Latvijas muzeju katalogs

MUZEJU BIEDRĪBA

Skolas iela 12, Madona, LV - 4801

  • phone:  +371 29418187
GADA BALVU ATBALSTA:




Ventspils Livonijas ordeņa pils priecē ar daudziem vēsturiskiem atsegumiem, jauniem faktiem un interesantiem interjeriem

 

Pēc darbīgiem 18 mēnešiem noslēdzies viens no pēdējās desmitgades nozīmīgākajiem posmiem Ventspils Livonijas ordeņa pils vairāk nekā septiņus gadsimtus ilgajā vēsturē. Īstenota pils nozīmīgāko telpu – kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas un ēdamtelpas restaurācija un ekspozīcijas „Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām” izveide, notikusi fasāžu restaurācija visām pils kompleksa ēkām un mūra sētas rekonstrukcija un daudzi teritorijas labiekārtošanas darbi. Pils restaurācijas gaitā atklāti vairāki nezināmi fakti par tās vēsturi. Pils otrā stāva dienvidu daļā izpētes gaitā atsegts plašs augu - ziedu gleznojuma fragments, kas darināts vairākās krāsās. Citās telpās pils dienvidrietumu stūrī atjaunošanas darbu gaitā atsedzās līdz tam nezināmi 19.gs. sienu krāsojumu fragmenti, kas saistīti ar laiku, kad šeit kopš 1832.gada atradās cietuma priekšnieka dzīvojamās telpas. Projekta „Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcijas izveide” kopējās izmaksas veido 1 151 491 latu, tajā skaitā piesaistītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 972 613 latu, valsts budžeta finansējums – 25 748 lati, savukārt Ventspils pašvaldība projekta līdzfinansējumā ieguldījusi 153 130 latu. Papildus šim pašvaldība segusi arī ekspozīcijas izveides neattiecināmās izmaksas un muzejisku priekšmetu iegādi un restaurāciju vairāk kā 350 000 latu apmērā. Intervijā Ventspils muzeja direktore MARGARITA MARCINKEVIČA stāsta vairāk par projekta gaitu, paveikto un nākotnē iecerēto. 

- Vai tagad pils restaurācija un atjaunotne ir pilnībā pabeigta?

- Jā, ja runa ir par pili un pils kompleksā esošo ēku restaurāciju un atjaunošanu. Atbildi ir – nē, ja runājam par pastāvīgās ekspozīcijas attīstību. Noslēdzies darbs pie jaunās pastāvīgās ekspozīcijas „Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām”, taču mums ir jaunas ieceres, piemēram, par helidispleja uzstādīšanu, kurš ieiejas velvē uzstādīts kalpos kā pils elektroniska vizītkarte un stāstīs par pili, tās pastāvīgo ekspozīciju, krājuma, mākslas izstādēm un muzejpedagoģisko piedāvājumu.  

- Lai īstenotu tik vērienīgu projektu vispirms  ir nepieciešama darba grupa. Pēc kādiem principiem tika organizāta darba grupa un kas tajā strādāja?

- Par ERAF līdzekļu izlietojumu atbildīgā iestāde ir Kultūras ministrija, uzraudzību veic Centrālā finanšu līguma aģentūra, bet projekta vadības grupā ietilpst Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele, arhitekts Pēteris Blūms, būvnieku – SIA „PIlsbūve” un apakšuzņēmēju pārstāvji, būvuzraugs Raido Tālbergs, PVSIA „Ventspils nekustamie īpašumi” speciālisti, es un direktora vietnieks Armands Vijups, Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa, Ventspils pilsētas domes Attīstības pārvalde, Projektu ieviešanas nodaļa un atbilstoši funkcijām arī citu domes nodaļu speciālisti.

- Kāpēc ekspozīcijas izveidei izraudzījāties tieši SIA „H2E”?

- Ekspozīcijas projekta autorus izvēlējamies iepirkumu procedūras rezultātā. Tāpat ekspozīcijas projekta īstenotājus – pilnsabiedrību „Interaktīvās dizaina sistēmas”, kas strādāja kopā ar autoruzraugiem Ingūnu un Holgeru Eleriem no SIA „H2E”.

- Kas bija pats sarežģītākais un grūtākais, ar ko nācās saskarties projekta īstenošanas gaitā? Ir pat veiktas arī izmaiņas likumdošanā.

- Tā kā šis bija liela apjoma ERAF finansēts projekts, līdztekus celtniecības un restaurācijas darbu uzraudzībai un ekspozīcijas izveidei, ne mazums resursu prasīja arī formalitāšu kārtošana – tā ir nepārtraukta komunikācija ar uzraugošo iestādi par projekta gaitu, izmaksu atbilstību, precizējumiem u. tml. Liels izaicinājums bija arī tas, ka nevienu pašu dienu nepārstājām darboties kā muzejs visā tā daudzveidībā – apskatei pieejama bija gan pastāvīgā ekspozīcija, krājuma un mākslas izstādes, muzejpedagoģijas programmas, daudzveidīgi pasākumi. Tas viss celtniecības stalažu un žogu ielenkumā. Bet mums izdevās saglabāt pilsētnieku un viesu interesi – apmeklētāju skaits pagājušogad pat pieaudzis.

-  Īstenota pils nozīmīgāko telpu –kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas un ēdamtelpas restaurācija un ekspozīcijas „Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām” izveide, notikusi fasāžu restaurācija visām pils kompleksa ēkām un mūra sētas rekonstrukcija. Vai esat ieguvuši papildu telpas muzeja krājumam?

- Jā, pastāvīgās ekspozīcijas paplašināšanai esam ieguvuši pils vēsturei ļoti nozīmīgas septiņas  telpas, kuras mūs priecē ar daudziem vēsturiskiem atsegumiem, jauniem faktiem un interesantiem interjeriem. Turklāt projekta ietvaros bēniņos tika izbūvētas un aprīkotas krājuma telpas, kuras paredzētas lielgabarīta priekšmetu uzglabāšanai.

- Vai muzejs saņēmi vairākus vērtīgus dāvinājumus, kuras tagad var apskatīt ekspocīcijā?

- Vienu no svarīgākajiem dāvinājumiem, kuru šobrīd var paskatīt pils mantnīcā otrajā stāvā ir 2004.gadā A.Lemberga dāvātā Kurzemes un Zemgales hercogu monētu kolekcija. Tad, kad kad muzejs to svinīgos apstākļos saņēma pils iekšpagalmā, krājuma glabātāja Ingrīda Štrumfa jau toreiz rādīja uz otrā stāva galeriju un durvīm, aiz kurām plānots to eksponēt. Tas ir izdevies, turklāt galds kurā nauda un medaļas izvietotas, papildināts ar monētu digitāliem trīsdimensiju attēliem, aprakstiem, mērogiem, paplašina apskates un izziņas iespējas. Ja runa ir par dāvanām, tad par tādām uzskatāms arī pašvaldības finansējums gan pastāvīgajai ekspozīcijai, kura ir gandrīz 400 000  vērta, kā arī līdzekļi krājuma priekšmetu iegādei un restaurācijai. Pateicoties tam, mēs varam lepoties ar 18.gs. būvēto šogad restaurēto altāri kapelā un citiem vērtīgiem vēsturisko interjeru priekšmetiem.  

- Kādi līdz šim nezināmi fakti pat pili  tika atklāti tās restaurācijas gaitā?

- Tādi ir vairāki, tādēļ nosaukšu tikai būtiskākos.  Viena no nozīmīgākajām telpām visas Kurzemes senākās vēstures kontekstā ir pils kapela – senākā saglabājusies baznīcas celtne Kurzemē – pārdzīvojusi raibu vēsturi, jo šeit bijusi gan katoļu baznīca, gan luterāņu baznīca, gan pareizticīgo dievnams, gan cietuma kameras un „Ļeņina istaba” robežsargu laikos. Šeit atsedzies retums Latvijas mērogā – tie ir senie iesvētīšanas krusti, kas visticamāk attiecināmi uz 14.- 15. gs. Pils otrā stāva dienvidu daļas nelielā telpā, kurā šobrīd eksponēta jau minētā monētu kolekcija, kā arī apskatāma  18. gs. podiņu krāsns, izpētes gaitā atsegts plašs augu - ziedu gleznojuma fragments, kas darināts vairākās krāsās – tātad polihroms, kas datējams ar 16.gs. beigām – 17. gs.  sākumu. Tas paplašina priekšstatus par šo telpu – lai arī neliela, tā bijusi viena no labākajām telpām pils otrajā stāvā.

- Vai veikti arī teritorijas labiekārtojuma darbi?

- Daudzus teritorijas labiekārtojuma darbus veicām ERAF projekta ietvaros, turklāt pašvaldība finansēja arī papildus darbus. Rezultātā esam ne tikai uzbūvējuši ērtu celiņu no kases nama uz pils ieeju, vienlaikus iebūvējot videonovērošanas kabeļus, bet rekonstruējuši lietusūdens kanalizācijas sistēmu un kontraforsu, veikuši mūra sētas, kas apjož pili, rekonstrukciju. Par teritorijas labiekārtojumu to nebūtu pareizi saukt, tomēr gribētu pieminēt, ka projekta ietvaros notikusi pils un tās kompleksā esošo ēku fasāžu restaurācija.

-  Vai esat pilnībā apmierināti ar paveikto?

- Gandarījums ir, it īpaši tad, kad redzu, ka pils ir izraisījusi jaunu intereses vilni – kopš atklāšanas te nepilnā nedēļā jau bijuši vairāk kā 5000 apmeklētāji. Un tad, kad rādu un stāstu par pili, un cilvēki izrāda patiesu interesi par redzēto. Īpaši aizkustinoši ir brīži, kad pili apmeklē cilvēki, kuri redzējuši to grausta stāvoklī un tagad priecājas par paveikto.

 

Interviju sagatavoja: Dace Kārkla 

 

 
blog comments powered by Disqus