Aktualitātes

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz starptautisku konferenci “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”

Tuvojoties izstādes “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” noslēgumam, 18. un 19. augustā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā rīko starptautisku konferenci, kurā piedalīsies mākslas eksperti, kritiķi, kolekcionāri un mākslinieki no Latvijas un Vācijas. Konferences norises vieta: Gētes institūts Rīgā, Torņa iela 1 (ieeja no Klostera ielas).

Līdz 21. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā, Rīgā) ir skatāma vērienīgā izstāde “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”, kas prezentē 53 autorus – vienus no izcilākajiem 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma pasaules mākslas skatuves spēlētājiem. Spilgtu radošo personību vidū ir gan tādi meistari kā Georgs Bāzelics (Georg Baselitz), Josefs Boiss (Joseph Beuys) un Anzelms Kīfers (Anselm Kiefer), gan jaunākās paaudzes talanti – Alicja Kvade (Alicja Kwade), Filips Fīrhofers (Philipp Fürhofer), Betina Pustči (Bettina Pousttchi), Jorinde Foigta (Jorinde Voigt) un citi.

77 darbu lielā izlase tika izveidota, izstādes kuratoram Markam Gisbornam (Mark Gisbourne) apzinot 45 dažādas kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Ekspozīcijas panorāmu veido glezniecība, zīmējumi, skulptūra, fotogrāfija, videoinstalācijas un daži konceptuālās mākslas paraugi. Šī ir pirmā tik apjomīga Vācijas laikmetīgās vizuālās mākslas retrospekcija Rīgā, kas iepazīstina ar svarīgākajām tendencēm un parādībām, raksturojot vācu mākslu periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām.

Divas dienas – 18. un 19. augustā – Gētes institūtā Rīgā norisināsies izstādei veltīta starptautiska konference ar trim paneļdiskusijām, kurās nozares speciālisti aktualizēs projekta paceltos jautājumus un problēmas. Kurators Marks Gisborns ir iecerējis šo pasākumu veidot kā sarunu platformu, kas caur vācu mākslas personību un norišu prizmu dotu iespēju pamatīgāk iedziļināties tajos pasaules mēroga un šauri lokālajos politiskajos, ekonomiskajos, sociālajos, tehnoloģiskajos un kultūras procesos, kuru atspoguļojums vērojams eksponētajos mākslas darbos.

“Latvijā ir pietiekami daudz speciālistu, kuri lieliski pārzina laikmetīgās vācu mākslas virzienus, tendences un kuri paši kļuvuši par šo procesu dalībniekiem, jo Vācija, it sevišķi Berlīne, ir vairāku Latvijas mākslinieku un kuratoru mītnes vieta. Jāatzīst, ka mākslas izstāžu apmeklētāji pie mums Latvijā samērā reti var redzēt laikmetīgās mākslas skates, kuras reprezentē aktualitātes Vācijas kultūras dzīvē. “Gara radinieki” ir notikums, kuram nepieciešams plašāks skaidrojums un kontekstualizācija, jo izstādē aplūkotais tēmu loks pieļauj daudzveidīgu un neviennozīmīgu interpretāciju, kas tādējādi veicina vēlmi iegūt izvērstāku, objektīvu, analītisku ieskatu vācu mākslas vēsturē un mūsdienu mākslas norisēs ne tikai Vācijā, bet arī ārpus tās robežām,” stāsta projekta vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Astrīda Rogule.

Pateicoties Gētes institūta Rīgā un izstādes sponsoru SIA “Forta Medical” atbalstam, konferencē piedalīsies gan Latvijas mākslinieki, mākslas zinātnieki un kolekcionāri – Jānis Borgs, Inese Baranovska, Astrīda Rogule, Prof. Jānis Taurens, Kaspars Vanags un Jānis Zuzāns, gan grupa Vācijas mākslinieku, kuratoru, kritiķu un mākslas dzīves organizētāju: tēlniece Prof. Kristiāne Mēbusa (Christiane Möbus), kuras darbi aplūkojami izstādē, Karla Hofera fonda direktore Dr. Sabīne Cīgenrikere (Sabine Ziegenrücker), mākslas kritiķis un kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne), izstāžu centra “Das Haus am Lützowplatz, Fördererkreis Kulturzentrum Berlin e.V.” mākslinieciskais vadītājs Dr. Marks Vellmanis (Marc Wellmann), “Künstlerhaus Bethanien” mākslinieciskais direktors Kristofs Tannerts (Christoph Tannert) un galerists Folkers Dīls (Volker Diehl).

Katras paneļdiskusijas pirmajā daļā sarunas moderators sniegs nelielu, kodolīgu ieskatu tematikā, kam sekos dalībnieku komentāri, viedokļu apmaiņa un apspriede. Priekšlasījumi un sarunas norisināsies vācu, latviešu un angļu valodā. Konferencei tiks nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā.

Uz konferenci Gētes institūtā Rīgā laipni gaidīti visi interesenti! Ieeja brīva. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Uzziņas pie Antras Balodes, zvanot pa tālruni (+371) 67 508187 vai rakstot uz e-pastu antra.balode@riga.goethe.org.


KONFERENCES  PROGRAMMA:

2016. gada 18. augusts

(vācu / latviešu valodas diena)

I paneļdiskusija

10:30–12:30        Mākslas pestīšanas loma modernās Vācijas veidošanās procesā

(20. gadsimta 60. un 70. gadi)

The Redeeming Role of Art in the Making of Modern Germany (the 60s and 70s) /

Die erlösende Rolle der Kunst in der Entstehung des modernen Deutschland

(die 1960er und 1970er Jahre)

Piedalās:

  • Dr. Marks Vellmanis (Marc Wellmann), izstāžu centra “Das Haus am Lützowplatz, Fördererkreis Kulturzentrum Berlin e.V.” mākslinieciskais vadītājs,

diskusijas moderators;

  • Astrīda Rogule, mākslas zinātniece un kuratore,

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja,

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēja, docente,

projekta “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” vadītāja;

  • Prof. Kristiāne Mēbusa (Christiane Möbus), tēlniece un objektu māksliniece,

bijusī Berlīnes Mākslu universitātes Tēlniecības nodaļas vadītāja;

  • Prof. Jānis Taurens, filozofs, pētnieks,

Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors

Katrs paneļdiskusijas dalībnieks īsi iepazīstinās ar savu tēmas skatījumu, iezīmējot raksturīgākās tendences vācu mākslas attīstībā laikposmā no pagājušā gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām, skatot šīs parādības post-Adenauera (Konrads Adenauers, Vācijas kanclers, 1949–1963) gadu Rietumvācijas un Austrumvācijas kontekstā – sākot ar vēlākajiem Valtera Ulbrihta valdīšanas gadiem līdz Ēriha Honekera ērai, kuri bija pirmie Partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāri, Vācu Demokrātiskās Republikas (VDR) vadītāji.

Paneļdiskusijas galvenais fokuss likts uz mākslas un tās kultūras prakšu lomu jaunās vācu identitātes atjaunošanas un veidošanas procesā. Īpaši interesants varētu būt kontrasts starp “jauno kreisumu” Rietumvācijā (Frankfurtes skola – Adorno, Markuse, Horheimers, Benjamins, Hābermāss u.c.) un staļinistu un post-staļinistu Komunistiskās Partijas kreisumu VDR. Kādas ir bijušas 1986. gada sekas Vācijā un Eiropā, kāda ietekme bijusi Bādera Meinhofa grupai un Sarkanās (Padomju) armijas frakcijai, kā arī Zaļās Partijas un Ekoloģiskās kustības aktivitātēm?

Ja visas šīs parādības skatām kā fonu, kā tās mainīja sava laika laikmetīgās mākslas mērķus un prakses? Piemēram, jaunās provokatīvās ekspresionistu tendences, jaunas un radikālas pieejas materiālam (Boiss), pakāpeniska atteikšanās no pēckara mākslas kustības “informel” un pārejošo pēckara fenomenoloģisko tendenču pamešana (“Zero grupa”, Diseldorfa, 1958–1966), “Fluxus” ietekmes un figuratīvās mākslas (glezniecības) jaunākās, ekspresīvās formas, kuras tematiski ļoti tieši pievērsās nesenajai Vācijas vēsturei (Bāzelics, Šēnebeks, Luperts, Kīfers u.c.). Tas viss ir bijis kā izejas punkts un atspoguļojas izstādē “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”.

II paneļdiskusija

14:30–16:30        Vācu mākslas internacionalizācija

(20. gadsimta 80. gadi)

The Internationalisation of German Art (1980s 'The Kohl Years') /

Die Internationalisierung der deutschen Kunst (1980er Jahre, die ‘Kohl-Jahre’)

Piedalās:

  • Kristofs Tannerts (Christoph Tannert, Berlīne), mākslas kritiķis,

Künstlerhaus Bethanien” mākslinieciskais direktors, diskusijas moderators;

  • Jānis Borgs, mākslas kritiķis, vēsturnieks un kurators,

bijušais Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktors;

  • Inese Baranovska, mākslas zinātniece, kritiķe un kuratore,

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja,

laikmetīgās mākslas pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā;

  • Dr. Sabīne Cīgenrikere (Sabine Ziegenrücker, Berlīne),

mākslas vēsturniece un kritiķe, Karla Hofera fonda direktore

Katrs paneļdiskusijas dalībnieks sniegs īsu sava skatījuma izklāstu, pievēršoties nozīmīgajām transformācijām, kuras vācu māksla piedzīvoja 20. gadsimta 80. un 90. – t.s. “Kola gados”. Kāds par “zaļo” ēras sākumu varētu uzskatīt parlamentārās partijas izveidi Vācijas Federatīvajā Republikā (1980) un pārorientēšanos uz labēju politiku līdz ar Helmūta Kola ievēlēšanu (1982). Tajā pašā gadā notika skandalozā un veiksmīgā “Zeitgeist” izstāde slavenajā izstāžu zālē “Martin Gropius-Bau” Berlīnē.

Vēlajos 20. gadsimta 70. un 80. gados norisinājās īsta Rietumvācijas laikmetīgās un modernās mākslas kultūras politikas un autonomu muzeju ekspansija. Tam paralēli vācu mākslinieki guva arvien lielākus komerciālos panākumus starptautiskajā arēnā. Īpaši izceļama saikne starp Ķelni / Diseldorfu (tobrīd centrālajām Vācijas laikmetīgās mākslas telpām) un Ņujorku, ASV. Situāciju ietekmēja arī aktīvais un atklātais kultūras politikas atbalsts no Vācijas Federālās valsts puses (bieži tieši ar Gētes institūta atbalstu) kā daļu no vācu mākslas starptautiskas popularizēšanas kampaņas, kas bija sevišķi intensīva laikā no 70. gadu beigām līdz 90. gadu vidum. Pēc Berlīnes mūra krišanas un abu Vāciju atkalapvienošanās lielāka uzmanība virzījās uz Berlīni, bet vēlāk vairāk tika pievērsta tādām pilsētām kā Drēzdene un Leipciga.

Vai bija kāda mākslas prakšu pārņemšana, ar to saprotot mākslas vēstures dzēšanu (pārvietošanu) Vācijas Demokrātiskajā Republikā un kāds bija bijušo mākslas centru statuss Rietumberlīnē, Drēzdenē, Hallē, Leipcigā? Vai tā šobrīd joprojām ir aktuāla tēma? Šos jautājumus varēs uzdot Kristofam Tannertam, kura kurētā izstāde “Disidentu balsis VDR, 1976–1989” (“Gegenstimmen: Kunst in der DDR, 1976–1989) no 2016. gada 16. jūlija līdz 26. septembrim ir skatāma izstāžu zālē “Martin Gropius-Bau” Berlīnē.



2016. gada 19. augusts

(angļu / latviešu valodas diena)

III paneļdiskusija

10:30–12:30        Mākslas stratēģijas post-apvienotajā Vācijā

(no 20. gadsimta 90. gadiem caur tūkstošgades maiņu līdz mūsdienām)

Art Strategies within Post-Unification Germany (1990s through the Millennium to today) /

Kunststrategien im vereinten Deutschland (1990er Jahre bis zur Jahrtausendwende)

Piedalās:

  • Marks Gisborns (Mark Gisbourne, Berlīne), mākslas kritiķis un kurators,

izstādes “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” kurators,

diskusijas moderators;

  • Jānis Zuzāns, uzņēmējs, mākslas mecenāts un kolekcionārs;
  • Folkers Dīls (Volker Diehl, Berlīne), galerijas “Galerie Volker Diehl” īpašnieks,

specializējas Austrumeiropas mākslā;

  • Kristofs Tannerts (Christoph Tannert, Berlīne), mākslas kritiķis,

Künstlerhaus Bethanien” mākslinieciskais direktors;

  • Kaspars Vanags, Rīgā un Berlīnē strādājošs mākslas kurators,

izstāžu veidotājs, kritiķis un kultūrteorētiķis,

Latvijas paviljona izstādes “Armpit” kurators 56. Venēcijas mākslas biennālē (2015),

Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja koncepta komandas vadītājs

Atvērtas debates ar īsiem dalībnieku apgalvojumiem, katram izmantojot savu personīgo pieredzi, lai raksturotu jaunus virzienus vācu mākslā pēdējo 20 gadu laikā. Tiks apskatīti tādi jautājumi kā mākslas pasaules reorientācija uz Berlīni kā uz pašreiz dominējošo mākslas radīšanas (ja ne mākslas pārdošanas) centru Vācijā, kas laikmetīgās mākslas izstāžu skaitu gadā spēj konkurēt ar Londonu. Berlīnes kontekstā tiks apspriesta projektu telpu un konceptu loma. Drēzdenes un Leipcigas atkalparādīšanas – īpaši attiecībā uz respektablajām mākslas akadēmijām un ietekmi pēdējo 15 gadu laikā.

Varētu tikt apspriests jautājums par liela mēroga un franšīzes galerijām, kas aizvien dominē starptautiskajā mākslas tirgū. Kā un kādos veidos vācu māksla tiek virzīta un asimilēta jaunajos medijos? Vai notiek atgriešanās pie aktīvas iesaistīšanās kultūrā un politikā, un kur mēs varam novietot politiku laikmetīgās mākslas praksēs pēc pārliecinošas ekspresīvās subjektivitātes 80. un 90. gados? Vai radikālajām mākslas praksēm šobrīd ir kāda nākotne, kad viss tik ātri izplēn un asimilējas? Kā Hito Šteierls (vadošais jaunais mākslinieks, kurš piedalās pašreiz notiekošajā Berlīnes Laikmetīgās mākslas biennālē) jautā: “Kas ir vai var būt mākslas funkcija katastrofālajā kapitālisma laikā? Un / vai mēs dodamies uz jaunu politisko mākslu, kas dzimusi no postdemokrātijas kā uzvedinājusi laikmetīgā teorija?”

Jautājumi par agrākajām mākslas praksēm Austrumvācijā un iespējamo Rietumu un Austrumu Vācijas mākslas reintegrāciju arī tiks apskatīti.



 

Astrīda Rogule,

projekta vadītāja, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja

T: (+371) 67 602466 (Mūkusalas ielā 41b), GSM: (+371) 26 595419, E: Astrida.Rogule@lnmm.lv



Attēlā:  Tomass Floršics (Thomas Florschuetz). Šaureja (Jaunais muzejs) 11. 2008/10.

C-druka, 3 daļas. Publicitātes foto