Latvijas muzeju katalogs

MUZEJU BIEDRĪBA

Skolas iela 12, Madona, LV - 4801

  • phone:  +371 29418187
GADA BALVU ATBALSTA:




Mēs maināmies!

 

20.augustā tiek atklāts jauns muzejs „Mākslas muzejs. Rīgas Birža”, tāpēc LMB jaunās mājas lapas Interviju ciklā uz sarunu aicināju LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītāju Daigu Upenieci, jo neapšaubāmi muzeja atklāšana ir šīs sezonas, iespējams, arī šī gada lielākais notikums.

Ineta Zelča Sīmansone: Ar kādām profesionālām sajūtām gaidāt šī jaunā objekta atklāšanu?

Daiga Upeniece: Biržas atklāšana būs kaut kas pilnīgi jauns, ko mēs ienesīsim muzeju dzīvē. Vismaz tā es vēlētos, lai būtu. Apmēram 10 gadus šis projekts ir veidots un gribās cerēt, ka tas izdosies. Ja runā par sajūtām pirms atklāšanas, tas ir uztraukums. Vienmēr pirms kaut kā liela mēs uztraucamies.

IZS: Mākslas muzeja Rīgas biržas stratēģijās un arī mārketinga materiālos tiek minēts, ka muzejs maina domāšanu. Vai varat īsumā pastāstīt, kā šī domāšana mainās?

DU: Mēs vēlamies, lai būtu savādāka attieksme pret muzeju, lai muzeju neuztvertu vietu, kura nedaudz ir atpalikusi no laika, kur viss notiek lēnu, klusi un mierīgi. Mēs vēlamies iedzīvināt un radīt pavisam citu vidi, radīt to kā kultūras tikšanās vietu, ar to saprotot, ka tā ir ne tikai māksla, bet ka varētu ienākt arī citas kultūras formas – mūzika, teātris, kas iepriekš mazāk ir saistījies ar muzeju. Tas kā mēs maināmies ir arī sapratne par lietām, jo turpmāk arī vairs nebūs tā, ka administrācija un darbinieki ir pilnīgi nodalīti kādā zonā un apmeklētājs atnākot nemaz nezina, kurš ir tas cilvēks, kurš ir veidojis ekspozīcijas, izstādi. Tiek paredzēts, ka tur, kur būs apmeklētājs, būs arī muzeja darbinieks – kurators, pedagogs. Tā ir izveidota Birža.

IZS: Mākslas muzejs Rīgas birža būs pirmais lielais muzejs, kurš rekonstruējot jau paredz gan bērnu un jauniešu auditorijas, gan restorānu? Kā šie Rietumos pašsaprotamie, bet pie mums joprojām par ekstrām uzskatītie jauninājumi, Jūsuprāt, ietekmēs muzeja komunicēšanas iespējas ar sabiedrību?

DU: Gadiem ilgi mēs esam analizējuši to, kāds ir tas muzejs, kurā apmeklētājam patīk ilgi uzturēties. Kāpēc ir muzeji, kuros cilvēki pavada visu dienu, un ir muzeji, no kuriem cilvēks iziet ārā, nopūšas un meklē, kur ir kafejnīca, kur var piesēst un atvilkt elpu pēc muzeja apmeklējuma? Cilvēkiem patīk muzeji, kuros ir līdzsvars starp izziņu un atpūtu. Tas nekādā veidā neietekmē muzeja profesionālo līmeni. Latiņa ir augsta un, iespējams, būs pat vēl augstāka profesionālā ziņā, nekā ir bijusi iepriekš. Bet cilvēkam jādod iespēja arī vienkārši apsēsties telpā un paskatīties pa logu, jo Rīgas Biržai ir tās privilēģijas, ka ne tikai no iekšpuses ēka ir skaista, bet ir fantastiski skati uz ārpusi – uz Doma laukumu, Doma baznīcu, no cita korpusa ļoti skaists skats uz Jēkaba baznīcu. Šīs vietas ir lieliskas un kāpēc nebaudīt, kāpēc nepalikt ilgāk. Tieši tas pats attiecas arī uz restorānu, uz rīta kafejnīcu, uz veikalu, kurā varēs iegādāties mākslas katalogus un suvenīrus. To varētu nosaukt par pilnu servisu.

IZS: Vai Jūs nebaida sabiedrībā joprojām ne visai glaimojošais stereotips, ka muzeji ir garlaicīgas un senilas iestādes?

DU: Tieši tāpēc mēs šo muzeju veidojam, lai mainītu šos stereotipus un izpratni par muzeju šeit Latvijā, lai mēs parādītu, ka muzejs var būt arī savādāks. Un cerams, ka izdosies panākt to, ka cilvēki gribēs atgriezties muzejā atkal un atkal. Mēs gribam savam apmeklētājam sniegt vairāk baudas uz šo muzeju atnākt.

IZS: Kas būs piesauktā jaunā veida domāšana attiecībā uz izstāžu un ekspozīciju politiku?

DU: Pirmkārt, tās ir pavisam citas iespējas, jo strādājot ar izstādēm un starptautiskiem projektiem, mēs ļoti labi zinām, kādi ir starptautiskie standarti, lai sarīkotu augsta līmeņa izstādes. Biržā šīs izstāžu zāles ir veidotas tā, lai būtu iespējams sarīkot burtiski jebkura līmeņa izstādi. Cits jautājums ir, cik mēs spējam projektiem piesaistīt naudas, bet būtībā mēs varam sarīkot jebko. Protams, ka ir sava izstāžu politika. Šajā muzejā būs vieta izcilībai. Netiks dalīts vairs pēc nacionālās piederības – mēs un tie svešie, tiks dalīts pēc tā, vai tā ir izcila māksla un vai to tiešām nepieciešams rādīt, vai tas būs interesanti skatītājam. Šajā muzejā mēs ik pa laikam ieraudzīsim arī latviešu māksliniekus.

IZS: Kāda ir ekspozīciju pamatkoncepcija, vai ekspozīcija tiks interpretēta „citādi”?

DU: Mēs esam klasiskās mākslas muzejs. Līdz ar to eksponēšanas veids būs tradicionāli pieņemtais, kā to dara ar klasisko mākslu, mēs nelauzīsim nekādus stereotipus. Ekspozīcijas tiks veidotas ļoti tradicionālā veidā. Es domāju, ka šai mākslai vajag izrādīt cieņu, un mēs to ar cieņu arī parādīsim.

IZS: Kā būs ar modernajiem informācijas nesējiem?

DU: Protams, tas ir vēl viens jaunums, kas ienāk Mākslas muzejā Rīgas Birža. Šeit būs ļoti daudz moderno tehnoloģiju. Mēs esam pateicīgi saviem atbalstītājiem, kas vēlas iesaistīties mūsu kustīgajā komandā un nākt ar savām idejām. Šobrīd tiks atvērta virtuālā Birža, ko mēs varēsim atrast interneta vidē. Lattelecom mums šobrīd gatavo ļoti interesantu projektu, kur varēs virtuālā veidā skārienjūtīgajos datoros iegūt informāciju par 100 meistardarbiem, par ekspozīcijām, par muzeja vēsturi. Ēka ir ļoti skaista, interjeri ir skaisti, un mēs nevēlētos ar lapiņām aplipināt sienas. Es domāju, to nevajadzētu darīt. Māksla ir jābauda, līdz ar to mēs šādā veidā ar ļoti modernām tehnoloģijām varēsim informāciju saviem skatītājiem sniegt. Ir vēl arī projektam otrā fāze, un es ļoti ceru, ka mēs to varēsim arī realizēt. Tiek plānots, ka ienākot muzejā, pieslēgsies katra privātais IPhone un, ja apmeklētājs vēlēsies, informāciju varēs iegūt, ejot gar darbiem un saņemot informāciju savā mobilajā ierīcē.

IZS: Vai Mākslas muzejs Rīgas birža būs sociāli domājošs un iekļaujošs muzejs? Vai uzstādāt to par savu prioritāti? Vai arī tomēr paliksiet elitāra vieta, kas būs pieejama tūristiem un turīgākajam sabiedrības slānim?

DU: Mākslas muzejs Rīgas Birža būs atvērta visiem. Ir izveidotas ļoti daudzas programmas – gan maziem bērniem, ģimenēm, gan jauniešiem, piemēram, vecumā no 12 līdz 17 gadiem, studentiem, būs arī mūžizglītības programmas. Jebkurš šajā muzejā varēs atrast kaut ko interesantu.

IZS: Domājot par stereotipu laušanu, vai saglabāsies Latvijas muzeju viena no lielākajām tēla problēmām – uzraudzes / tantiņas, vai muzeju apsargās profesionāla apsardze?

DU: Arī tas ir tas, ko mēs jaunu ienesam. Mēs esam pirmie Latvijā, ko apsargās profesionāli apsargi, būs arī nedaudz profesionāli uzraugi, bet kopumā varam teikt, ka tā ir profesionāla apsardze.

IZS: Vai muzejā paredzēts informācijas centrs?

DU: Informācija būs pieejama skārienjūtīgajos datoros un vēl viena moderna tehnoloģija, kas ienāk – informācija ekrānos pie kases, kas katru dienu tiks atjaunota.

IZS: Kā radās ideja par nosaukumu?

DU: Bija daudz prāta vētras, bet beigās nosaukums izkristalizējās. Mēs nākam iekšā ļoti skaistā ēkā. Šai ēkai ir savs nosaukums jau pusotru gadu simtu – tā ir Rīgas Birža. Mēs neko nelaužam, neejam pret straumi, mēs nosaukumā tikai pieliekam vēl divus vārdus klāt „Mākslas muzejs”. Līdz ar to iekļaujoties muzeja kopējā koncepcijā, kas paredz veidot līdzsvaru starp moderno un klasisko, starp laikmetīgu uztveri un vēsturiskām kolekcijām, starp austrumiem un rietumiem, tāpat mēs ieliekam līdzsvaru arī pašā nosaukumā. Mākslas muzejs Rīgas Birža – puse pieder muzejam, puse pieder ēkai. Tieši tā šis objekts ir uztverams un baudāms, jo interjeri ir tikpat spēcīgi, cik kolekcijas.

 
blog comments powered by Disqus