Aktualitātes

14.Latvijas memoriālo muzeju darbinieku saiets

Latvijas memoriālo muzeju darbinieki vairākus gadus darbojas apakškomitejā pie ICOM Latvija. Daļa kolēģu ir starptautiskās komitejas ICLM (Starptautiskā literatūras un mūzikas muzeju komiteja) dalībnieki, kuri aktīvi piedalās konferencēs un semināros Latvijā un ārzemēs.

Latvijas memoriālo muzeju darbinieki jau 14. reizi pulcējās kopā, lai piedalītos trīs dienu vasaras seminārā, kura tēma bija „Muzeja ilgtspējīga attīstība”. Par 2016. gada semināra mājvietu tika izraudzīta Gaujiena, Jāzepa Vītola muzejs „Anniņas”. Tā nebija nejaušība, jo Latvijas valstiskuma 100. dzimšanas dienas ieskaņās akcentējām valsts dibināšanas notikumu un nozīmi, lai šodien, 21. gadsimtā, mēs varētu aktualizēt notikumus un personas, kurām bija izšķirīga nozīme politiskās, ekonomiskās un kultūras dzīves veidošanā. Komponists un pedagogs Jāzeps Vītols bija viens no izcilajiem cilvēkiem, kurš piedalījās 1918. gada 18. novembra Latvijas proklamēšanā kā Latvijas operas vadītājs. Latvijas Dziesmu svētki nav iedomājami bez J.Vītola „Gaismas pils”, kas ierakstīta Latvijas kultūras kanonā, tādēļ muzeju darbinieku vasaras seminārs akcentēja jautājumus, kā saglabāt, pilnveidot un tālākdot to bagāto kultūras mantojumu, ko mums atstājušas iepriekšējās paaudzes. Jāzepa Vītola muzejam „Anniņas” ir liela pieredze jaunās mūziķu, komponistu, diriģentu paaudzes veidošanā un atbalstīšanā, jo daudzus gadus Gaujienā notiek radošās nometnes „Vītolēni”. Jaunā paaudze apgūt Dziesmu svētku repertuāru, tādā veidā saglabājot nepārtrauktību un paaudžu nomaiņu Dziesmu svētkos, kas ir pašapziņas un nacionālās identitātes celšanas veids. Tas veicina interesi par Latviju, tās vēsturi, mūziku un apliecina, ka jaunā paaudze ir daļa no veselā, kurai būs jāuzņemas atbildība nākotnē.

Kultūras mantojuma saglabāšana un tālākdošana ir aktuāla ne tikai mūzikas muzejiem, bet arī literatūras, mākslas un medicīnas vēstures muzejiem, jo katrā nozarē varam atrast kādu personību, kuru ieguldījumu stabila valstiskuma pamatvērtībās nedrīkstam novērtēt par zemu.

 Seminārā tika runāts arī par problēmjautājumiem, kuri ir līdzīgi visā Latvijā – paaudžu nomaiņa memoriālajos muzejos, kultūras mantojuma saglabāšana un apzināšana, sabiedrības iepazīstināšana ar muzeju krājumiem. Cik lielā mērā darba procesu ietekmē ekonomiskie vai politiskie jautājumi? Sadarbība starptautiskā apritē, iepazīstinot citu valstu kolēģus ar Latvijas muzeju bagāto mantojumu. Muzejos aktīvi norit pētnieciskais darbs, lai izzinātu kolekcijas un iepazīstinātu ar tām plašāku auditoriju, veidojot un izdodot zinātniski pētnieciskas materiālus, kuru pamatinformāciju veido muzeju krājuma vērtības.

Semināra izziņas sadaļā muzeju darbiniekiem bija iespēja iepazīties ar Ziemeļvidzemes kolēģu darbu: Virešu novadpētniecības muzeju ar izciliem 18./19. gadsimta mijas dokumentu oriģināliem, kā arī personīgi tikties ar slavenāko Virešu iedzīvotāju - Kornēliju Apškrūmu, Trapenes pagastā apskatīt vēstures māju ar Ojāra Vācieša, Jāņa Grestes un Linarda Laicena piemiņas ekspozīcijām, viesoties pie Zigurda Safranoviča un vērtēt privāto senlietu krātuvi „Fazāni” Bormaņu muižas parkā, kā arī Apē iepazīties ar Elīnas Zālītes memoriālo māju un rakstniecei veidoto ekspozīciju.

Latvijas memoriālo muzeju darbinieki viesojās Igaunijas pilsētā Viru, kur 1. Pasaules kara laikā tika evakuētas vairākas Rīgas skolas, tanī skaitā arī Rīgas Aleksandra ģimnāzija, kurā mācījās Aleksandrs Čadarainis (Čaks). Pateicoties Viru pilsētas muzeja kolēģu palīdzībai, izpētīta ģimnāzijas atrašanās vieta pilsētā un vēsturiskie fakti, kas attiecās uz 20. gadsimta sākumu un izglītības iestādēm pilsētā.

Latvijas memoriālo muzeju darbinieku 14. seminārs pavēra iespēju jauniem vērtējumiem, spriedumiem, lai, iepazīstoties ar kolēģu darbu, mēs varētu skaidrāk un kritiskāk vērtēt katrs savu pienesumu Latvijas kultūras kopīgajai telpai.

 

Antra Medne –

A. Čaka muzeja direktore, Latvijas memoriālo muzeju semināra organizatore