Aktualitātes

26.oktobrī LNVM organizē starptautisku zinātnisku konferenci "Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120"

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs veido izstādi un organizē starptautisku zinātnisku konferenci "Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120".

Konference notiks 2016. gada 26. oktobrī Rīgā, Brīvības bulvārī 32, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konferenču zālē.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina pieteikt referātus par šādām tēmām:

– Rīgas Latviešu biedrības aktivitāšu nozīme latviešu nācijas veidošanās procesā un citi nācijas veidošanās aspekti Latvijā, salīdzinot ar Centrālās un Austrumeiropas zemēm 19. gadsimtā,

– 19. gadsimta atklājums – vērienīgas izstādes, Latviešu etnogrāfiskās izstādes priekšteči un iedvesmas avoti, etnogrāfiskā izstāde Maskavā 1867. gadā, čehu etnogrāfiskā izstāde Prāgā 1895. gadā u.c.

– Latviešu etnogrāfiskās izstādes tapšana: ierosinātāji, organizatori un atbalstītāji, eksponātu vākšana (Rīgas Latviešu biedrības etnogrāfiskās ekspedīcijas, to dalībnieki, etnogrāfisko materiālu vācēji un iesūtītāji novados, dažādu biedrību atbalsts), teatralizētie ieražu uzvedumi, to sagatavošana,

– Latviešu etnogrāfiskā izstāde un jaunie latviešu mākslinieki, zinātnieki, kolekcionāri,

– Latviešu etnogrāfiskā izstāde un X Viskrievijas arheoloģiskais kongress.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina pieteikties konferencei līdz 2016. gada 20. februārim. Referātu ilgums – 20 minūtes. Konferences darba valodas: latviešu, angļu, krievu. Konferencē nolasītos referātus būs iespējams publicēt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja rakstu krājumā. Par rakstu iesniegšanas formātu un termiņiem informēsim atsevišķi.

2016. gadā aprit 120 gadi kopš Latviešu etnogrāfiskās izstādes, kas notika Rīgā 1896. gadā, X Viskrievijas Arheoloģiskā kongresa ietvaros. 19. gadsimtā etnogrāfija, kas tolaik ietvēra gan vēsturi, gan filoloģiju, gan fizisko antropoloģiju, Centrālajā un Austrumeiropā kļuva par savdabīgu nacionālās pašapliecināšanās veidu. Uzskatot tautu tradicionālās kultūras mantojumu par nacionālās identitātes nesēju, to ne tikai aktīvi vāca, uzglabāja un pētīja, bet tas kļuva arī par svarīgu nacionālās kustības sastāvdaļu.

19. gadsimta beigās Eiropas valstīs dibināja virkni muzeju un organizēja grandiozas izstādes, apliecinot tautu kultūru senumu, bagātību, savdabību un krāšņumu. Dzimtbūšanas atcelšana, izglītības kāpums arī latviešiem nesa atskārsmi par savu vēsturi, kultūru, valodu un tiesībām. Tostarp apzināt, saglabāt un redzēt savas tautas garīgās un materiālās vērtības. 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde kļuva par lielāko latviešu tautas, tās vēstures, kultūras un aktuālo sasniegumu reprezentācijas pasākumu 19. gs. beigās.

Tā ir nozīmīga robežšķirtne latviešu etnogrāfijas veidošanās vēsturē, Latvijas muzeju un to ekspozīciju attīstības ceļā. Lai atzīmētu Latviešu etnogrāfiskās izstādes gadadienu un izvērtētu tās devumu latviešu vēstures apzināšanas procesā,

 

Irina Zeibārte,

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja

direktora vietniece zinātniskajā darbā

tālr. 67221381, 29146384