Latvijas muzeju katalogs

MUZEJU BIEDRĪBA

Uzvaras bulv. 2A, Rīga, LV-1049

  • phone:  + 371 29532069
LATVIJAS MUZEJU BIEDRĪBAS
GADA BALVU
"ZELTA PUTEKLIS"
ATBALSTA

Saruna ar Lieni Johansoni

 

21. oktobris. 2017

Liene Johansone,

Olaines Vēstures un mākslas muzeja direktore no 2017. gada 18. septembra

 

1.      Kas būtu trīs – četras būtiskākās lietas, rakstura īpašības, aizraušanās, kas raksturotu Tevi kā personību. Nedaudz pastāsti par sevi.

Man vissvarīgākais ir redzēt attīstību sevī un citos, arī savā darbavietā un apkārtējā vidē. Laikam tieši tāpēc man vienmēr ir patikuši izaicinājumi. Esmu īsts nemiera gars. Mana aizraušanās ir ceļot gan pa Latviju, gan ārzemēm un tas ir viens no veidiem kā gūstu iedvesmu un lielisku dzīves pieredzi.

 

2.      Kura grāmata/filma/personība/notikums uz tevi ir atstājusi vislielāko ietekmi gan profesionāli, gan personīgi?

Aizrautīga grāmatu lasīšana jau no agras bērnības pavisam noteikti labvēlīgi ir ietekmējusi manu radošo garu un, protams, valodu. Mans mīļākais rakstnieks ir Ē. M. Remarks. Katru no viņa grāmatām esmu izlasījusi vairākkārtīgi, bet pašas mīļākās, protams, ir “Trīs draugi” un “Rietumu frontē bez pārmaiņām”. Ja jārunā par profesionālo pieredzi, tad nesen izlasīju V. Čana Kima grāmatu “Zilā okeāna stratēģija”. Šī grāmata būtiski mainīja manu uzskatu par stratēģisko plānošanu un uzņēmumu/organizāciju ilgtspējīgu attīstību. Iesaku to izlasīt visiem, kas saistīti ar vadības procesiem un tiem, kas plāno jebkad uzsākt savu uzņēmējdarbību.

 

3.      Kāds ir Tavs ceļš līdz muzejam un kā izdarīji šo izvēli – strādāt muzejā? Kas tajā šķita pievilcīgs, aizraujošs, izaicinošs?

Pirms sāku strādāt muzejā, 6 gadus strādāju par pirmsskolas izglītības skolotāju. Šis darbs man bija ļoti tuvs, taču gāja laiks, un sapratu, ka nepieciešams jauns izaicinājums. Izlasīju, ka Olaines Vēstures un mākslas muzejs aicina darbā muzejpedagogu un pieteicos. Jau toreiz šķita, ka muzejs varētu būt mans lauciņš, jo darbs šķita interesants plašās tematikas dēļ. Tā kā esmu ļoti radošs cilvēks, tad māksla man vienmēr bijusi tuva, taču vēsture bija izaicinājums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Olaine nav mana dzimtā pilsēta. Esmu ļoti daudz ieguvusi un iemācījusies no saviem kolēģiem, un par to viņiem ārkārtīgi liels paldies. Pēc tam, kad divus gadus nostrādāju par muzejpedagogu, sapratu, ka ir jāmēģina iet tālāk. Iestājos profesionālajās maģistrantūras studijās, kur studēju “Organizāciju vadību” un pēc laika radās iespēja startēt konkursā, lai kļūtu par muzeja vadītāju. Tagad pilnīgi noteikti jūtos kā savā īstajā vietā, darbs aizrauj un katru rītu ir prieks celties, lai sāktu jaunu dienu un saņemtu jaunus izaicinājumus.

 

4.      Kāds, tavuprāt, ir MUZEJS 21.gs. un kāda ir Tava līdzšinējā pieredze muzeju jomā?

Man ļoti patīk tas, kāds muzejs ir kļuvis 21. gadsimtā. Ja godīgi, tad man bērnībā muzeji šķita ļoti garlaicīga pasaule. Kad ar klasi braucām ekskursijās, visi gribēja darīt ko citu, tikai ne iet uz muzeju. Tagad viss ir mainījies. Muzeju piedāvājums ir kļuvis interesants, gida stāstījums aizraujošs un cilvēkiem patīk muzeji. Tiek domāts par to, lai muzeja apmeklētāji varētu iesaistīties, piedalīties un tas uzreiz palielina iespēju, ka viņiem paliks atmiņā dzirdētais, redzētais, izmēģinātais. Kad strādāju par muzejpedagogu, es par to daudz domāju un katru reizi, kad ekskursija beidzās, man bija liels gandarījums par lieliskajām atsauksmēm. Es pati muzejus apmeklēju ļoti bieži (gan Latvijā, gan ārvalstīs) un nevaru vien beigt brīnīties par lieliskajām un oriģinālajām kolēģu idejām.

 

5.      Kāds šobrīd ir tevis vadītais muzejs un kādu to redzi pēc pieciem gadiem? Ideālā vīzija.

Mans muzejs strauji attīstās. Varētu teikt, ka ir pienācis laiks, kad tā pa īstam esam novērtēti gan iedzīvotāju, gan pašvaldības acīs. Ar katru gadu pieaug apmeklētāju skaits un mūsu piedāvājums kļūst aizvien plašāks un interesantāks. Šogad uzsākām darbu pie vairākiem lieliem projektiem, kas būtiski palielinās mūsu muzeja kapacitāti. Domāju, ka pēc 5 gadiem būsim piepildījuši daudzus savus sapņus - mums būs tiešām interesants “1. Pasaules kara izziņas maršruts” un īstenoti daudzi citi projekti, kurus šobrīd vēl gribu atstāt noslēpumā. Mūsu kolektīvs ir apbrīnojami radošs un spējīgs, tāpēc uzskatu, ka ar katru gadu kļūsim aizvien atpazīstamāki ne tikai savā novadā, bet mūsu piedāvājums kļūs aktuāls daudz plašākā apkārtnē.

 

6.      Kas tevi iepriecina un kas apbēdina raugoties uz muzeju nozari Latvijā?

Visvairāk mani iepriecina muzeju komunikācija ar sabiedrību, plašais piedāvājums, savukārt apbēdina situācija ar muzeja speciālistu atalgojumiem. Muzejos strādā spēcīgi un augsti kvalificēti, pieredzējuši speciālisti, visbiežāk entuziasti. Entuziasms arī laikam ir vienīgais atslēgas vārds uz to, kāpēc cilvēki vispār strādā muzejos. Tas ir ļoti skumji un es ceru, ka ar laiku šīs nozares speciālisti tiks vairāk izprasti un novērtēti.

 

7.      Kā sevi raksturo kā vadītāju?

Es esmu izteikts komandas cilvēks. Saskatu katrā no saviem darbiniekiem daudz pozitīvā, uzticos un ļoti cienu to, ko viņi dara. Es respektēju katra viedokli un cenšos ieklausīties, uzklausīt, palīdzēt un atbalstīt. Tāpat esmu ļoti principiāla un prasīga gan pret sevi, gan citiem un augstu vērtēju kvalitatīvu darbu.

 

8.      Kāds būtu labākais muzeja pārvaldes modelis 21. gs. un kā vērtē šobrīd pastāvošo muzeju struktūru, lēmumu pieņemšanas, darbinieku iesaistes modeli. Kas no esošā pārvaldes un likumdošanas ietvara traucē, kas palīdz?

Kā jau minēju, es esmu komandas cilvēks, tāpēc cenošos iesaistīt lēmumu pieņemšanā visus mūsu speciālistus. Es ticu, ka šāda veida darbs nes vislielākos augļus un to pierāda arī daudz un dažādi pētījumu un statistikas dati no visas pasaules. Mēs esam salīdzinoši neliels muzejs, visticamāk tieši tāpēc man ir iespēja uzklausīt ikvienu darbinieku. Man šķiet, ka muzeju sistēma ir diezgan sakārtota un man tas palīdz. Protams, dažkārt šķiet, ka “papīra darba” ir par daudz, vairāk gribētos nodarboties ar plānošanu un ideju realizāciju, bet zinu, ka tas viss ir nepieciešams un ļoti viegli ar to samierinos.

 

9.      Kādām būtu jābūt muzeja veidoto izstāžu, ekspozīciju, pasākumu, akciju tēmām, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību, izraisītu interesi?

Tēmām jābūt tieši tajā konkrētajā laikā aktuālām, tāpēc mazliet ir jāstrādā kā gaišreģiem un jāmēģina izdomāt, kas būs aktuāls pēc gada, kas pēc diviem un tā tālāk. Galvenais ir sekot pasaulē, valstī un novadā notiekošajam. Jābūt arī elastīgiem un jāieklausās sabiedrības vēlmēs un vajadzībās, ne tikai jākoncentrējas uz savu viedokli.

 

10.  Pēdējā gada laikā muzeju nozarē Latvijā ir daudz jaunumu. Kas no visa redzētā ir tas īpašais, kas pārsteidza, iepriecināja, varbūt arī satrieca Tevi kā personību?

Taisnība, ka jaunumu ir tiešām daudz. Bet es esmu tāds cilvēks, kurš priecājas arī par nelielām lietām, niansēm. Es esmu pārsteigta un priecīga vienmēr, kad ieraugu ko jaunu un man nav tādu īpašu mirkļu, ko izcelt. Ar pārliecību varu rekomendēt visiem apmeklēt restaurēto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ieplānot tam pēc iespējas ilgāku laiku, izmantojot arī gida pakalpojumu. Man tur ļoti patīk izstāžu daudzveidība un, protams, arī atklātā krātuve. Savukārt pedagogus aicinu klases vest uz muzejpedagoģiskajām nodarbībām visos iespējamajos muzejos. Piedāvājums ir fantastisks. Īpaši gribētos izcelt Rundāles pils muzeja programmu “Iepazīsti Rundāles pili”.

 

11.  Pēdējā gada laikā pārsteidzošākais, aizkustinošākais, gandarījumu sniedzošais notikums Tavā muzejā?

Man personīgi tā bija “Muzeju nakts 2017”, kad pirmoreiz mūsu muzeja vēsturē aiz durvīm stāvēja apmeklētāju rinda, jo bija tik daudz cilvēku, ka muzejā pietrūka vietas. Šajā muzeju naktī atklājām arī tumsā spīdošu gleznu izstādi, kas bija mans un kolēģes kopprojekts ar nosaukumu “Es. Olaine.” Tas bija ārkārtīgs gandarījums, ka arī uz izstādes atklāšanas pasākumu zāle bija pārpildīta. Vispār šis gads man darba dzīvē ir bijis saviļņojumu pilns. Varam tiešām lepoties ar paveikto.

 

12.  Kāpēc tavuprāt cilvēkiem būtu jāiet uz muzeju? Kur atrast tam motivāciju?

Ceļojot pa pasauli un muzejiem arī personīgi esmu sajutusi, ka katru tautu vislielākajā mērā ir ietekmējis klimats un vēsture. Lielākoties katram cilvēkiem šķiet, ka viņš ir unikāls un neatkārtojams. Jā, es tam piekrītu. Bet. Mūs visus vieno ļoti stingra saite - tautas pagātne. Un, jo vairāk tu izproti, kā veidojusies Tavas tautas identitāte, jo vairāk saproti sevi. Man šķiet, ka tas ir viens no dzīves pamata uzdevumiem - iepazīt sevi. Kur atrast motivāciju? Biežāk brīvajos brīžos doties kurp “deguns rāda”, ceļot, iepazīt Latviju un pasauli. Es īstenībā ļoti bieži nonāku muzejos pavisam nejauši. Ieraugu ceļa zīmi vai uzrakstu un dodos iekšā! Tas vienmēr ir liels piedzīvojums.

 

13.  Vadītājam jāspēj ne tikai pārvaldīt ikdienas procesus muzejā, bet arī iedvesmot, pārvarēt krīzes situācijas. Kas ir tas, kas palīdz atgūt līdzsvaru, kur smel enerģiju, kā atjauno spēkus?

Es reti, kad ļoti nogurstu. Pat tad, ja man dažreiz šķiet, ka vajag atpūsties - nevaru nosēdēt mierā. Mana atpūta ir, kā jau daudzkārt minēju - ceļojumi un izbraucieni kopā ar ģimeni un draugiem. Mani iedvesmo nejauši satikti cilvēki, sarunas un mirkļi, tāpēc man patīk dažkārt paceļot arī vienai.

 

14.  Kas, Tavuprāt, ir lielākais izaicinājums Tavam muzejam un Latvijas muzeju nozarei? Un kas ir lielākais sasniegums pēdējo gadu laikā?

Latvijas muzeju nozares lielākais izaicinājums ir finansējums, lai attīstītu un realizētu visas ieceres. Mans lielākais izaicinājums ir realizēt visus tos Olaines Vēstures un mākslas muzeja attīstības plānus, kas saistīti ar nākamajiem 2 gadiem. Šobrīd kā kolektīvs esam noskaņoti ļoti pozitīvi un ticam, ka viss izdosies. Uzskatu, ka mūsu muzeja lielākais sasniegums arī bija nonākt līdz šim nākamajam posmam - būt gataviem lielām pārmaiņām!

 
blog comments powered by Disqus