Latvijas muzeju katalogs

MUZEJU BIEDRĪBA

Skolas iela 12, Madona, LV - 4801

  • phone:  +371 29418187
GADA BALVU ATBALSTA:




Strādāt muzejā ir pat nedaudz ekskluzīvi

 

Domājot par muzeju misiju Latvijas reģionos, man vienmēr nozīmīgākā šķitusi muzeju spēja būt par iekļaujošu kultūras salu – pazīt un uzklausīt savu lietotāju, veidot profesionālu, bet tieši novadam specifisku piedāvājumu un pulcināt ap sevi dažādu paaudžu un interešu vietējos, novadpētniekus, arī tūristus. Reizēm licies, ka muzeji savu potenciālu būt par kultūras un izglītības centriem neizmanto, taču šī intervija ar Kuldīgas novada muzeja direktori Daci Bumbieri pārliecinoši pierāda pretējo. Dace stāsta gan par ļoti apjomīgiem profesionāliem veikumiem, kas nodrošina muzeja ilgtermiņa attīstību – krājuma telpu pielāgošana, jaunu darba telpu nodrošināšana speciālistiem, muzeja telpu restaurācija, gan arī par to, ka, ilgtermiņā domājot, Kuldīgas novada muzejs strādā arī ar vietējiem iedzīvotājiem, uzklausot un radot iespējas pilnveidoties, mācīties, patīkami un lietderīgi pavadīt laiku.

Ineta Zelča Sīmansone: Kas ir bijis lielākais gandarījums un lielākie izaicinājumi Kuldīgas novada muzeja dzīvē pagājušajā gadā?

Dace Bumbiere: Lielākais gandarījums ir par jauniegūto krājuma ēku. Astoņus gadus muzeja krājums atradās vairākās vietās pilsētā un pēdējos 2 gados pat ārpus pilsētas. Šāda situācija apgrūtināja gan priekšmetu saglabāšanas apstākļu nodrošināšanu, gan pētnieku darbu, jo priekšmetu atlasei dažkārt bija vajadzīgas diezgan ilgs laiks. No 2011.gada augusta muzeja rīcībā nodota ēka Vakara ielā 6, kura celta pirmsskolas iestādes vajadzībām, bet pēdējos gados tajā atradās Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Lai arī ēka nav būvēta muzeja vajadzībām, tajā ir gana lielas telpas, kuras aprīkojot, beidzot viss muzeja krājums tiks glabāts zem viena jumta. Jaunieguvums ir arī plašas telpas darbiniekiem un apmeklētājiem, ar šo gadu varēsim apkalpot vairākus interesentus vienlaikus.

Izaicinājums – 2011.gada vasarā muzejam pašvaldība nodeva jaunu funkciju un vienlaikus lielisku modernu darbarīku – Pilsētas dārza brīvdabas kino. Muzejam ir uzticēts organizēt un nodrošināt brīvdabas kino programmu. Šobrīd nopietni strādājam, lai tas būtu muzeja „ierocis” kultūrizglītības un kultūras mantojuma popularizēšanā.

IZS: Kā vērtē muzeja sadarbību ar pašvaldību?

DB: Sadarbība ir laba, muzeja vajadzības vienmēr tiek uzklausītas un iespēju robežās arī apmierinātas. Pašvaldība ir ļoti ieinteresēta kultūras mantojuma saglabāšanā un līdz ar to arī muzejs ir ieguvējs. Liels atspaids ir pašvaldības nodrošinātie projekti Muzeja ēkas fasādes restaurācijai, kurš beidzās 2009.gada decembrī un iekštelpu restaurācijai, kuru ceram uzsākt šogad. Zinu, ka daudzi muzeji paši raksta un realizē projektus, tādejādi atņemot laika tiešajiem pienākumiem, savukārt, mums lielos infrastruktūras projektus raksta un nodrošina pašvaldība.

IZS: Kādas izstādes šogad piedāvāsiet saviem skatītājiem?

DB: Plānojam, ka muzejs apmeklētājiem būs pieejams tikai pirmo gada ceturksni, un šajā laikā muzejā skatāmas vairākas krājuma izstādes, kā arī Ilonas Jahimovičas antīko spogulīšu kolekcijas izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Leļļu mākslas muzeju. Restaurācijas laikā izstāžu darbībā galvenā forma būs ceļojošās izstādes. Šogad Kuldīga atzīmē savu 770 dzimšanas dienu, tāpēc kolēģi strādā pie divām jaunām ceļojošam izstādēm – viena būs hronoloģisks apskats par pilsētas pastāvēšanas 770 gadiem, kura stāstīs par Kuldīgas pilsētas attīstītību šajā plašajā laika posmā, un otra būs par ievērojamiem kuldīdzniekiem, ar kuru veikumu lepojamies Latvijas un pasaules mērogā.

IZS: Kā tu raksturo muzeja apmeklētājus – vai tie ir vietējie – skolēni, pensionāri, vai tomēr tūristi?

DB: Lielāko muzeja apmeklētāju daļu veido kuldīdznieki, Kuldīgas novadā dzīvojošie. Veidojam dažādas izstādes un pasākumus, lai piesaistītu dažādu vecuma un interešu publiku. Skolēni galvenokārt apmeklē muzejpedagoģijas programmas. Patīkami ir, ka aizvien vairāk pieaug ģimeņu apmeklējums, cenšamies piestrādāt pie tā, lai ir arī dažādas interaktīvas iespējas, kas ļauj muzejā uzkavēties ilgāk. Pie muzeja mājvietu atrod dažādas interešu grupas, kas paplašina muzeja apmeklētāju skaitu – nāk paši un ņem līdz citus. Tūristiem ir sezonāls raksturs, šis apmeklētāju segments muzeju apmeklē galvenokārt vasarā. Pēdējos gados daudz ir tūristu no Lietuvas un Igaunijas.

IZS: Ko piedāvājat tūristiem muzejā?

DB: Izmantojot sev par labu muzeja atrašanās vietu (blakus platākajam ūdenskrituma Eiropā – Ventas Rumbai), pašreiz mēs strādājam pie informācijas centra izveides un ciešākas sadarbības ar tūrisma centriem un birojiem, tādejādi muzeju veidojot kā viesmīlīgu institūciju pilsētas viesiem. Veidojot jauno ekspozīciju, kas atspoguļos novada vēsturi, tiek domātas par tās pieejamību tūristam. Strādājam pie tā, lai ekspozīcijas ilustrētie notikumi būtu sasaiti ar pasaules un Eiropas vēstures notikumiem, kā arī strādājam pie tekstiem dažādās svešvalodās, īpaši domājot par tuvākajām kaimiņvalstīm.

IZS: Vai un kā šogad piedalīsieties Muzeju naktī?

DB: Piedalīsimies noteikti, esam savu klientu pie šīs akcijas pieradinājuši un jau saņemam daudz jautājumu kad un kā notiks muzeju nakts šogad. Akcija šogad būs mūsu izaicinājums, jo ceram, ka muzejs būs slēgts uz restaurācijas laiku, bet plānojam pasākumu nodrošināt visā parkā pie muzeja. Šogad muzeju nakts Kuldīgā būs plašāka, jo akcijā piedalīsies Kuldīgas galvenā bibliotēka, Mākslas nams, Zvaigznes ABC grāmatnīcas, kā arī pagastos esošas vēstures ekspozīcijas. Muzejs būs viens no kontrolpunktiem orientēšanās spēlē „Dullā maijvabole”, kas 19. maija naktī notiks visā Kuldīgas novadā un jau ir ieguvusi zināmu popularitāti. Šobrīd darba grupa, kurā ir visas iesaistītās organizācijas, strādā pie tā lai Muzeju nakts veidotos plaša un interesanta.

IZS: Vai bez izstādēm un ekspozīcijām muzejs organizē arī pasākumus, nodarbības un akcijas, ja jā, tad kādus?

DB: Kā jau minēju mūs galvenais klients ir vietējais iedzīvotājs, tāpēc, protams, domājam par plašu un viņa interesēm atbilstošu muzeja piedāvājumu. Muzejā notiek daudzveidīgi pasākumi un nodarbības dažādām mērķgrupām. Skolēniem organizējam izglītojošas programmas, kas ir saistītas ar muzejā redzamajām izstādēm, atceres un piemiņas dienām. Janvārī populārāka bija izglītojošā programma „Izzini, pieskaries, nogaršo – Janvāra barikādes”, kuras mērķis bija nesenās vēstures izzināšanā izmantot visas maņas. Populāras ir arī dažādas radošās darbnīcas, kuras ir saistītas ar mākslas izstādēm. Pagājušā gadā muzejā bija skatāma rokdarbu izstāde, uz kuras bāzes notika vairākas lekcijas un praktiskās nodarbības gan par suitu zeķu adīšanu, pērļu izmantošanu adīšanā, gan citiem rokdarbniecēm aktuāliem jautājumiem. Lekcijas bija tik plaši apmeklētas un interese tik liela, ka tagad muzejā izveidojusies rokdarbnieču kustība, kas te pulcējas divas reizes mēnesī uz pasākumu „Pēcpusdienu sarunas par rokdarbiem”. Līdzīgu interešu grupu veido arī vēstures izpētes entuziasti, kuri muzejā pulcējas reizi mēnesī un savās tikšanās reizēs gan stāsta par saviem pētījumiem, gan tiekas ar dažādiem lektoriem. Piedāvājam arī pasākumus ārpus muzeja, pagājušā gadā pieprasītākais bija pasākumu cikls „Pagasta atmiņu albūms”, kurā apmeklētāji iepazīstas ar konkrētā pagasta vēsturi, skatoties fotogrāfijas, kuras muzeja krājumā ienākušas no konkrētā pagasta.

Runājot par akcijām, kurās muzejs piedalās, jāteic, ka pagājušais gads ienesis zināmas novitātes mūsu darbā un muzejs piedalījies priekš mums divās jaunās akcijās - biedrības Junior Achievement – Young Enterprise Latvija organizētajās Ēnu dienās un Latvijas Muzeju biedrības organizētajā akcijā „Pieaugušo mācību nedēļa”, arī turpmāk plānojam piedalīties šajās akcijās un izvērtēsim iespējas piedalīties arī citās akcijās.

IZS: Tu esi arī Latvijas muzeju biedrības valdē, kā tu vērtē LMB iespējas muzeja nozares pārstāvniecībā un tēla veidošanā?

DB: Biedrībai kā nevalstiskajam sektoram ir plašs darba lauks muzeju saliedētībai un arī tēla veidošanā, esot valdē to izjūtu un domāju, ka šobrīd biedrība ir jaunu veicamo uzdevumu un nepārtrauktas pilnveidošanās priekšā. Biedrības tēlam jākļūst stabilākam gan muzejnieku vidū, gan ar sabiedrībā kopumā. Biedrības uzdevums būtu ne tikai strādāt pie savas kā organizācijas atpazīstamības, bet muzeju nozares atpazīstamības kopumā. Viens no veidiem kā to panākt būtu vairāk lobēt muzejnieku intereses dažādos līmeņos, strādāt kā nozares arodbiedrībai.

IZS: Kā tev šķiet, vai tuvākās piecgades laikā muzeja profesijas prestižs varētu pieaugt? Kas, tavuprāt, ir priekšnoteikumi, lai tas notiktu?

DB: Profesijas prestižs ir saistīts ar nozares prestižu kopumā, pieaugot muzeju popularitātei sabiedrībā arī profesijas prestižs augs. Nezinu vai muzeja profesijas spēs izkonkurēt tādas prestižas profesijas kā mediķis, jurists un mācītājs, bet pārstāvu viedokli, ka strādāt muzejā ir pat nedaudz ekskluzīvi, jo pirmkārt muzeja tirgus Latvijā ir neliels un tajā iekļūt nav nemaz tik viegli, otrkārt muzejā galvenokārt neieciešami darbinieki ar specifikām zināšanām, kuras Latvijas izglītības sistēmā ir skopi apgūstamas, tāpēc darbinieku iegūtās zināšanas un prasmes pamatā balstās uz ilggadīgu pieredzi. Bez jau manis pieminētajiem speciālistiem, muzejos strādā arī citu nozaru speciālisti, kuru amats jau ir prestižs kā, piemēram, restauratori, PR speciālisti u.c. Piederēt pie muzejnieku saimes ir gods!

 
blog comments powered by Disqus