionāla un daudzkonfesionāla pilsēta. Ebreju atstātais mantojums – pilsētas kultūrvēsturiskās mozaīkas vērtīga sastāvdaļa, kuru nepieciešams saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Lai gan 20.gs. sākumā Ludza tika dēvēta par Latvijas Jeruzālemi, mūsdienās ebreju kultūras tradīciju nesēju mūsu pilsētā kļūst arvien mazāk. Tāpēc mēs nevaram pieļaut, lai Ludzas ebreju kopienas kultūrvēsturiskais mantojums gadiem ritot, aizietu nebūtībā. Jāuzsver, ka 18.gs. Ludzā 63% no visiem iedzīvotājiem bija ebreji. 1937.gadā Ludzā bija 3 sinagogas un 5 lūgšanu nami, tai skaitā Ludzas Lielā sinagoga. Pēc īpašuma tiesību atjaunošanas sinagoga piederēja Ludzas ebreju kopienai. Tā kā nelielā ebreju kopiena nevarēja pienācīgi uzturēt un apsaimniekot šo ēku, vēsturiskā celtne vairākus gadus atradās avārijas stāvoklī. Ilgus gadus tajā nenotika dievkalpojumi, arī tūristiem nebija iespējas apmeklēt šo dievnamu. Izdemolētā svētvieta bija kā nedzīstoša brūce reliģisko cilvēku sirdīs. Tāpēc bija nepieciešams rast iespēju neļaut šim objektam, kas ir ebreju kultūras vērtīga sastāvdaļa, aiziet bojā.

2013.gadā Ludzas ebreju kopiena sinagogas ēku nodeva Ludzas novada pašvaldības īpašumā. 2013.gadā sinagoga tika iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā kā unikāls koka arhitektūras piemineklis un ir valsts pilsētbūvniecības pieminekļa - Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs - daļa. 2014.gadā tika izstrādāta un akceptēta Ludzas Lielās sinagogas Attīstības stratēģija 2014.-2018.gadam. Ludzas novada pašvaldība pieņēma lēmumu: restaurēt sinagogu un kā struktūrvienību nodot Ludzas Novadpētniecības muzejam.

Ludzas Lielā sinagoga, ņemot vērā ievērojamo oriģinālo koka daļu īpatsvaru, ir vecākā sinagoga Latvijā un Ziemeļaustrumu Eiropas valstīs. Koka sinagogas (pēc Valsts vēstures arhīva datiem Ludzas Lielā sinagoga, celta ap 1800.gadu, Rēzeknes Zaļā sinagoga, celta 1845.gadā) faktiski uzskatāmas par unikāliem Ziemeļaustrumu Eiropas ebreju kultūras pieminekļiem, kas citur Eiropā zaudēti 20.gs. laikā. Ir saglabājušās ziņas, ka 700 gadu laikā Austrumeiropā ir uzceltas ap 700 koka sinagogu. Kopējais vēl eksistējušo koka sinagogu ēku (ar iekārtu) skaits Eiropā nav lielāks par 4-5.

Ludzas Lielā sinagoga celta kā guļbūve. Apmēram 19.gs.3.ceturksnī, kad ēkai radušās tehniskas problēmas, tā tika apšūta ar māla ķieģeļiem. Lielā sinagoga ir viena no retajām ēkām, kas netika skarta Ludzas lielā ugunsgrēka laikā 1938.gadā, kad izdega praktiski viss pilsētas centrs. Iespējams, pateicoties tam, ka sinagogas ēkas tika oderēta ar ķieģeļiem, tā nesadega ugunsgrēka laikā.

Otrā Pasaules kara laikā sinagoga atradās geto teritorijā. Pēc aculiecinieku atmiņām kādu laiku sinagoga izmantota kā garāža un zirgu stallis. Šim nolūkam bija izņemta sienas daļa no ielas puses. Sinagogas apmeklētāji pat mūsdienās var pamanīt, ka Otrā Pasaules kara notikumi atstājuši savas pēdas – sinagogas kupolā redzami 2 ložu caurumi. Pēc Otrā Pasaules kara, kad ebreju kopienas locekļi atgriezās no evakuācijas, Ludzas Lielajā sinagogā tika atjaunoti dievkalpojumi.

Ēka izmantota kā dievnams līdz 20.gs.80.gadu beigām un ir saglabājusi oriģinālo veidolu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju, koka pamatkonstrukciju, autentisku telpu plānojumu (priekštelpa, Lūgšanu telpa, kāpnes uz 2.stāvu, Sieviešu puse, palīgtelpa (Svēto rakstu mācību telpa) un visus galvenos iekārtas priekšmetus vai to daļas, kas ir unikāli ebreju kultūras 18.-19.gs. kulta priekšmeti - Bima ar pulti, Aron Kodeš Toras glabāšanai, lasāmās pultis, galdi un soli.

2014.gada nogalē Ludzas novada pašvaldība uzsāka projektu «Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana» īstenošanu. Tā galvenās aktivitātes: sinagogas ēkas restaurācija, ekspozīciju izveide, amatnieku apmācības un pieredzes apmaiņa ar projekta partneriem Hordalandas Muzeju centru (Norvēģija). Sadarbībā ar projekta partneru ekspertiem precīzākai restaurējamās būves noteikšanai tika veikta nepieciešamo koksnes paraugu sagatavošana dendrohronoloģiskajai datēšanai. Tika konstatēts, ka relatīvi jaunākā no koksnes parauga gadskārtām veidojusies 1781.gadā, tādējādi precizējot un apstiprinot Ludzas Lielās sinagogas oriģinālo koka būvdetaļu senumu un palielinot tās izcilo retuma pakāpi.

Restaurācijas darbi ilga nepilnu gadu - no 2015.gada 20.marta līdz 2016.gada 22.janvārim. Ēkai demontēti sarkanie sienu apdares ķieģeļi, nostiprināti pamati, restaurētas ārsienas, guļbaļķu sienas siltinātas un apšūtas ar koka dēļiem, fasādes koka daļas krāsojumam izmantots auksti spiestas lineļļas gruntējums un augsti spiestas lineļļas minerālpigmentu krāsmateriāli. Saglabāts (nokrāsots) vēsturisks, 20.gs.30.gados no Austrālijas atvests skārda jumts, nostiprinātas jumta koka konstrukcijas. Saglabāts (apmēram 65 %) vēsturisks sienu apmetums, nostiprināti krāsas slāņi. Restaurēts unikāls koka dēļu kupols - vienīgais šāda tipa griestu veids, kas saglabājies visā Baltijas reģionā. Pēc arhitekta Pētera Blūma viedokļa, iespējams, saglabājās tikai 2 šāda tipa kupoli: viens no tiem atrodas sinagogā Piatra Neampt Rumānijā, bet otrs – Ludzas Lielajā sinagogā. Pirms restaurācijas sinagogas kupols bija aplīmēts ar avīzēm (izdevumi līdz 1918.gadam), kartonu un nokrāsots ar eļļas krāsu. Restaurācijas laikā kupols tika attīrīts no papīra un kartona, izmazgāts, zvaigznēm tika atgriezta oriģināla sudraba krāsa. Restaurācijas laikā tika saglabāts oriģinālais sinagogas veidols (ēkas fasāde, telpu plānojums un interjers).

Lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošinātu kvalitatīvu kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, 2016.gada sākumā tika pabeigti ēkas restaurācijas darbi un 11.augustā tā tika atklāta kā Ludzas muzeja struktūrvienība ar iekārtotām ekspozīcijām, kuras vēsta par Ludzas ebreju kopienas vēsturi.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Izraēlas ārkārtas un pilnvarotā vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē, Norvēģijas Karalistes ārkārtas un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Steinārs Ēgils Hāgens, Finanšu un Kultūras ministriju pārstāvji, Latvijas ebreju kopienu priekšsēdētāji, Izraēlas pilsoņi, kuri dzimuši vai dzīvojuši Ludzā. Sinagogas ēka tika iesvētīta - rabīns Kalevs Krelins uz durvju ailēm piestiprināja mezuzu un noturēja lūgšanu. Bijušie ludzānieši, kuri patreiz dzīvo Izraēlā, un ciemiņi uzdāvināja vērtīgas relikvijas, kuras papildināja ekspozīcijas.

Pēdējo divu gadu garumā muzeja darbinieki mērķtiecīgi vāca materiālus, priekšmetus, pierakstīja atmiņas ekspozīcijai par Ludzas ebreju kopienas vēsturi.

Sinagogā ir izveidotas trīs ekspozīcijas:

  1. Ludzas Lielās sinagogas lūgšanu zālē restaurētas vēsturiskās mēbeles un atjaunots oriģinālais interjers. Pašlaik veiksmīgi sadzīvo divas funkcijas: saglabāta sinagogas kā dievnama funkcija (var jebkurā laikā noturēt lūgšanu, ja ir 10 pilngadīgi vīrieši) un sinagoga funkcionē kā muzeja struktūrvienība;

  2. bijušajā mācību telpā izveidota ekspozīcija “Viss sākās Ļucinas štetelē”, kura veltīta Franku ģimenei – Ļucinas fotogrāfam Vulfam Frankam (pateicoties viņa fotogrāfijām mēs varam redzēt, kā izskatījās Ludza 20.gs. sākumā) un viņa dēlam Hercam Frankam (pasaulesslavenajam kinodokumnetālistam un režisoram). Pēc H.Franka atmiņām muzeja darbinieki izveidoja 20.gs.s. fotodarbnīcas paviljona interjeru, kā arī multimediālo ekspozīciju, veltītu Vulfa un Herca Franka radošajam mantojumam. Informācija pieejama 3 valodās, kas būtiski paplašina ekspozīcijas mērķauditoriju. Ekspozīcijā apmeklētāji var apskatīt 20.gs. 30.gadu Ludzas ielas vēsturisku rekonstrukciju. Lai to izveidotu, tika izmantota V.Franka fotogrāfija. Tika izstrādātas datorspēles un radoši uzdevumi, kas trijās valodās iepazīstina apmeklētājus ar Ludzas ebreju kopienas vēsturi un ebreju kultūras tradīcijām.

  3. Sinagogas otrajā stāvā sieviešu pusē atrodas ekspozīcija, kura vēsta par Ludzas ebreju kopienas vēsturi. Saskaņā ar ebreju reliģiskajām tradīcijām vīrieši un sievietes lūdzas atsevišķi. Lai apmeklētājiem demonstrētu šīs telpas vēsturisko piederību, ekspozīcijā ir skatāms sievietes tēls, kura noliekusi galvu lūgšanā pie pults, uz kuras atrodas ebreju lūgšanu grāmata (oriģināls izdevums, atrasts sinagogā). Pētnieciska darba rezultātā tika savākts liels materiālu klāsts. Lai materiāli būtu pieejami apmeklētājiem, tika izveidota audiovizuālā ekspozīcija, kas apmeklētājiem izraisa neviltotu interesi, it īpaši Izraēlā dzīvojošajiem ludzāniešiem. Ekspozīcijā var atrast informāciju par ebreju ģimenēm, par Ludzas ebreju kopienas rabīniem, tajā atspoguļots represiju periods un Holokausts. Viens no ekspozīcijas principiem – integrēt autentiskos priekšmetus un multimedijus, radot reālās vides atmosfēru. Informācija pieejama 3 valodās: latviešu, angļu, krievu. Tā kā ebreju galvenā nodarbe bija tirdzniecība, ekspozīcijā ir skatāma ebreju bodes rekonstrukcija.

Sinagogas atklāšanas dienā tika parakstīts trīspusējs sadarbības līgums starp Ludzas Novadpētniecības muzeju, Hordalandas Muzeju centru (Norvēģija) un biedrību “Ludzas amatnieks”. Sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas partneriem aizsākās 2014. gada septembrī īstenotā projekta “Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana” ietvaros. Parakstot līgumu, sadarbības partneri apliecināja vēlmi arī turpmāk sadarboties kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas jomā, piedalīties kopīgu projektu izstrādē un realizācijā, īstenot pētniecības un sabiedrības izglītošanas aktivitātes, kā arī sadarboties kopīgu tūrisma produktu attīstīšanā.

Ludzas Lielā sinagogas restaurācija – ievērojams notikums Ludzas pilsētas vēsturē, kas izraisīja interesi gan Ludzas iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. No tā brīža, kad restauratori sinagogas atslēgu nodeva muzejniekiem, sinagogu apmeklēja vairāk nekā 3 tūkstoši apmeklētāju. Tas liecina par objekta lielo potenciālu un attīstības perspektīvām. Uz ekspozīciju bāzes tiek veidotas muzejpedagoģiskās programmas, ieplānotas izstādes un koncertprogrammas.

No atsauksmju grāmatas: “Ļoti spilgti iespaidi par radošu pieeju ekspozīcijas veidošanā – interaktīvi, ar vēstures elpu un ebreju kultūras un sadzīves klātesmi – MALAČI, LUDZĀNIEŠI – viss ļoti daudzpusīgi parādīts – gan sakrālais, gan sadzīviskais, gan vēsturiskais. Ar gaumi iekārtotas restaurētās un atjaunotās telpas – bez pārblīvējuma, pārņem gaiša noskaņa, te var nākt vēl un vēl – izzināt, aplūkot un apzināt! Lai veiksme turpmāk darbā. Ar cieņu, Rēzeknes Zaļās sinagogas gids – pārzinis Voldemārs Ivdris, 27.10.201.”


Milāna Bule,

Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore

 
blog comments powered by Disqus