Latvijas muzeju katalogs

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs

Krājuma glabātuve, administrācija: Skolas iela 12; 

Izstāžu zāles: Skolas iela 10a, Madonā, Madonas novadā LV-4801;  

Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve: Sarkaņu pamatskola, Sarkaņu pagasts.

 


  •  64822480
  • phone:   64822481
GADA BALVU ATBALSTA:




Pirms pasaule mainījās (1913)

 

18. maijs – 30. oktobris. 2013

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs aicina apmeklēt izstādi „Pirms pasaule mainījās (1913)”.

Izstādes centrā ir 1913.gads tagadējā Madonas novada teritorijā un apkārtnē. Tomēr, atspoguļojot procesus sabiedrībā un notikumus cilvēku dzīvē, ir aptverts laika posms pēc 1905.gada revolūcijas un līdz Pirmajam pasaules karam.


Iemantotās sapulču un biedrošanās brīvības rosināja lauksaimniecības, labdarības, bibliotēkas biedrību aktivizēšanos. 1906.gadā nodibinātās Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības pārziņā nonāca lopu pārraudzība, piensaimniecības un lopkopības kursu organizēšana, jaunu biedrību dibināšana. Lai piesaistītu naudas līdzekļus, lauksaimniecības biedrības veidoja krājaizdevu kases.
Katram apvidum ir sava īpaša lauksaimniecības nozare, kura dod zemniekam galvenos ieņēmumus.

Madonas apkārtnei tā bija piena lopkopība. Arī pirmo lopu pārraugu biedrību nodibināja Vestienā 1904.g. 15.aprīlī. Pārraugus jaunajām biedrībām deva toreizējās Krievijas lopkopības – piensaimniecības un lauksaimniecības skolas. Nopietnus strīdus lauksaimniecības speciālistu un pašu zemnieku vidū izraisīja jautājums, kādus piena lopus labāk audzēt: svešzemju vai vietējos. Tāpēc 1913. gadā tika organizēta vietējo lopu izpētīšanas ekspedīcija Vidzemē. Tā noskaidroja, ka Angelnas sugas govis vairāk redzamas Cesvaines apgabalā, bet vietējās – Ļaudonas, Vestienas, Kalsnavas  saimniecībās.


1913./1914.māc. gadā atsākās pārkrievošana Baltijas guberņu skolās, kur no 1.klases visi priekšmeti, izņemot ticības mācību bija jāmāca krievu valodā. Pamatizglītību skolēni ieguva pagastskolās, tālāk varēja turpināt mācības draudzes skolās un Izglītības ministrijas skolās. Daudzi novada jaunieši izvēlējās mācīties Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā un Valmieras skolotāju seminārā, arī Pleskavas skolotāju seminārā. Vēlēšanās iegūt labu izglītību mūsu puses cilvēkus aizveda uz Politehnisko institūtu Rīgā, Tērbatas, Maskavas, Varšavas universitātēm, Pēterburgas konservatoriju.


Pēcrevolūcijas laikā Madonas apkārtnē dzimst Izglītības biedrības. 1909.gadā nodibinātā Biržu izglītības biedrība pārņēma no Rīgas latviešu izglītības biedrības rūpes par Madonas meiteņu ģimnāziju, kuras 1. izlaidums notika 1913.gadā, 1911.gadā savu darbību sāka Līdēres, 1912. – Grostonas izglītības biedrība.


Liela izšķiršanās bija ģimenēm, kuras izmantoja iespēju iegūt zemi Sibīrijā un devās prom no Latvijas, kā Kronīšu dzimta no Grostonas un Bērzaunes pagastiem.
Šis ir laiks, kad latviešu zemnieki atrodas ceļā no vecā uz jaunu saimniekošanas veidu, tiek likti pamati profesionālās izglītības iegūšanai tepat Latvijā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē darbojas savā jomā zinoši cilvēki.
1914.gadā iesācies Pirmais pasaules karš izmaina līdzšinējo kārtību.


Izstāde balstīta uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiāliem, kas papildināti ar priekšmetiem no Kuldīgas novada muzeja (par Baltijas skolotāju semināru), kā arī no Viļņa Strautiņa un Andra Rimšas kolekcijām.


Izstādi veidoja muzeja speciālistes Brigita Balode un Danute Vēze.

Brigita Balode,

kultūrvēstures nodaļas vadītāja

 

Attēlā: Bērzaunes pareizticīgo draudzes skolas (Grostonas pag. „Kailenes”) skolēnu orķestris un skolotājs Nikolajs Feldmanis. 1913.g.

 
blog comments powered by Disqus