Latvijas muzeju katalogs

Mencendorfa nams. Rīdzinieku dzīvojamā māja-muzejs. 17.-18.gs.

Grēcinieku iela 18, Rīga LV 1050

  •  67212951
GADA BALVU ATBALSTA:




Rīga starpkaru laikā

 

4. aprīlis – 3. jūnijs. 2012

No 4.aprīļa līdz 3.jūnijam Mencendorfa namā skatāma izstāde „RĪGA STARPKARU LAIKĀ. Nīderlandiešu gleznotājs Hendriks Falks un viņa sieva Tatjana Kočergina”, kurā eksponētas Rīgas starpakaru laika fotogrāfijas un Falku ģimenes dokumenti.

Senā Rīga ir daudz cietusi pasaules vēstures politisko spēļu dēļ. Tā ir pilsēta, kura tikai īsu brīdi varējusi saukties par neatkarīgas Latvijas galvaspilsētu. 1917.gadā Rīgā patvērumu no revolūcijas rada Tatjanas Kočergina un viņas vecāki (krievu tautības tēvs un vācbaltiete māte).

1920. gados Tatjana aizsāka studijas Arnhemā Nīderlandē, kur viņa satika un apprecējās ar  nīderlandiešu gleznotāju Hendriku Falku (1897-1986). Starpkaru perioda laikā Hendriks un Tatjana vairākas vasaras pavadīja pie viņas vecākiem – Kočerginu-fon Kleistu ģimenes – Rīgā un netālu esošajā kūrortā Jūrmalā. Daļa no Hendrika Falka gleznām tapušas Rīgā un Liepājā.

Lūkojoties uz fotogrāfijām, dokumentiem un atklātnēm, kuras pāris sūtījis no Rīgas, mēs ieraugām Latvijas galvaspilsētu viņu acīm. Izstādē galvenokārt eksponētas fotogrāfijas, kuru autors ir slavenais latviešu fotogrāfs Pēteris Šmits (1882 - 1973). Otrā Pasaules kara laikā Šmits, tāpat kā  Kočerginu ģimene, emigrēja no Latvijas. Viņš devās uz Ameriku, tāpat kā viņa kolēģis, fotogrāfs Roberts Johansons (1877-1957), atstājot tūkstošiem fotogrāfiju un stereofotogrāfiju, bet Kočerginu ceļš veda uz Arnhemu.

Johansons dzimis Aizkrauklē. 1908.gadā Aleksandra ielā 104, tagadējā Brīvības ielā 118, viņš atvēra fotostudiju. Brīnumainā veidā lielākā daļa no oriģinālajām stikla platēm, kuras piederējušas abiem iepriekšminētajiem fotogrāfiem, pārdzīvojušas Otro Pasaules karu un apskatāmas Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, izstādei iegūts plašs attēlu klāsts no abu fotogrāfu kolekcijām. Fotogrāfijas, kuras visbiežāk izgatavotas tieši no stikla platēm, atspoguļo Rīgas pilsētu un Jūrmalas kūrortpilsētu starpkaru periodā.

Molotova-Ribentropa pakta (1939) rezultātā 1940.gada jūnijā padomju vara atņēma Latvijas neatkarību, kuru valsts atguva 1991.gadā. Izstādi simboliski noslēdz fotogrāfija ar degošo Svētā Pētera baznīcu Rīgā un trīs Hendrika Falka gleznas, kurās attēlotas sērojošas sievietes un bēgļi.

1941.gadā Tatjanas vecāki izceļoja uz Nīderlandi, kur viņi palika līdz dzīves beigām (1942, 1952). Pēc Otrā Pasaules kara Taņa un Hendriks vairs Latvijā neatgriezās. Viņu meita Elza, atminoties brīnišķīgi pavadītās vasaras brīvdienas ar vecvecākiem Rīgā, ļoti vēlējās sarīkot izstādi Rīgā, kurā būtu izstādītas tēva gleznas un viņas vecāku dokumenti. Šī vēlēšanās tiek piepildīta 2012.gadā.

Izstādes organizētas sadarbībā ar Hendrika Falka Fondu un Fēnkoloniālo muzeju Fēndamā Nīderlandē. © Hendrika Falka fonds Nīderlandē, info@hendrikvalk.nl

 
blog comments powered by Disqus