Latvijas muzeju katalogs

Turaidas muzejrezervāts

Turaidas iela 10, Sigulda, LV-2150

  •  67971402
  • fax 67973628
GADA BALVU ATBALSTA:




Bībeles un dziesmu grāmatas Turaidas muzejrezervāta krājumā

 

17. oktobris – 31. oktobris. 2017

Turaidas baznīcā 17. oktobrī plkst. 15.00 tiks atklāta muzejrezervāta krājuma izstāde “Bībeles un dziesmu grāmatas Turaidas muzejrezervāta krājumā”. Izstādes atklāšanā piedalīsies Turaidas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Didzis Seržāns un to papildinās mūziķa Viļņa Daņiļēviča muzikāli priekšnesumi. Izstādes atklāšanā piedalīties aicināts ikviens interesents.

Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas 182 Bībeles, Dziesmu grāmatas un citi garīga rakstura izdevumi, no kurām daļa tiks eksponēti  šajā izstādē. Senākā izstādē aplūkojamā Bībele izdota 17. gadsimta II pusē (1686. vai 1692. vai 1700. gadā) Nirnbergā. Bībele iesieta ozolkoka dēlīšu vākos, kas apvilkti ar ādu un stūros greznoti ar bronzas apkalumiem. Grāmata aizvērtā veidā nostiprināma ar bronzas slēdžiem. Šī ir tā saucamā Veimāras vai kūrfirstu Bībele. Tā izdota pēc Veimāras-Saksijas kūrfirsta Ernesta I (1601–675) rīkojuma Martina Lutera tulkojumā vācu valodā ar komentāriem. Pirmizdevums iznācis 1641. gadā Nirnbergā Endtera izdevniecībā. Laikā līdz 1768. gadam tam sekoja 13 atkārtoti izdevumi. Veimāras Bībeles grāmatās uz atsevišķām lapām tika iespiestas vara gravīras ar Bībeles sižetiem, kā arī 11 lapas ar Veimāras-Saksijas kūrfirstu portretiem, tādēļ tās sauca par kūrfirstu Bībelēm.

Vecākā izstādē apskatāmā Bībele, kas izdota latviešu valodā, ir drukāta Kēnigsbergā Johana Heinriha Hartunga (1699–1756) spiestuvē 1739. gadā un ir otrais Bībeles izdevums latviešu valodā. Izdevuma iniciators bija ievērojamais Brāļu draudzes darbinieks grāfs Nikolauss Ludvigs Cincendorfs (1700–1760), kurš Bībeles izdošanā sadarbojās ar Vidzemes ģenerālsuperintendentu J. B. Fišeru un Kurzemes ģenerālsuperintendentu A. Grāvenu.  Pēc Ernsta Glika Bībeles tulkojuma bija pagājuši 50 gadi, un bija nepieciešams pārskatīt un uzlabot Bībeles valodu. To paveica J. B. Fišera un Kurzemes hercoga pieaicinātie mācītāji.

Pārējās izstādē redzamās Bībeles izdotas 18. un 19. gadsimtā un drukātas Rīgas, Jelgavas, Pēterburgas, Frankfurtes pie Mainas, Berlīnes, Leipcigas u.c. grāmatu spiestuvēs. Izstādē aplūkojamas arī Dziesmu un lūgšanu grāmatas, sprediķu grāmatas un rokas grāmatas baznīcas pērminderiem.

Senākā izstādē redzamā sprediķu grāmata ir vācu luterāņu mācītāja un teologa Valerija Herbergera ( 1562–1627) sastādīto sprediķu grāmatu konvolūts, kas sastāv no četrām grāmatām: Evaņģēliskās sprediķu grāmatas (Evangelische Herzpostille…) I un II daļas, kas drukātas Leipcigā 1621. gadā un Sprediķiem par apustuļu vēstulēm (Epistolische Herzpostille…)  I un II daļas, kas drukātas Leipcigā 1705. gadā.  

Vecākās sprediķu grāmatas latviešu valodā ir vācu tautības latviešu valodnieka un rakstnieka, luterāņu teologa Georga Manceļa (1593–1654) sastādītās Jaunās sprediķu grāmatas (Lettische langgewünschte Postill) divi izdevumi – ceturtais un piektais. Pirmizdevums tapa 20 gadus, un G. Mancelis to pabeidza īsi pirms savas nāves. Grāmata piedzīvoja sešus izdevumus 1654., 1675., 1699., 1746., 1770. un 1823. gadā, bet pats autors nepiedzīvoja nevienu no šiem izdevumiem. Senākais izstādē redzamais eksemplārs ir Jaunās sprediķu grāmatas ceturtais izdevums, kas drukāta Kēnigsbergā Johana Heinriha Hartunga (1699–1756) spiestuvē 1746. gadā.  Divkrāsu teksta iespiedumu rotā ornamentālas apmales, vinjetes un grezni iniciāļi. Lielākajai daļai sprediķu pievienotas sižetiskas ilustrācijas par Jaunās Derības tematiku, kuru autors, iespējams, ir Gothards Fridrihs Stenders (17141796).

Lielākā daļa no izstādē redzamajām Bībelēm, dziesmu, lūgšanu un sprediķu grāmatām laikā no 18. līdz 20. gadsimtam lietotas Vidzemes draudzēs, tostarp arī Lēdurgas-Turaidas draudzē.

Izstāde Turaidas baznīcā būs apskatāma no 17. līdz 31. oktobrim.

 

Līga Kreišmane
Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja

 
blog comments powered by Disqus