Nozares ziņas

Latvijas Muzeju biedrībā jauns biedrs

Ar biedra Nr.132 š.g. aprīlī biedrībā uzņemts Baldones muzejs, kurš oficiāli nodibināts 2017.gada 1.janvārī, tomēr muzja vēsture jau ir krietni senāka.

Par to kā veidojies muzejs un kādas ir tā nākotnes ieceres stāsta muzeja vadītāja Elīna Rasnace:

„Baldones muzeja pirmsākumi meklējami 1990. gadu vidū – Baldones iedzīvotāji allaž ir interesējušies par Baldones vēsturi un ir aktīvi piedalījušies tās sabiedriskajā dzīvē, tādēļ ik pa laikam tika rīkotas nelielas izstādes - sākot ar lietišķo mākslu, beidzot ar vēsturi. Šo darbu veikt uzņēmās kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja Māra Skuja. Konkrēta ideja par muzeju radās 1997. gadā, kad tapa divas izstādes: “Baldone ir, bija un būs” 28. februārī un “Pētera Aigara literārā darbība pasaulē” 26. oktobrī, kas notika tagadējās Baldones novada domes telpās, kur muzejs atrodas arī šobrīd. Uz Pēterim Aigaram veltīto izstādi ieradās arī viņa mantinieki – dēls Pēteris Tērmanis ar ģimeni un radiniekiem. Pasākumā piedalījās arī literatūrzinātniece Anita Rožkalne. Pastiprināti tika vākta informācija par Baldones novadniekiem, literātiem Pēteri Aigaru un Alfrēdu Dziļumu, kuriem arī tika izveidota pastāvīga piemiņas istaba. Sākās arī darbs pie P. Aigara un viņa sievas Siras Jirgenas pārapbedīšanas Baldonē, kas veiksmīgi tika realizēts 1999. gada 29. maijā. Tika izveidoti kontakti arī ar Alfrēda Dziļuma radiniekiem. Lielu sabiedrības interesi izpelnījās literārie konkursi – 2004. gadā tika rīkots Pētera Aigara literāro darbu konkurss, bet 2007. gadā – Alfrēda Dziļuma 100 gadu jubilejai veltīts literāro darbu konkurss.

Interese par Baldones vēsturi pieauga. Sāka veidoties Baldones vēstures materiālu krātuve – Gan P. Aigara, gan A. Dziļuma radinieki Baldonei uzdāvināja dažādus literātu personīgos priekšmetus – grāmatas, rokrakstus, manuskriptus, sadzīves priekšmetus. Tāpat tika dāvināti priekšmeti un fotogrāfijas gan no bijušā Baldones kolhoza, gan dažādus priekšmetus muzejam sāka nest arī Baldones iedzīvotāji. Nozīmīgu darbu Baldones vēstures izpētē un apkopošanā veica arī Baldones vidusskola, īpaši vēstures skolotāja Elga Bukuma, kura rokrakstā (papildinot ar fotogrāfijām, kopijām no grāmatām un avīžu izgriezumiem) sarakstījusi vairāk, nekā divdesmit sējumus par Baldones vēsturi.

Joprojām aktīvi tika rīkotas dažādas izstādes, kā arī tika uzsākts darbs pie informācijas par Baldones vēsturi apkopošanas. 2004. gada februārī Māra Skuja kļuva par “muzeja krājuma glabātāju”, tomēr muzejs pastāvēja tikai de facto. Vēstures materiālu un muzejisko priekšmetu skaitam aizvien pieaugot, radās jautājums par muzeja izveidošanu arī oficiāli. 2016. gadā Baldones novada dome, pamatojoties uz Baldones iedzīvotāju vēlmi pēc “īsta” muzeja nolēma, ka muzejs tiks dibināts. 2016. gada 29. novembrī tika pieņemts lēmums par Baldones muzeja dibināšanu, par tā vadītāju ieceļot vēsturnieci Elīnu Rasnaci. Lēmums stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Kopš tā laika sākts intensīvs darbs pie muzeja veidošanas, gan kārtojot visu nepieciešamo dokumentāciju, gan sistematizējot esošo krājumu, gan to papildinot. Baldones muzeja mērķis ir veicināt interesi par Baldones vēsturi un izpratni par Baldones vietu kopējā Latvijas vēstures ainā. Muzeja krājumā atrodas dažādi priekšmeti – gan tādi, kas saistās tieši ar Baldones vēsturi, gan dažādi sadzīves priekšmeti un darbarīki. Muzejā diemžēl ir maz senlietu, tomēr arī esošais materiāls ir gana interesants un vērtīgs. Baldones unikalitāte saistāma ar Baldones kūrvietu un Baldones sanatoriju, un, tā kā šī gada 25. septembrī tiks atzīmēta Baldones kūrvietas 220. gadadiena, Baldones muzejā tiek veikta Baldones kūrvietas vēstures izpēte.

Muzejs ir izveidots, bet lielākais darbs vēl ir priekšā – nepieciešams ne tikai sistemātiski veidot un papildināt muzeja krājumu, bet arī tam rast piemērotas telpas, jo muzeja atrašanās Baldones novada domes ēkā ir tikai pagaidu variants. Nepieciešamas piemērotas telpas ne tikai krājumam, bet arī ekspozīcijām. Tomēr baldonieši ir optimistiski – šaurās telpas nemazina interesi par vēsturi, un, piemēram, tagad tiek aktīvi strādāts pie Muzeju nakts.”