Aktualitātes

Starptautiska zinātniskā konference “Ko nozīmē tēlniecība šodien?”

Ceturtdien, 2018. gada 22. februārī, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) norisināsies starptautiska zinātniskā konference “Ko nozīmē tēlniecība šodien?”. Polijas un Latvijas lektori runās gan par tēlniecību tās tradicionālajā izpratnē, gan par starpdisciplināriem mākslas veidiem, kuri mūsdienās ir īpaši aktuāli vides mākslas objektiem, instalācijām un video tēlniecībai. Sākums plkst. 12.00.

Zinātniskā konference notiek izstādes “Artistry. Polijas tēlniecības 100 gadi” ietvaros, kas tapusi sadarbībā ar Polijas Tēlniecības centru Oroņsko, Ādama Mickeviča institūtu Varšavā un Polijas Republikas vēstniecību Rīgā, atzīmējot Polijas neatkarības atgūšanas un Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienu. Izstādē līdz š. g. 15. aprīlim ir apskatāmas pēdējos simts gados vairāku poļu mākslinieku paaudžu radītās skulptūras, objekti, instalācijas un video filmas.

Konferenci atklās Polijas Tēlniecības centra direktore, mākslas zinātniece, kritiķe un vairāk nekā 70 izstāžu kuratore Eulalija Domanovska (Eulalia Domanowska) ar stāstījumu par Oroņsko Tēlniecības centra skulptūru un vides mākslas darbu krājuma attīstību, kas īpaši pēdējos 30 gadus notikusi apzināti domājot par kolekcijas papildināšanu gan ar klasiķu, gan pavisam jaunu autoru darbiem: sākot ar modernistiem tipisko formas stilizāciju, abstrakciju, ekspresiju līdz laikmetīgiem telpiskiem objektiem, instalācijām, video un neona gaismas projektiem.

Māksliniece, izstāžu un sociāli aktuālu projektu kuratore, Ksaverija Duņikovska (Xawery Dunikowski) Tēlniecības muzeja Varšavā galvenā kuratore Agneška Tarasjuka (Agnieszka Tarasiuk) sniegs plašāku komentāru 18. gadsimtā celtajai “Królikarnia” pilij (“Trušu mājai”), kas mūsdienās ir mājvieta Varšavas Nacionālā muzeja Tēlniecības kolekcijai. Šajā muzejā tradicionālas izstādes savijas ar eksperimentāliem projektiem, turklāt muzeja speciālisti lielu uzmanību pievērš māksliniekiem, kuru daiļrade vēl nav pienācīgi izpētīta.

Mākslas zinātniece un izstāžu kuratore, Tatru muzeja Zakopanē Mākslas departamenta vadītāja Helēna Pitoņa (Helena Pitoń) iepazīstinās ar Zakopanes Kokapstrādes skolu, kas 20. gadsimta pirmajā pusē no maza ciemata amatniecības skolas pārtapusi par vienu no nozīmīgākajām mākslas skolām Polijā. Vairākus šīs skolas “Zakopanes stilā” radītos tēlniecības darbus tagad var redzēt izstādē Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA.

Zinātniskās konferences pirmo daļu noslēgs mākslas zinātnieces, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas pasniedzējas Māras Ādiņas referāts par Rīgas tēlniecības kvadriennāļu mākslinieciskajām izpausmēm laika periodā no 2004. līdz 2016. gadam. Lektores profesionālās intereses saistās ar laikmetīgās tēlniecības norisēm Latvijā un pasaulē. Māra Ādiņa kopš 2004. gada piedalās Rīgas Starptautisko kvadriennāļu organizēšanā.

Konferences otro daļu ievadīs mākslas zinātnieces, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu kuratores Vitas Birzakas lasījums par Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla Rīgas publiskajā telpā” darbību. Šis projekts ir aktivizējis Latvijas māksliniekus un devis viņiem iespēju piedalīties programmas ietvaros notikušajos konkursos, atstājot nākamajām paaudzēm liecību par radošo domu 21. gadsimta Latvijā.

Mākslas kritiķis un kurators Dr. art. Vojcehs Šimaņskis (Wojciech Szymański) stāstīs par to, kā pēdējo desmitgažu laikā Polijas vēsturē un mākslas zinātnē tiek pārskatīta Polijas modernisma un laikmetīgā tēlniecība, pārrakstot tēlniecības kanonu arī no feminisma (un postfeminisma) pozīcijām, respektējot dzimumu politiku, seksualitāti un jūtas. Vojcehs Šimaņskis ir grāmatas “Argonauci. Postminimalizm i sztuka po nowoczesności. Eva Hesse – Felix Gonzalez-Torres – Roni Horn – Derek Jarman” (2015) un daudzu publikāciju par mākslu autors, kurš šobrīd strādā Vroclavas Universitātes Mākslas vēstures institūtā.

Konferenci noslēgs Anda Rotenberga (Anda Rothenberg) ar referātu par nepietiekamības sajūtu poļu tēlnieka un video mākslinieka Miroslava Balkas (Mirosław Bałka, 1958) daiļradē. Anda Rotenberga ir daudzu izstāžu kuratore un mākslas publikāciju autore. Kurējusi Polijas paviljona ekspozīciju (1993–1995) un bijusi tā komisāre (1993–2001) Venēcijas biennālēs un Sanpaulu biennālēs (1997–2007). Vadījusi Polijas Nacionālo mākslas galeriju “Zachęta” (1993–2001), lasa lekcijas gan Polijas, gan ārvalstu akadēmijās un universitātēs. Anda Rotenberga strādā žurnāla “Vogue Polska” redakcijā un veido iknedēļas kultūras autorraidījumu Polijas Radio.

Konferences darba valodas: angļu, poļu, latviešu, ar sinhrono tulkojumu.

Uz konferenci laipni gaidīti visi interesenti!

Ieeja brīva.

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Uzziņas pa tālruni (+371) 67 357534 vai e-pastu Ieva.Andzane@lnmm.lv.

KONFERENCES  PROGRAMMA:

Konferenci vada mākslas zinātniece Vita Birzaka

12.00–12.30 Tēlnieku paradīze. Par Polijas Tēlniecības centru Oroņsko. Eulalija Domanovska (Eulalia Domanowska), mākslas zinātniece, kritiķe, izstāžu kuratore, Polijas Tēlniecības centra direktore

Oroņsko Tēlniecības centra skulptūru un vides mākslas darbu krājums veidojies vēsturiski, īpaši pēdējos 30 gadus apzināti domājot par kolekcijas papildināšanu gan ar klasiķu, gan pavisam jaunu autoru darbiem: sākot ar modernistiem tipisko formas stilizāciju, abstrakciju, ekspresiju līdz laikmetīgiem telpiskiem objektiem, instalācijām, video un neona gaismas projektiem.

Polijas Tēlniecības centrs cenšas dokumentēt un ietvert krājumā Polijas un ārvalstu mākslinieku darbus, kuri ne tikai ceļ kolekcijas vērtību, bet arī izglīto. Sevišķi būtiski tas ir brīvdabas ekspozīcijai parkā, kas tuvākajos gados tiks pārkārtota. Jaroslava Kozakeviča (Jarosław Kozakiewicz) “Pāreja”, Maceja Šankovska (Maciej Szankowski) monumentālā konstrukcija “Ielaušanās telpā” un Martas Pšonakas (Marta Pszonak) “Tējkanna” ir tam aizsākums. 2017. gadā kolekcija papildinājās ar jauniem Magdalēnas Abakanovičas (Magdalena Abakanowicz) darbiem. Laiks rādīs, vai Polijas Tēlniecības centra darbiniekiem izdosies izveidot ko līdzīgu Eiropas vēsturiskajiem skulptūrdārziem – kā, piemēram, Luiziānas Modernās mākslas muzejs Dānijā un Krēlera-Millera muzejs Nīderlandē vai kaut ko daudz laikmetīgāku – kā Jorkšīras Tēlniecības parks Anglijā.

Eulalija Domanovska lasa lekcijas Varšavas Informācijas tehnoloģiju augstskolas Grafikas nodaļā. Viņas profesionālās intereses saistās ar mākslu publiskajā telpā un lendārtu.

12.30–13.00 Tēlniecība Trušu mājā. Agneška Tarasjuka (Agnieszka Tarasiuk), māksliniece, izstāžu un sociāli aktuālu projektu kuratore, Ksaverija Duņikovska Tēlniecības muzeja Varšavā galvenā kuratore

18. gadsimtā celtā “Królikarnia” pils jeb Trušu māja ir mājvieta Varšavas Nacionālā muzeja Tēlniecības kolekcijai. Muzeja koncepcija balstās vēsturisko telpu un mūsdienīgas ekspozīcijas līdzāspastāvēšanā, kas nozīmē gan figurālu skulptūru no marmora un bronzas, gan Jozefa Boisa (Joseph Beuys) garā veidotu instalāciju izstādīšanu. Muzeja programma ietver tradicionālas izstādes un arī eksperimentālus projektus: saullēkta koncertus, sakņu dārzu muzejā vai mistisku musulmaņu rituālu starp eksponātiem. Muzeja speciālisti pastiprinātu uzmanību pievērš māksliniekiem, kuru daiļrade vēl nav pienācīgi izpētīta, – te īpaši jāmin daudzās tēlnieces-sievietes, piemēram, Marija Papa-Rostkovska (Maria Papa-Rostkowska), Vanda Čelkovska (Wanda Czełkowska) un Iza Taraseviča (Iza Tarasewicz).

13.00–13.30 Zakopanes Kokapstrādes skola. Kā maza ciemata amatniecības skola kļuva par vienu no nozīmīgākajām mākslas skolām Polijā,Helēna Pitoņa (Helena Pitoń), mākslas zinātniece, izstāžu kuratore, Tatru muzeja Zakopanē Mākslas departamenta vadītāja

Kokapstrādes skola dibināta Zakopanē 1876. gadā kā profesionāla mācību iestāde topošajiem amatniekiem un kokrūpniecības speciālistiem, bet laika gaitā, piesaistot talantīgus zēnus no Polijas laukiem un attīstoties mācību programmām, kas balstījās vietējās kokamatniecības tradīcijās un rotājumu formās, tā izveidoja t.s. “Zakopanes stilu”.

Ar laiku katra studenta mākslinieciskais rokraksts tika arvien augstāk novērtēts, un te liels nopelns pasniedzējam Karolam Strijeņskim (Karol Stryjeńsky), kura vadībā skola 1925. gadā piedalījās Starptautiskajā dekoratīvās mākslas izstādē Parīzē. Skola kļuvusi par zīmolu, bet tās absolventi – par aktīviem profesionāļiem mākslas dzīvē. Pēc Otrā pasaules kara izveidojās atsevišķa mākslas skola, ko vadīja Antonijs Kenars (Antoni Kenar), un daudzi tās beidzēji ir izcilas personības Polijas mākslā 20. gadsimta otrajā pusē.

13.30–14.00 Rīgas tēlniecības kvadriennāļu mākslinieciskās izpausmes 2004–2016, Māra Ādiņa, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas pasniedzēja

Mākslas menedžmenta un informācijas centrs (MMIC) kopš 2004. gada organizē Rīgas tēlniecības kvadriennāles. Starptautiskais pasākums ir bijis iemesls un noteicošais faktors MMIC veiktajai mūsdienu tēlniecības procesu apzināšanai Latvijā un ārzemēs.

Māras Ādiņas profesionālās intereses saistās ar laikmetīgo tēlniecību Latvijā un pasaulē. Arī doktorantūras studijās viņa pētījusi Tēlniecības kvadriennāļu vēsturi, to starptautisko kontekstu un iekļaušanos aktuālajā mākslas ainā Latvijā. Kopš 2004. gada Māra Ādiņa piedalās Rīgas Starptautisko kvadriennāļu organizēšanā.

14.00–14.30 Kafijas pauze

14.30–15.00 Māksla Rīgas publiskajā telpā 2012–2017, Vita Birzaka, mākslas zinātniece, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu kuratore

Programma “Māksla Rīgas publiskajā telpā” ir privāta iniciatīva, kura, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda un Rīgas pilsētas sadarbībai, tiek realizēta jau piekto gadu. Rīgas gadījumā tā ir unikāla pieredze, kad paliekoši laikmetīgās mākslas darbi iedzīvojas pilsētvidē. Starptautiskā kontekstā savukārt ne tik ierasta prakse ir tieši privāta fonda (te – Borisa un Ināras Teterevu fonda) iniciatīva un pilna apmēra finansējums tamlīdzīgai programmai.

Sākot strādāt pie programmas “Māksla Rīgas publiskajā telpā”, tās kuratore, mākslas zinātniece Helēna Demakova, lai uzsvērtu, ka tieši laikmetīgā māksla pilsētvidē var ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksus, pasaules elpu un domas klātbūtni, definēja vadmotīvu: DOMĀTPRIEKS. Šis projekts ir aktivizējis Latvijas māksliniekus un devis viņiem iespēju piedalīties programmas ietvaros notikušajos konkursos, atstājot nākamajām paaudzēm liecību par radošo domu 21. gadsimta Latvijā. Līdz šim ir uzstādīti jau 8 vides mākslas objekti Rīgā, un dažas jaunas ieceres gaida realizāciju.

Vita Birzaka lasa lekcijas Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, kopš 2013. gada piedalās Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskajā telpā” realizēšanā.

15.00–15.30 Tēlniecība ir sieviete: Polijas laikmetīgā tēlniecība un ne-maskulīnā tradīcija, Dr. art. Vojcehs Šimaņskis (Wojciech Szymański), mākslas kritiķis, kurators

Pēdējo desmitgažu laikā Polijas vēsturē un mākslas zinātnē tiek pārskatīta Polijas modernisma un laikmetīgā tēlniecība, pārrakstot tēlniecības kanonu arī no feminisma (un postfeminisma) pozīcijām, respektējot dzimumu politiku, seksualitāti un jūtas. Te jāmin tādu mākslinieču kā Katažinas Kobro (Katarzyna Kobro), Alinas Šapočņikovas (Alina Szapocznikow) un Marijas Piniņskas-Beresas (Maria Pinińska-Bereś) daiļrade. Tāpat nebijis mākslas pavērsiens vērojams 21. gadsimta poļu jauno mākslinieču darbos, kas ne tikai Polijas, bet arī pasaules tēlniecībā formulē jaunas paradigmas.

15.30–16.00 Nepietiekamības sajūta Miroslava Balkas mākslā, Anda Rotenberga (Anda Rothenberg), izstāžu kuratore, mākslas publikāciju autore

Miroslavs Balka (Mirosław Bałka, 1958) ir poļu tēlnieks un video mākslinieks. Viņš pārstāvējis Poliju Venēcijas mākslas biennālē (1993), saņēmis “Paszport Polityki” balvu vizuālajā mākslā (1995), ieguvis Misa van der Roes stipendiju Krēfeldē Vācijā. Berlīnes Mākslas akadēmijas biedrs. Veidojis piemiņas memoriālu prāmja “Estonia” upuriem Stokholmā (1998). Strādā tēlniecībā, veido objektus, instalācijas, vides mākslas darbus, zīmē, uzņem eksperimentālas filmas.

PAPILDU INFORMĀCIJA: Ieva Andžāne, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA komunikācijas speciāliste T: (+371) 67 357534, E: Ieva.Andzane@lnmm.lv

 

Preses materiālu sagatavoja:         

Nataļja Sujunšalijeva

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja

Preses centra vadītāja

T: (+371) 67 357527

F: (+371) 67 357520

E: pr.service@lnmm.lv

I:  www.lnmm.lv

Twitter: www.twitter.com/lnmm_muzejs