Latvijas muzeju katalogs

MUZEJU BIEDRĪBA

Uzvaras bulv. 2A, Rīga, LV-1049

  • phone:  + 371 29532069
LATVIJAS MUZEJU BIEDRĪBAS
GADA BALVU
"ZELTA PUTEKLIS"
ATBALSTA

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam - 79

 

13. jūlijs. 2017

Maija mēneša izskaņā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs, atzīmējot muzeja 79. jubileju, rīkoja konferenci „Mūsdienu muzejs: starp pētniecību un izklaidēm”. Saruna ar muzeja direktori Rutu Ģipteri par Daugavpils muzeja attīstību un muzeja gadadienu atzīmēšanas pasākumiem.

Dace Bumbiere-Augule: Kuri muzeja pastāvēšanas laikā bijuši kritiskākie un labākie brīži? Ko no tā mācīties?

Ruta Ģiptere: Viens no muzeja pastāvēšanas nozīmīgākajiem brīžiem, protams, bija pats 1938. gada 30.maijs, kad Daugavpils pašvaldības piešķirtajā divstāvu ēkā Saules ielā 5/7 oficiāli tika atklāta Valsts vēstures muzeja Daugavpils nodaļa. Ekspozīcija tika izvietota trīs zālēs un sastāvēja galvenokārt no arheoloģijas, etnogrāfijas, keramikas u.c. kolekcijām. Par muzeja direktoru tika nozīmēts Oskars Kalējs. Šī izvēle bija veiksmīga, jo lielā mērā noteica muzeja tālāko attīstību. O. Kalējs organizēja aktīvu muzeja eksponātu vākšanu. 1939. gadā bagātīgi tika papildināta muzeja arheoloģijas kolekcija ar priekšmetiem, kurus ieguva Dvietes upes, Lubānas ezera un Jersikas pilskalna arheoloģisko izrakumu laikā. Kopā tika atrasts 2481 priekšmets. 

Īpašs posms Daugavpils muzeja pirmskara dzīvē bija saistīts ar plašas jaunas ekspozīcijas gatavošanu 1940. gada Latgales dziesmu svētkiem, kad senlietu vākšanā bija iesaistīti novada iedzīvotāji. 1940.gada 9.jūnijā notika Daugavpils muzeja paplašinātās ekspozīcijas atklāšana, kas bija izvietota deviņās zālēs. Senvēstures nodaļā apmeklētāji varēja iepazīties ar Austrumlatvijas attīstību, etnogrāfijas nodaļā tika eksponēti Latgales un Augšzemes tautas tērpi un audumi, īpaši plaši eksponēta bija Latgales keramikas kolekcija. Kopumā muzeja eksponātu skaits pārsniedza 5 tūkst. vienību. Vienlaikus tika atklāta arī mākslas galerija. Tālāku muzeja attīstību pārtrauca 2.pasaules karš. Ekspozīcija tika slēgta, daudzi eksponāti pazaudēti.  1944. gadā muzejs atsāka darbu un tika pārdēvēts par Daugavpils Valsts vēstures muzeju, bet no 1945. gada tas sāka darboties kā Novadpētniecības muzejs.

Kad pateicoties novada iedzīvotāju neizsīkstošajai interesei par muzeju, tā krājumā bija savāktas vairāk nekā 20 tūkst. glabāšanas vienību, muzejam bija nepieciešamas jaunas telpas. Tā  pienāca neaizmirstamā 1959.gada 19.jūlija diena, kad muzeja darbinieki saņēma skaistākā pilsētas nama - 19.gs beigās jūgendstilā celtās ēkas atslēgu Rīgas ielā 8, kur muzejs atrodas arī šodien.

1967.gadā muzejam tika nodota arī 19.gs. b. celtā blakus ēka,  kurā tika izvietots vēstures ekspozīcijas turpinājums un izstāžu zāle. Ar novada vēsturi varēja iepazīties jau četrpadsmit zālēs. Izstāžu zālē savus darbus sistemātiski eksponēja gan Daugavpils, gan citu pilsētu mākslinieki. 1988.gadā uz muzeja vēsturiskās ēkas jumta tika novietoti jauni ērgļi un pie muzeja ēkas un izstāžu zāles ieejas atgriezās bronzas lauvas. 1989.gadā notika plaša šīs ēkas renovācija.

1991.gadā tika uzcelta, speciāli muzejam uzprojektēta piebūve – divu stāvu krājuma  glabātuve ar kopējo platību 1000 kvadrātmetri. Taču ņemot vērā, ka tas bija laiks, kad valstī un arī Daugavpilī tika uzsākts ceļš uz demokrātisku un neatkarīgu Latviju, arī muzejam tajā laikā viens brīdis bija diezgan kritisks. Plānotajai ekonomikai sagrūstot, noskaidrojās, ka pilsētai nepietiek naudas, lai norēķinātos ar celtniekiem par muzeja jauno piebūvi un muzejs var to zaudēt. Taču mums paveicās, jo pateicoties muzeja un pašvaldības vadības saskaņotai rīcībai, Daugavpils pašvaldība rada iespēju trūkstošo finansējumu sagādāt un tikai 1992.gadā jaunbūve tika nodota muzejam. Mēs toreiz bijām ļoti pateicīgi pašvaldībai un ar lielu entuziasmu 1993.gada laikā no vēsturiskās muzeja ēkas pagraba uz jauno glabātuvi pārcēlām apmēram 90 tūkst. glabāšanas vienību - vēstures, dokumentu, mākslas, etnogrāfijas, tekstīliju, keramikas u.c. kolekcijas. Šajā ēkā bija ieprojektēta arī pasākumu zāle, restaurācijas darbnīca, izolators, darba kabineti, bibliotēka ar lasītavu. Toreiz muzejs ieguva jaunu ēku krājuma glabāšanas apstākļu uzlabošanai un daudz citu telpu, kas bija kā spēcīgs atspēriena punkts muzeja attīstībai.

Sākot no 1991. gada Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, notika kultūrvēstures ekspozīcijas pārveide, tās saturs tika veidots atbilstoši mūsdienu vēstures zinātnes prasībām. Mākslinieks dizaineris Uģis Auziņš izstrādāja muzeja interjera projektu, ievērojot arhitektūras pieminekļa (jūgendstils) īpatnības. Muzeja apmeklētājus sagaidīja 5 pastāvīgās kultūrvēstures ekspozīcijas zāles (aizvēsture – 1991.g.) un daudzveidīgas izstādes. 1998.gadā tika veikta muzeja izstāžu zāles renovācija. Tā ieguva mūsdienīgu, mākslas darbu eksponēšanai atbilstošus interjeru, zāles dizainam funkcionāli piemērotus prožektorus un podestus.

Ievērojams notikums muzejā bija plašas otrās pastāvīgās ekspozīcijas “Daugavpils novada daba” atklāšana 1999.gadā. Ekspozīcijā apskatāmi novadam raksturīgākie floras un faunas pārstāvji, parādīti izplatītākie biotopi. Atbildīgs un svarīgs notikums muzeja vēsturē bija tas, ka 2000.gada 24.maijā muzejs uzņēma ikgadējo Latvijas muzejnieku saietu Daugavpilī. Svinīgā pasākuma daļa notika labiekārtotajā muzeja pagalmā. Starp citiem apsveikumiem, mums pasniedza Starptautiskās muzeju komitejas „ICOM” Latvijas Nacionālās komitejas balvu par izstāžu rīkošanu ārzemēs. Uz Starptautiskās muzeju dienas svinībām sabraukušie vairāk nekā 450 muzejnieki, pūtēju orķestra „Daugava” iedvesmoti, saieta saviesīgo daļu pavadīja Daugavpils cietoksnī.

2003.gada 25.septembrī, svinot Daugavpilī (Dvinskā) dzimušā pasaulslavenā Marka Rotko 100. gadu dzimšanas dienu un klātesot mākslinieka bērniem - Keitai Rotko Prizelai un Kristoferam Rotko, muzejā atklātajā M.Rotko (1903.-1970.) mākslas zālē tika eksponēta unikālu 40 reprodukciju kolekcija. Tā iepazīstināja ar mākslinieka daiļrades dažādiem etapiem, radot priekšstatu par klasiskā stila evolūciju - abstrakto ekspresionismu. M.Rotko mākslas zāle muzejā darbojās 10 gadus un mūsu centieni bija virzīti uz to, lai Rotko darbi, kas Latvijā nebija pazīstami „dzelzs priekškara” dēļ, tiktu atpazīti un palīdzētu sabiedrībai apzināt ar tiem saistīto pilsonisko lepnumu. Katru gadu notika Daugavpils starptautiskais mākslas plenērs „Marks Rotko”.

2014.gadā muzejpedagoģisko programmu un nodarbību īstenošanai ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Daugavpils pilsētas pašvaldības atbalstu, kā arī pateicoties projektam „Museum Gateway” tika atklāta moderni aprīkota interaktīvo programmu telpa, kas pastāvīgi tiek plaši izmantota dažādu muzeja aktivitāšu rīkošanai. Piedaloties projektā LLB-2-208 „Museum Gateway” (Muzeju vārti), 2014.-2016.gada laikā muzejs par 53 344 euro savai attīstībai un modernizācijai saņēma aprīkojumu – tehniskos  līdzekļus, kas paplašināja muzeja ekspozīciju pieejamību dažādām apmeklētāju grupām, deva iespēju modernizēt ekspozīciju un mūsdienīgi novadīt interaktīvās aktivitātes apmeklētājiem, uzlaboja krājuma glabāšanas iespējas, kā arī trīs muzeja speciālisti, piedaloties muzeja aktivitātēs un apmācībās, paaugstināja savu profesionālo kvalifikāciju.

Pateicībā par četru granīta skulptūru iepirkumu par projektu konkursā iegūtu finansējumu, 2015. gada nogalē Daugavpilī dzimušā un strādājušā mākslinieka Vladimira Ivanova ģimene muzejam uzdāvināja 60 mākslas darbus (grafikas, zīmējumi, medaļas, plaketes).  Līdz ar to Daugavpils muzejs ir vienīgā vieta Latvijā, kur glabāsies talantīgā mākslinieka Vladimira Ivanova (1951.-2002.) radošais mantojums – 91 mākslas darbs. 2016.gada jūnijā Daugavpils pilsētas svētku ietvaros tika atklāta latviešu glezniecības leģendas - Maijas Tabakas glezniecības izstāde. Ņemot vērā, ka iepriekšējā M.Tabakas darbu izstāde Daugavpilī bija pirms 37 gadiem, šo unikālo un ilgi gaidīto izstādi četru mēnešu eksponēšanas laikā izbaudīja gandrīz 3 tūkst. apmeklētāju.

Ir bijušas arī neveiksmes, kas ir uz laiku pārtraukušas vai bremzējušas muzeja attīstību, taču tās tikai stiprināja pārliecību par to, ka muzejs veiksmīgi spēj sekmēt izpratni par identitāti un piederību konkrētai dzīves vietai un, mainoties līdz ar sabiedrību, ir pierādījis savu dzīvotspēju un organiski iekļaujas mūsdienu kultūras procesos. Īstenojot muzeja ekspozīciju atjaunošanas un modernizācijas projektus, tas citu Daugavpils tūrisma objektu starpā varēs konkurētspējīgi izcelties.

DBA: Šogad muzejs svin 79 pastāvēšanas gadadienu. Kas ir tās īpašās tradīcijas, ar kurām Daugavpilī tiek asociēts muzejs?

RĢ: Muzejs Daugavpilī  asociējas ar vietu, kur var iepazīt vietējo novada vēsturi un kultūru,  ar akciju "Muzeju nakts", Lāčplēša dienas lāpu gājienu, katru mēnesi rīkoto Ģimenes dienu, interaktīvām aktivitātēm moderni aprīkotā muzejpedagoģisko programmu telpā, katru gadu sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centru „Jaunība” muzejā rīkoto spēli skolēniem „Mana Latvija” un konkursu - spēli skolēniem „Ceļā uz pilsonību”, Mākslas dienu ietvaros rīkoto Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas ikgadējo pavasara izstādi, gada nogalē organizēto Ziemassvētku labdarības akciju „Sniedzot prieka mirkli” un muzeja pagalmā uzstādīto  neparasto Ziemassvētku egli.

Turpinot 2013.gadā aizsākto tradīciju, katra mēneša pēdējā svētdienā mēs rīkojam Ģimenes dienu, kurā ģimenei muzejā par 1,42 euro  ir iespējams apskatīt ekspozīcijas un izstādes un piedalīties kādā vienā interaktīvajā programmā. Piemēram, piedalīties zīmēšanas nodarbībā „Paskaties un uzzīmē!”; tikties ar neparasto kokamatnieku Vladimiru Piperu, virtuozo amatnieku Valdi Grebežu un talantīgo fotogrāfu Staņislavu Grahoļski, kā arī piedalīties sportiskā Ģimenes dienā “Veselā miesā vesels gars”  vai jogas meistarklasē,  bet citreiz uzspēlēt komandu spēli “Senatnes zinātne” vai tikties ar drošsirdīgajiem ugunsdzēsējiem – glābējiem un padarboties ar viņu aprīkojumu. Ģimenes dienā muzejā tiek dota iespēja aizrautīgi pavadīt brīvdienu visai ģimenes kopā, kā arī tiek atbalstītas daudzbērnu ģimenes un ģimenes ar nelieliem ienākumiem.

Daugavpilī jau 12 gadus tiek organizēta starptautiskā akcija "Muzeju nakts ". Akcija ir muzeja dāvana saviem uzticīgajiem apmeklētājiem, kad tiek ļauts baudīt kultūru netradicionālā laikā un neformālā atmosfērā. Tā ir iespēja paskatīties uz muzeju un vēsturi ar jaunu, neierastu skatījumu. Daudzie tās apmeklētāji jau ir pieraduši, ka aktivitātes notiek gan muzeja telpās, gan muzeja pagalmā. Daugavpils pilsētas kultūras dzīvē „Muzeju nakts” ir kļuvusi par noturīgu tradīciju. Pēdējos gados muzejs gūst 5 tūkst. „Muzeju nakts” apmeklētāju atsaucību.  Akciju atbalsta daudzas Daugavpils pašvaldības iestādes.

Muzejā ir iespēja izglītoties arī neformālā vidē un saņemt noderīgu informāciju laikmetīgā veidā vienā no Latgalē vismodernāk aprīkotajām muzejpedagoģisko programmu telpām. Gada laikā pastāvīgi tiek piedāvātas 10 interaktīvas programmas, piemēram „Viduslaiku bruņinieki un Dinaburgas pils”, „Senā skola”, „No tējas dzeršanas vēstures”, „Iepazīsim Latgales keramiku” „Atklātnes pasaule” un sezonāli tiek piedāvātas vēl 4-7 programmas, piemēram „Raibās oliņas”, „Miķeļi” „Jautrais Helovīns", "Ko tu zini par Latviju?", "Egles rotājumi" u.c. Gada laikā muzeja speciālisti skolēniem novada 120-150 muzejpedagoģiskās programmas un 25-40 mūžizglītības interaktīvās programmas.

11.novembrī mēs atceramies brīvības cīnītājus, kas guva uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Pirms Lāčplēša dienas muzejā norit sarkanbaltsarkano lentīšu locīšana. Pašā Lāčplēša dienā muzejs organizē piemiņas brīdi Latvijas armijas karavīru brāļu kapos un lāpu gājienu, kad iestājoties tumsai, viss Daugavpils centrs pildās ar uguntiņām un siltumu. Lāpu gājiens ir ļoti krāšņs un grandiozs notikums, kurā piedalās gan pilsētas, gan novada iedzīvotāji. Patriotiskais Lāčplēša dienas lāpu gājiens Daugavpilī ir viens no plašākajiem Latvijā, jo 2016.gadā tajā piedalījās apmēram 2600 cilvēku.

Gadu mijā pirmo reizi muzeja pagalmā bija uzstādīta liela Ziemassvētku egle, kas tika izrotāta ar pašu muzejnieku rokām izgatavotiem eglītes rotājumiem, ļoti daudziem apmeklētājiem bija radījusi patiesu Ziemassvētku gaisotni. Mūsu gandarījumu par labi paveikto darbu vēl pavairoja ziņa par to, ka pašvaldības iestāžu Ziemsvētku noformējumu grupā muzeja eglei tika piešķirta godpilnā 2.vieta. Tādējādi mēs esam iedibinājuši  jaunu tradīciju, kura noteikti atkārtosim nākošajā gadu mijā.

Muzejs asociējas arī ar savu struktūrvienību – Daugavpils Māla mākslas centru, kurā tradicionāli tiek popularizētas, saglabātas un stiprinātas Latgales keramikas un podniecības tradīcijas. Balstoties uz reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma - podniecības tradīciju izmantošanu tajā tiek praktizēts  kreatīvais tūrisms, kas piedāvā ceļot un attīstīt savu radošo potenciālu aktīvi piedaloties meistarklasēs un apmācībās.

DBA: Šoreiz muzejs savus svētkus izvēlējās atzīmēt ar konferenci, kura rosināja diskutēt par nozarei aktuāliem jautājumiem. Kādām jūsuprāt jābūt muzeju dzimšanas dienas svinībām? Ko ar šiem pasākumiem vēstīt sabiedrībai?

RĢ: Manuprāt muzeja jubileju vajadzētu atzīmēt ne ar vienu pasākumu, bet ar vairākiem pasākumiem un aktivitātēm visa jubilejas gada garumā. Tās varētu būt gan muzejam tradicionālas, gan netradicionālas aktivitātes. Organizējot vairāku pasākumus, mēs lielam interesentu skaitam par muzeju varam vēstīt kā par dinamisku, mūsdienīgu, sabiedrībai nepieciešamu institūciju, kuras pamatā ir unikāls materiālās un nemateriālās kultūras mantojums. Uzsverot, ka muzejs sniedz kvalitatīvas personības bagātināšanās un brīvā laika pavadīšanas iespējas, nākošgad muzeja jubilejai veltīsim veselu pasākumu ciklu.

DBA: Nākošais ir muzeja astoņdesmitgades un Latvijas simtgades gads. Kādas ieceres muzejam ir saistībā ar šīm divām lielajām gadadienām?

RĢ: 2018.gada laikā muzeja vadības un speciālistu galvenais uzdevums būs intensīvi un rezultatīvi turpināt darbu pie muzeja jauna vizuālā tēla izveides un jauna tūrisma produkta izstrādes. Piedāvātajam tūrisma produktam jābūt kvalitatīvam, inovatīvam, ilgtspējīgam, ar augstu pievienoto vērtību.

Pašlaik muzejā jau darbojas krājuma izstāde „Nauda ar Latvijas dvēseli. Lats”, kas būs apskatāma arī 2018.gadā. Izstāde veltīta Latvijas naudas vēsturei.  Unikālā kolekcija parāda lata ceļu Latvijā.  Pēc Riharda Zariņa, kas 1886.gadā ar izcilību ir beidzis Grīvas vācu skolu (Daugavpils 6.vsk.), skicēm veidotā pirmskara Latvijas piecu latu monēta ar jaunas meitenes profilu, ir atzīta par vienu no pasaules skaistākajām monētām. Eksponētas ir arī zelta un sudraba jubilejas un piemiņas monētas. Latvijas monētas ir ieguvušas augstu novērtējumu pasaulē  un katra no tām simbolizē svarīgas kultūras un vēsturiskās norises valstī.

Jau šogad uzsākts Latvijas valsts simtgadei veltīto izstāžu sagatavošanas darbs, lai 2018.gada rudenī Daugavpils muzejā atklātu 3 neparastas izstādes : „Es (arī) esmu latvietis”,   „Daugavpils. Latgale. Latvija.” un „No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitas miniatūrā”

Biedrība “Latvieši pasaulē - muzejs  un pētniecības centrs”  jau uzsākusi izstrādāt izstādi „Es (arī) esmu latvietis”. Ekspozīcija veidos vizuālu, informatīvu un iesaistošu stāstu par latviešu identitāti un pieredzi pasaulē pēdējo 100  gadu laikā, parādot latviešus pasaulē kā daļu no Latvijas kopējā stāsta. Sākotnēji izstāde tiks atklāta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2018. gada jūnijā. Pamatojoties uz biedrības ieceri izstādi veidot pārvietojamu, Daugavpils muzejam ir parakstīts nodomu protokols ar biedrību par izstādes „Es (arī) esmu latvietis”  eksponēšanu Daugavpils muzejā 2018.gada septembrī - decembrī.

Izstādes „Daugavpils. Latgale. Latvija.” atklāšana tiek plānota 2018.gada 2.novembrī. Izstāde atspoguļos daugavpiliešu un novadnieku ieguldījumu Latvijas valstiskuma idejas un pašas valsts tapšanā un pastāvēšanā, rādīs polietniskās Daugavpils vienotību, kuru stiprina pilsētnieku apziņa par piederību Latvijas valstij. Pašlaik tiek pētīti  dokumenti Latvijas valsts vēstures arhīvā un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā un ir plānota vairāku dokumentālo filmu fragmentu digitālo kopiju izgatavošana.

Izstādi „No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitas miniatūrā” veidos 120 lelles latviešu tautas tērpos, kurus pagājušā gadsimta 80.-90.gados visu garo trimdas gadu nedēļas nogalēs darinājusi rokdarbniece A.Linde, būdama fabrikas strādniece ASV. Izstāde pierāda, ka ir iespējams saglabāt mūsu etnisko mantojumu arī ārpus Latvijas. Šī unikālā kolekcija 1995.gadā tika pārvesta uz Latviju un 2018. gada nogalē tiks eksponēta arī Daugavpils muzejā. Visu 2018. gadu tiks piedāvātas 2 interaktīvas programmas: „Ko tu zini par Latviju” un „Iemācies darboties ar mālu!”.

Muzejpedagoģiskās programmas „Ko tu zini par Latviju” laikā skolēni pētīs Latvijas nacionālos simbolus un to rašanās vēsturi; papildinās zināšanas par Latvijas vēsturiskajiem un ģeogrāfiskajiem faktiem; veicinās bērnos cieņu un mīlestību pret savu dzimteni; nodarbības laikā tiks darinātas piespraudes, ko bērni varēs nesāt pie sava apģērba Valsts svētku laikā.

Izglītojoša programma „Iemācies darboties ar mālu!” tiks praktizēta visu 2018. gadu Daugavpils Māla mākslas centrā. Piedaloties nodarbībā apmeklētāji varēs iepazīties ar reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma – podniecības tradīcijām un praktiski izmēģināt izgatavot kādu māla trauku vai citu priekšmetu. Šāda nodarbība Latvijas simtgades gadā ir ieplānota arī tāpēc, lai atgādinātu un uzsvērtu faktu, ka 2008.gadā nozarē „Tautas tradīcijas” Latgales podniecība ir atzīta par Latvijas kultūras kanonu.

Jau šogad tiek restaurētas mūsu krājumā esošās pirmā muzeja direktora - Oskara Kalēja 4 gleznas, lai saglabātu šos mākslas darbus kā nozīmīgu un pieejamu kultūras vērtību nākamajām paaudzēm un,  lai eksponētu unikālā izstādē „Latvijas mākslas pērles”.

2018.gada pavasarī tiks atklāta muzeja krājuma jaunieguvumu izstāde „No pagātnes uz nākotni”. Šajā izstādē būs iespēja iepazīties ar nozīmīgākajiem jauniegūtajiem priekšmetiem, gan dāvinājumiem, gan pirkumiem, kas pēdējos gados papildinājuši muzeja krājumu. Daļa jaunieguvumu jau ir eksponēti muzeja pamatekspozīcijā. Izstādes mērķis ir interesentiem parādīt priekšmetus, kas pagaidām vēl  nav iekļauti muzeja pamatekspozīcijā un savā ikdienā glabājas muzeja krātuvē, bet nākotnē šie jaunieguvumi ļaus veidot daudzveidīgāku, precīzāku un interesantāku muzeja piedāvājumu.

DBA: Ko jūs novēlat Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam dzimšanas dienā?

RĢ: Man ir patiess gandarījums par to, ka muzejs visus šos ilgos pastāvēšanas gadus, mainoties līdz ar sabiedrību, ir pierādījis savu dzīvotspēju, veiksmīgi pilda savu misiju un organiski iekļaujas kultūras procesos Daugavpilī.  Dzimšanas dienā muzejam novēlu, lai tam ir ilgs, aktivitātēm un panākumiem bagātīgs mūžs!  Lai muzejam neizsīkst radošums turpinot darbu pie muzeja jauna vizuālā tēla izveides un jauna tūrisma produkta izstrādes, lai izdodas iegūt un mērķtiecīgi izmantot pašvaldības budžeta, ES struktūrfondu finansējuma iespējas muzeja infrastruktūras pilnveidošanai un jaunas ekspozīcijas izveidei!

Muzeja darbiniekiem novēlu gaišas domas, pārliecību un stipru ticību Daugavpils muzeja izaugsmei un pozitīvajām pārmaiņām arī nākotnē! Lai piepildās mūsu mērķis, līdzās Daugavpils populārākajam apskates objektam -  Daugavpils cietoksnim, izveidot muzeju par apmeklētājiem pievilcīgāko un tūristiem interesantāko apskates objektu Daugavpils vēsturiskajā centrā.

Svētku dienā gribu pateikties arī muzeja atbalstītājiem un pastāvīgajiem apmeklētājiem, kas daudzus gadus ir saglabājuši uzticību Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam, gadu no gada apmeklē muzeju un atbalsta dažādas tā organizētās akcijas un pasākumus.

 
blog comments powered by Disqus