Latvijas muzeju katalogs

Tukuma muzejs

Harmonijas iela 7, Tukums LV-3101

  •  63182329
  •   27843190
  • fax 63182393
GADA BALVU ATBALSTA:




Lietišķās mākslas izstāde par skaistuma simbolu - rozi

 

9. jūnijs – 11. augusts. 2012

No 9. jūnija līdz 11. augustam, ieskandinot tuvojošos Rožu svētkus, Audēju darbnīcā (Tidaholmas ielā 3) apskatāma lietišķās mākslas izstāde par skaistuma simbolu rozi. Izstādē "Rozēm kaisu istabiņu" apskatāmi TLMS "Durbe" audēju darbi un izšuvumi no Tukuma muzeja krājuma.

Savvaļas rozes Latvijā augušas jau 12. un 13. gadsimtā, bet kuplās rozes muižu dārzos parādījušās vismaz 18. gadsimtā. Ar sarkano rozi salīdzina gan tautu meitas sārtos vaigus, gan ziedošo augumiņu. Puķu dārziņš, latviešu tautas dziesmās bieži vien dēvēts par rožu dārzu, bija ikvienas meitas reprezentēšanas vieta. Rotāšanās ar rozēm tautasdziesmā jāsaprot pārnestā nozīmē, kā pūra izrādīšana, kā meitas tikuma un čakluma apliecinājums. Ar rozēm sagaida jaunu puisi, taču, atraitnim atnākot, rotāšanās izpaliek.

Rozes motīvs parādās gan augstmaņu tērpu izšuvumos, gan vienkāršo ļaužu darinātajos audumos. Segās un brunčos rozes ieauda kā ģeometrisku ornamentu, bet izšuvumos parasti izmantoja reālas rozes motīvu. Kā liecina izstādē eksponētie Tukuma muzeja krājuma priekšmeti, 20. gadsimta sākumā ar izšuvumiem rotāja ne tikai dvieļus un galdautus, bet arī aizkarus, gultas segas un sienas segas.

Dreļļu auduma populārāko motīvu bieži vien dēvē arī par rožu rakstu. Zemgalē un Kurzemē izplatīts sīku rozīšu raksts. Zemgales tautastērpa sieviešu svārkus pat dēvē par rozīšu brunčiem. Latgales tradicionālā dreļļu rozīte parasti ir divreiz lielāka nekā Vidzemes un Kurzemes audumos, citu no citas atdala blīvs, sīks rūtojums.

Krāsu salikumi parasti novēroti dabā. Krāsu toņiem arī doti ziedu vārdi – rožu krāsa, ceriņkrāsa, rudzupuķu zils, pieneņu dzeltens, magoņu sarkans utt. Šie apzīmējumi attiecināti arī uz svītrās austajām segām: zilo šatiera segu sauc par rudzu puķu deķi, bet sārto - par rožu deķi.

Izstādē piedalās TLMS „Durbe” dalībnieces: Helēna Korotka, Ausma Pētersone, Ruta Švampe, Aina Kāposta, Maija Smilga, Ingrīda Ķimene, Agrita Kunkulberga, Zane Neilande – Sieradzka, Marita Dubiniauska, Ina Dakša, Inta Konrade, Valda Kāle, Iveta Majauska, Inese Sprūdža un Ingūna Sīmane.

 

 

Zane Neilande - Sieradzka

Tukuma muzeja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

T. 631 82392

E. kristine.ozola@tukumamuzejs.lv

 

I. www.tukumamuzejs.lv

Facebook/ Tukuma Mākslas muzejs

Twitter/ tukumamuzejs

 
blog comments powered by Disqus