Aktualitātes

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas atklāšana

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas (K. Valdemāra ielā 10, Rīgā) svinīga atklāšana notiks 2016. gada 4. maijā plkst. 10.00. Aicināts ikviens interesents!

Atklāšanas ceremonija sāksies plkst. 10.00 pie muzeja centrālās ieejas K. Valdemāra ielas pusē ar svinīgām uzrunām, kuras teiks Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis, Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, Lietuvas Republikas kultūras ministrs Šarūnas Birutis (Šarūnas Birutis), Rīgas pilsētas galva Nils Ušakovs, gleznotāja Džemma Skulme un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce. Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

Pirmo muzeja apmeklētāju vidū būs arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, būvniecības procesa dalībnieki – Lietuvas arhitektu biroja “Processoffice” arhitekts Vītauts Biekša (Vytautas Biekša), būvkompānijas “RE&RE” ģenerāldirektors Didzis Putniņš, “RE&RE Būve” vadītājs Valdis Koks, būvuzraugs Leonards Dubkevičs. Muzeja atklāšanu pagodinās daudzi pazīstami mākslinieki un kultūras darbinieki.

No plkst. 11.00 līdz 14.00 pie LNMM galvenās ēkas laukumā parka pusē norisināsies radošā darbnīca “Ceļš uz muzeju”, kurā noteikti labprāt iesaistīsies jaunākie muzeja apmeklētāji. Darbnīcas dalībnieki sekos mākslinieču Baibas Sprances un Diānas Dimzas-Dimmes vizuālajām norādēm – uz laukuma virsmas ar krītiņiem uzzīmētajām detaļām no muzeja arhitektūras vai populārākajiem ekspozīcijas elementiem, kurus varēs uzmeklēt vēlāk, ieejot ēkā. Ikviens bērns būs aicināts šos motīvus papildināt ar savu radošo pienesumu, lai visi kopā zīmētu stāstu par ceļu uz muzeju. Labu laikapstākļu gadījumā laukuma pusē tiks izvietoti galdi ar krāsojamām un zīmēšanas lapām. Katrs darbnīcas dalībnieks par piemiņu saņems balonu.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva. Muzejs strādās no plkst. 10.00 līdz 18.00, ieeja muzejā līdz plkst.17.30.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts” (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas izciliem Latvijas māksliniekiem: “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība” (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un “Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts” (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs). Skatītāju ērtībām tiks piedāvātas mūsdienīgas ekspozīciju interpretācijas un izziņas iespējas, bezvadu interneta pieslēgums, atpūtas zonas pastāvīgajās ekspozīcijās, kafejnīca un suvenīru veikals. Tagad muzejs ir pilnībā pieejams arī ģimenēm ar bērnu ratiņiem un apmeklētājiem ratiņkrēslos.

Svētki uz K. Valdemāra ielas, kā arī parka pusē turpināsies līdz vakaram – no plkst. 09.00 līdz 19:45. Notiks muzikāli priekšnesumi, performances, radošās darbnīcas un citas aktivitātes. Līdz ar māksliniecisko programmu pasākuma apmeklētāji visas dienas garumā varēs nesteidzoties baudīt svētku atmosfēru ar uzkodām un dzērieniem uz ielas ierīkotajās baltajās “pop-up” kafejnīcās. Pie Latvijas Mākslas akadēmijas darbosies “Baltā galdauta svētku” piknika zona.

Jaunā pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts”, kas aplūkojama LNMM atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas 2. un 3. stāvā, pirmo reizi aptver Latvijas mākslas vēstures kopainu divu gadsimtu garumā. Ekspozīcijas mērķis ir veidot vizuālu un emocionālu stāstu par Latvijas mākslas attīstību, izceļot nozīmīgākos darbus un personības kultūrvēsturiskajā, politiskajā un sociālajā kontekstā. Mūsdienīga un apmeklētājiem draudzīga ekspozīcija iekārtota pēc hronoloģiski stilistiskā principa, kur centrālā loma tiek ierādīta pašiem mākslas darbiem, bet tos ietver multimediāla infrastruktūra un pastāvīgi pieejama informācija par muzeja zālēs redzamo vairākos izziņas līmeņos, kas paplašinās skatītāja pieredzi, vienlaikus netraucējot novērtēt aptuveni 500 unikālus priekšmetus no muzeja krājuma.

Īpašs jaunums ir ilgāku laiku neeksponēti mākslas darbi, kas tapuši laika periodā pēc Otrā pasaules kara līdz 2000. gadam, iekļaujot pirmo desmitgadi kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas. Līdzās tradicionālajiem mākslas veidiem – glezniecībai, tēlniecībai un grafikai – ekspozīcijā iekļautas fotogrāfijas, instalācijas un videodarbi.

Pastāvīgās ekspozīcijas dizaina projektu izstrādājis “Dd Studio”.

Lielo izstāžu zāli, kas atrodas jaunajā apakšzemes piebūvē, LNMM atklāj ar Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķa Miervalža Poļa (dz. 1948) personālizstādi “Ilūzija kā īstenība” (04.05.–24.07.2016.). Tā ir pirmā tik vērienīga, visus autora radošās darbības periodus reprezentējoša darbu skate, kas liecina par daudzām nozīmīgām epizodēm Latvijas mākslā pēdējo četrdesmit gadu laikā. Izstādē eksponēti gandrīz 200 mākslas darbi – gleznas, zīmējumi, kolāžas, kā arī bagātīgs dokumentālais materiāls, kas strukturēts vairākās tematiskās sadaļās.

Visplašāko izstādes daļu veido Miervalža Poļa gleznotie portreti. Šis žanrs mākslinieku saistījis jau kopš studiju gadiem un pakāpeniski kļuvis par vienīgo viņa glezniecībā. Blakus pašportretiem un tuvinieku portretiem, starp meistara modeļiem izceļami daudzi nozīmīgi kultūras, biznesa un politiskās elites pārstāvji, tostarp divi Latvijas Republikas prezidenti un trīs Rīgas domes priekšsēdētāji. Daudzi no šiem portretiem nekad nav bijuši publiski eksponēti.

Savukārt atjaunotās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs, kas iekārtotas bēniņu daļā, būs skatāma izcilā latviešu mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) mantojuma kolekcijas darbu izstāde “Sudrabs / zelts” (04.05.–28.08.2016.). Boriss Bērziņš ir viens no redzamākajiem pārstāvjiem Latvijas 20. gadsimta otrās puses kultūrainā. Vienmēr bijis aktīvs un sabiedrisks, atsaucīgs un humora pilns, vērojis dzīvi un mākslu, domājis, vērtējis un gleznojis, visā dzīves garumā mērķtiecīgi risinot sev pašam izvirzītos uzdevumus. Saskaņā ar gleznotāja testamentu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēma mantojumā viņa radošo darbu kolekciju. Bagātīgais darbu klāsts sniedz pārliecinošu priekšstatu par meistara ražīgā mūža veikumu, kur spilgti iezīmējas viņa talanta un esības uztveres savdabība.

Izstādei izvēlētie darbi (pāri 50) izpildīti dažādās tehnikās – eļļas gleznojumi, kolāžas, zelta un sudraba plāksnīšu izmantojums, zīmējumi ar lodīšu pildspalvu. Tie tapuši laikā no 1959. gada un izsmeļoši ataino mākslinieka patstāvības meklējumus dažādos virzienos un veidos, pacietīgo, skrupulozo un smalko darbu.

Turpmāk Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka būs atvērta apmeklētājiem sešas dienas nedēļā – otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00, piektdienās no plkst. 10.00 līdz 20.00, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00. Piektdienās atgriezīsies apmeklētāju iemīļotās “Vēlās piektdienas”, sniedzot iespēju apskatīt muzeja ekspozīcijas un izstādes līdz astoņiem vakarā. Savukārt katra mēneša pēdējā svētdienā ikviens interesents varēs iepazīties ar LNMM pastāvīgo ekspozīciju bez maksas. Pirmdienās muzejs būs slēgts.

Lai atvieglotu muzeja izziņas un apmeklējuma plānošanas procesu, ir izveidota jauna Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājas lapa www.lnmm.lv – lietotājam ērta, viegli pārvaldāma platforma, kas ir pieejama arī mobilajās ierīcēs.

Muzejā pēc rekonstrukcijas ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra un vide mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, izstāžu darbībai, sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai atbilstoši 21. gadsimta muzeju prasībām. Nākotnē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saviem skatītājiem piedāvās inovatīvus pakalpojumus un produktus, sekojot viņu vajadzībām un interesei ar mērķi veicināt izglītotas un radošas sabiedrības attīstību. Atklāšanas gadā LNMM galvenajā ēkā plānots sagaidīt vairāk nekā 100 000 apmeklētāju.

Gatavojoties vēsturiskajam notikumam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam ir veikta pārzīmološana. Jaunās zīmola stratēģijas galvenās vērtības ir pieejamība un atvērtība publikai, plašās auditorijas iesaiste kopīgas pieredzes veidošanā. Grafiski lakonisko muzeja zīmi veido “MM” burtu kods – pakāpeniski izgaismots siluets, kas norāda uz spēli ar aizklāto un atklāto, mākslas daudzslāņainību, dažādajām iespējām tās uztverē un interpretācijā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, ir pirmā mākslas muzeja celtne Baltijā un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Trīs gadu laikā – no 2013. līdz 2015. gadam – pilnībā atjaunots LNMM galvenās ēkas vēsturiskais apjoms, ievērojami paplašinātas telpas – izveidota apakšzemes piebūve un iegūtas jaunas izstāžu platības muzeja bēniņos. Tagad apmeklētājiem būs iespēja izstaigāt vēsturiskās ēkas četrus stāvus un jauno – piekto – kupolstāvu ar jumta terasēm, kā arī iespaidīgo muzeja jaunbūves apjomu divos pazemes stāvu līmeņos. Ēkas kopējā platība šobrīd ir 8 249 kvadrātmetri. Tik vērienīga restaurācija, rekonstrukcija un modernizācija notikusi pirmo reizi ēkas 111 gadu vēsturē.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta arhitekti ir Lietuvas arhitektu birojs “Processoffice”, Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un “Andrius Skiezgelas Architecture”. Galvenais būvuzņēmējs: būvkompānija “RE&RE”. Pasūtītājs: Rīgas domes Īpašuma departaments. Darbus finansēja Rīgas dome un Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskās ēkas rekonstrukcijai, restaurācijai un infrastruktūras uzlabošanai ir veikts ieguldījums kopsummā 15 355 571,94 EUR apmērā. Tajā skaitā LR Kultūras ministrijas piesaistītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 13 050 898,23 EUR, valsts budžeta dotācija Rīgas pilsētas pašvaldībai 345 500,36 EUR un Rīgas pašvaldības budžeta finansējums 1 959 173,35 EUR.