Muzeja ēka celta 1897. gadā kā toreizējā "Waldschlössen" (tagad - "Aldaris") īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa (projekta autors - F. Zeiberlihs). To ieskāva gadsimtu mijā veidotais, Georga F. F. Kūfalta (1859 – 1938) projektētais parks (Parks ir veidots 1898.g. – 1890.g.). 1936. gadā Latvijas Kredītbanka nopirka "Waldschlössen", apvienoja ar "Iļģuciemu" un citām mazajām alus darītavām un izveidoja "Aldari". Villu atdalīja no teritorijas un 1937. gada septembrī nodeva toreizējā Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rīcībā, kā vasaras rezidenci.
Kārlis Ulmanis šeit uzturējies maz, lai gan viņam te ļoti paticis. Viņš arī namam devis nosaukumu - "Dauderi" (Pastāv uzskats, ka nosaukums ir radies no netālās Dauderu salas Daugavas lejtecē.). Ilgākais laiks, ko K. Ulmanis šeit pavadījis, ir divas nedēļas slimības laikā, kad šeit notikusi arī viena Ministru kabineta sēde. Tāpat Kārlis Ulmanis šeit labprāt pieņēmis viesus.
Latvijā ienākot Padomju karaspēkam, ēkā izvietots pretgaisa aizsardzības štābs, vācu laikā mākslīgajās pilsdrupās parkā bijusi izvietota zenitartilērija. Pēc 2. Pasaules kara ēkā ierīko bērnudārzu. Pēc tam šeit ir noliktava, kurā glabā dažādas lietas, vēlāk ierīko degustācijas zāles. 1987.g. īpašumā ēku ieguva Rīgas pilsētas Oktobra rajona TOP izpildkomiteja ar mērķi pēc gada atvērt Oktobra rajona laulību reģistrācijas namu. Tas izpalika. 1989.g. 28. Septembrī ar Latvijas Ministru padomes rīkojumu ēka pārgāja Kultūras ministrijas īpašumā, bet ar 1990.g. 1. martu stājās spēkā Kultūras ministrijas lēmums izveidot Latvijas Kultūras muzeju ''Dauderi'' 1990.g. 27. jūnijā muzejs pirmo reizi ver durvis apmeklētājiem. Tikai 1990.g. ēka saņēma kultūras pieminekļu aizsardzības kategoriju.
G. Graudiņš dzimis Latvijā 1926.g. 11. jūnijā. Viņa dzimtās mājas ir toreizējā Cēsu apriņķa Rankas pagasta ''Kalnapakalnieši'', īsāk dēvētās – ''Paklanieši''. Kristīts Jaunpiebalgas baznīcā. Skolas gados labprāt daudz fotografējis un apceļojis Latviju. Tūlīt pēc eksāmeniem 1944.g. maijā astoņpadsmitgadīgo jaunekli iesauc leģionā un no Cēsīm nosūta uz Rīgu. Sākumā dienējis 15. Divīzijas prettanku rotā, pēc tam Viļa Jaunuma kaujas grupā. Pēc apmācībām Rīgā, Gaidis tiek aizvests uz Vāciju, pēc tam nokļūst gadu ilgā gūstā Beļģijā. Kopā ar poļiem dzīvo un strādā mežstrādnieku nometnē Herca kalnos Braunšveigā, Vācijā. Viņu aizaicina dienēt angļu palīgdienesta apsardzes vienībā. Viņš beidz virsnieku kursus un sāk mācīt armijas cilvēkus, starp kuriem ir daudz latviešu. Graudiņa kunga darbība iemantojusi lielu cieņu un uzticību. Gadu no gada viņš saņem ielūgumus uz Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dzimšanas dienu svinībām un ticis uzaicināts arī pieņemšanā pie karalienes.
