Latvijas muzeju katalogs

Ojāra Vācieša muzejs

Ojāra Vācieša iela 19, Rīga LV-1004

  •  67619905
GADA BALVU ATBALSTA:




Ingas Ābeles un Edvīna Raupa dzejas autorvakars

 

14. septembris. 2016

14. septembrī plkst. 18 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, notiks Ingas Ābeles un Edvīna Raupa “divdzejas” vakars.

 Nosaukums DIVI nav nejaušs, jo atklāj samērā neierastā dzejas veida “divdzejas” būtību. “Divdzejas” jeb sadarbības dzejas saknes meklējamas Japānā – tā konceptuāli saistīta ar senu Japānas literāro tradīciju. Tā ir interesanta un savdabīga radošā pieredze – kopīga dzejpanta veidošana, dzejniekiem reizē radot katram savu un tajā pašā laikā arī vienotu dzejoli, tādējādi atklājot gan katra dzejnieka individuālo dzejas izjūtu, gan savdabīgo mijiedarbību, kas rodas, saplūstot divu dzejnieku daiļradei.

Iepazīšanās ar “divdzeju” abiem dzejniekiem ir salīdzinoši nesena, radošā sadarbība aizsākās 2012. gadā. Kā atzīst Inga Ābele: “Divdzeja ir ļoti interesants, radošs process, kad divi autori sarakstoties apmainās ar rindiņām, kamēr top dzeja. Pavelk viens otru uz priekšu, uzmundrina, kad otrs ir noguris, pēkšņi atver jaunus apvāršņus, un galu galā liek mainīties.”

Par plašajām un nebeidzamajām iespējām “divdzejā” liecina jau realizētie sadarbības projekti.

2012. gadā Edvīns Raups un Inga Ābele iesaistījās Latvijas dzejnieku sadarbības dzejoļu cikla veidošanā. Sadarbības dzejoļi izskanēja 2012. gada Dzejas dienu laikā – “Dzejaslode. Krāsas. Divdzejas audiovizuālais projekts”. Projektā piedalījās 18 Latvijā pazīstami dzejnieki – Jānis Rokpelnis, Maira Asare, Inga Gaile, Anna Auziņa, Kārlis Vērdiņš, Valts Ernštreits, Edvīns Raups, Inga Ābele, Ruta Štelmahere, Andra Manfelde, Sergejs Timofejevs, Semjons Haņins, Andris Akmentiņš, Eduards Aivars, Artis Ostups, Ivars Šteinbergs, Valentīns Lukaševičs un Karonhisake.

Par neierobežotajām iespējām “divdzejā”, liecina arī Ingas Ābeles un Edvīna Raupa sadarbības dzejas projekts – librets kameroperai.

Jaunā komponista Krista Auznieka kameropera “Saules vējš” (Ventus Solaris) pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 2014. gada vasarā. Katram no operas četriem posmiem atvēlēta sava dzejas valoda. “Pirmajā valda modernās dzejas pasaule, otrā ir gluži kā Šekspīra sonets, trešajā risinās trīs dialogi sarunvalodā, bet pēdējā daļa atgādina haiku,” raksturo komponists.

Autorvakarā izskanēs ne tikai jau minēto sadarbības projektu darbi, bet arī Edvīna Raupa jaunākie dzejoļi.


 Sandra Zobena,

Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste

 
blog comments powered by Disqus