Latvijas muzeju katalogs

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001

  •  63025830
  • fax 63023384
GADA BALVU ATBALSTA:




Lekciju “LUDVIGA KATERFELDA LOMA GARĪGUMA UN GARĪGĀS VESELĪBAS VEICINĀŠANĀ”

 

14. novembris. 2017

Šogad aprit 130 gadi kopš Jelgavā darbojas “Ģintermuiža”. Taču ne vienmēr mēs atceramies cilvēkus, kuru nesavtīgais veikums pavēra iespēju nodibināt šo iestādi.

14. novembrī 16.00 JPPI Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā (Akadēmijas iela 10, Jelgava) visi interesenti ir aicināti bez maksas apmeklēt publisku lekciju “LUDVIGA KATERFELDA LOMA GARĪGUMA UN GARĪGĀS VESELĪBAS VEICINĀŠANĀ”. Lektore muzeja speciāliste Teika Putna.

Ludvigs Katerfelds, pilnā vārdā Ludvigs Traugots Kristiāns Frīdrihs Katerfelds (Katterfeld, 1843–1910), daudziem ir pazīstams kā Jelgavas Sv. Jāņa baznīcas mācītājs un Tabora, pirmās garīgo slimnieku dziedinātavas Kurzemē, dibinātājs. Visu mūžu L. Katerfelds darbojās jomās, kas saistītas ar cilvēku garīgās un materiālās labklājības uzlabošanu.

Apceļojot Vāciju 19. gadsimta sešdesmitajos gados, L. Katerfelds iepazinās ar diakoniju un vājprātīgo namu darbu. Pēc studiju pabeigšanas 1868. gadā viņš kļuva par mācītāja Vilhelma Lēes (Johann Konrad Wilhelm Löhe, 1808-1872) garīgo asistentu Neiendetelzavā un guva krietnu pieredzi darbā ar cilvēkiem, kuriem ir garīgās veselības traucējumi.

1871. gadā L. Katerfelds izveidoja baznīcas nabagu apgādību un gadu vēlāk atvēra mazu bērnu skolu, kurā par vadītāju sāka strādāt māsa Henriete Katerfelde. L. Katerfelda centienus atbalstīja mācītāji brāļi Heinrihs (1838-1909) un Gustavs(1839-1913) Zēzemaņi (Seesemann), ģimnāzijas skolotājs Heinrihs Dīderihss (Diederichs,1840-1914), barons Ludvigs fon Grothuss (Grotthuβ,1811-1893 ), baznīcas apgādības pirmais prezidents ģenerālis Fridrihs fon Vitens (Friedrich von Witten, 1818-1890) u.c.

Stājoties amatā Sv. Jāņa baznīcā, L. Katerfelds veica pārmaiņas tās darbā. Baznīcēniem tā tika atvērta ne tikai svētdienas priekšpusdienā, bet arī citās dienās un draudzes locekļi tika iesaistīti sabiedriskos pasākumos.  Viņš nodibināja biedrību paklīdušām sievietēm, dzērājiem, klaidoņiem un bijušajiem cietumniekiem, 1881. gadā sāka izdot ikmēneša avīzi Bote aus dem Mitauer Diakonissenhause (Jelgavas diakoņu nama vēstnesis).

Paplašinoties darba apjomam, diakoņu slimnīcā pieauga ēku skaits. Klāt nāca acu slimību un ķirurģijas klīnika. Vecas, pussagruvušas ēkas vietā, kurā bija izvietota vīriešu nodaļa, uzcēla mūra ēku. Darbā L. Katerfelds piesaistīja arvien jaunas žēlsirdīgās māsas.

Mācītāji Ludvigs  Katerfelds, Gustavs Zēzemanis, Ernsts Serafims (Seraphim) un barons Kristians Osten-Sakens (Cristian Osten-Sacken,1859-1919) izvirzīja ideju, ka vajadzīga iestāde garīgi slimiem cilvēkiem. Viņi pārliecināja Kurzemes mācītāju sinodi par šādas iestādes dibināšanas nepieciešamību. Sinode deva rīkojumu L. Katerfeldam izveidot iestādi „plānprātīgiem, epileptiķiem un dumjiem”, kuru atklāja 1887. gadā un nosauca par Taboru. L. Katerfelds panāca, ka Tabora statūtos 1888. gadā iekļāva paragrāfu, kas ļāva tā sastāvā dibināt garā vājo dziedniecības iestādi. Lai ārstētu akūtos slimniekus, 1901. gadā atklāja šādu iestādi un nosauca par Vājprātīgo iestādi pie Tabora. 1902. gadā to pārdēvēja par Vājprātīgo iestādi pie Jelgavas un 1907. gadā par Ģintermuižu (Güntershof), kā to sauc arī tagad.

 
blog comments powered by Disqus