Каталог музеев Латвии

Лудзенский краеведческий музей

Kuļņeva iela 2, Ludza, Ludzas raj. LV-5701

  •  65723931

A.F.Osendovska grāmatas "Cilvēku, zvēru un dievu zemē" atvēršanas svētki

 

16. мая – 30. июня, 2017

2017.gada 16.maijā Ludzas Novadpētniecības muzejā notika A.F.Osendovska grāmatas "Cilvēku, zvēru un dievu zemē" atvēršanas svētki

Grāmatā attēloti autora piedzīvojumi un pārdzīvojumi politisko kaislību piesātinātajā un Krievijas pilsoņu kara plosītajā Sibīrijā 1919.-1920. gadā, kā arī Mongolijā un Tibetā. Bēgot no boļševikiem, Osendovskis daudzkārt skatījies nāvei acīs, ieradies vietās, kur nekad nebija kāju spēris eiropietis, ticies ar Altajā un Mongolijā dzīvojošajām ciltīm un vietējiem budistu lamām, iepazinies ar asiņaino baronu vācbaltieti Romānu Ungernu fon Šternbergu – vienu no pēdējiem Krievijas ģenerāļiem, kas pretojās boļševiku režīmam.

Grāmata iemantojusi pasaules slavu. Pirmoreiz tā izdota 1921. un 1922. gada mijā angļu valodā Ņujorkā, kur autoram bija laimējies nokļūt uzreiz pēc Āzijā piedzīvotā. Vēlāk, kad Osendovskis pārcēlās dzīvot uz Poliju, tā iznāca arī poļu valodā. No poļu valodas grāmatu  tulkojis Rišards Labanovskis, Latvijas radio žurnālists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Grāmatas atvēršanas svētkos ar lekciju “A.F. Osendovska “Cilvēku, zvēru un dievu zemē”, raugoties no Latvijas” piedalījās arī  vēsturnieks, vēstures mācību grāmatu autors Valdis Klišāns.

Antonijs Ferdinands Osendovskis dzimis 1876.gada 27.maijā Ļucinā Vitebskas guberņā ārsta Marcina Osendovska un Viktorijas Bortkevičas ģimenē. Osendovsku dzimta ir ļoti sena, par to liecina tās ģerbonis „Lapsa”, kura piešķiršana datējama ar XII gadsimtu. Dzimta nāk no Polijas, Ļenčicas apkaimes, kur līdz šai dienai atrodas muiža „Osendovski”. Krievu – poļu karu laikā Osendovski pārcēlās uz Vitebskas apkaimi Baltkrievijā un tur arī palika.

Kad A.F.Osendovskim bija 3 gadi, ģimene pārcēlās uz kaimiņos esošo Pleskavas guberņu, uz Zalužjes pilsētu, 1884.gadā uz Kameņecu – Podoļsku, kur uzsāka mācīties krievu klasiskajā ģimnāzijā. Pēc gada ģimene pārcēlās uz Pēterburgu, kur Antonijs Ferdinands mācījās 6-jā klasiskajā ģimnāzijā.

Pēc tēva nāves ievērojami pasliktinājās ģimenes finansiālais stāvoklis, māte sāka strādāt – pasniegt mūzikas stundas, franču un vācu valodu un sagatavoja jaunākos bērnus ģimnāzijas vidējām klasēm. Arī A.F.Osendovskis brīvdienu laikā sāka pelnīt iztiku kā mājskolotājs un aprūpētājs turīgu zemnieku ģimeņu bērniem. Pirmo 12 rubļu honorāru nopelnīja kādā no Odesas avīzēm par ekskursijas aprakstu ceļā no Batumi pa jūru uz Konstantinopoli. Ģimnāzijā rediģēja skolas avīzi.

1895.gadā A.F.Osendovskis iestājās Pēterburgas universitātē matemātikas un dabas zinātņu fakultātes ķīmijas nodaļā. Studiju gados piedalījās zinātniski pētnieciskās ekspedīcijās Altajā, Rietumkaukazā, pa Jeņiseju, Baikāla apkaimē u.c. Pirmo ceļojumu iespaidi bija izšķirošie viņa rakstnieka talanta attīstībai. Pirmā grāmata, izdota krievu valodā, bija ceļojuma apraksts pa Altaju uz Kirgīzijas stepēm (Pēt.1899).

No 1899.gada A.F.Osendovskis turpināja studijas ķīmijas un fizikas fakultātē Sorbonā un Parīzē. Šai laikā daudz ceļojis pa Rietumeiropu. 1901.g. atgriezās Krievijā un lasīja lekcijas kā docents Tomskas Tehniskajā institūtā, strādāja zelta pārkausēšanas laboratorijā, izstrādāja pētījumus dzelzceļnieku un armijas vajadzībām. Zinātnisko pētījumu rezultātus publicēja galvenokārt Krievijas zinātņu nozaru žurnālos.

1904.gadā A.F.Osendovskis saņēma uzdevumu meklēt un pētīt minerālus un augu valsts resursus, kuri atrodami Tālajos Austrumos. Harbinā organizēja vietējo meklēšanas bāzi un centrālo tehnisko laboratoriju. Pētīja, piemēram, produktu pielāgošanu: sojas eļļas lietošanu kā vilcienu smērvielu un koksa aizvietošanu ar kokogli melnajā metalurģijā. Bija Krievijas Ģeogrāfijas biedrības Vladivostokas filiāles sekretārs. Šai laikā iznāca viņa pirmais stāsts poļu valodā „Noc” (Nakts).

1905.gadā A.F.Osendovskis devās uz Mandžūriju, kur nodarbojās ar ģeoloģijas pētniecību. Par protestu organizēšanu pret represijām Kongresa karalistē Krievijas tiesa viņu notiesāja uz pusotru gadu nebrīvē. 1907.gada 6.oktobrī viņš tika atbrīvots. 1908.gadā dažus mēnešus bija asfalta, brikešu un betona rūpnīcas „S.Suski” direktors Kijevā. Pārdzīvotie notikumi deva A.Osendovskim materiālu stāstam „Ludskaja pyl” (Cilvēku pelni, Pēt. 1909), bet atmiņas tika publicētas jau neatkarīgajā Polijā „Os szczytu do otchlani” (No virsotnes līdz bezdibenim, Varšava, 1925).

1909.gadā A.F.Osendovskis atkal pārcēlās uz Pēterburgu. Sāka darboties kā žurnālists un literāts, rakstījis bulvāru avīzēm, izdevis vairākus stāstus krievu valodā. Sadarbojies ar vairākām Krievijas avīzēm (ar pseid. A. Mzura): Peterburgskij Listok, Večerņeje Vremja, Birževije Vedomosti (redaktors), un poļu avīzēm: Slovo (Vārds) (redaktors), Dziennik Peterburgski (Pēterburgas Avīze) (1909-1912 galvenais redaktors). 1917.gadā kopā ar sievu Annu (pēc tautības krieviete, bagāta tirgoņu meita, šķīrušies 1923.g.) pieņēma Polijas pilsonību. No 1918.gada maija uzturējās Sibīrijā, līdz 1919.gadam lasīja lekcijas ķīmijā un ekonomiskajā ģeogrāfijā Politehniskajā un Agrārajā akadēmijā Omskā. Tajā pat laikā bija direktora vietnieks Kredītu kancelejā un redaktors valsts izdotajā Wiadomosci Finansowych i Pzmyslowo – Handlowych - Finanšu un rūpniecības - tirdzniecības vēstnesī.

20.gs. 30-jos gados A.F.Osendovskis bija vispopulārākais un vislabāk pelnošais poļu rakstnieks. To lielā mērā veicināja Rietumeiropas presē plaši reklamētais darbs „Lenin” (Ļeņins). Lielu interesi izpelnījās grāmata „Piec minut do polnocy” („Piecas minūtes līdz pusnaktij”, 1928.), kas atspoguļo Pirmā pasaules kara postu un Nāciju līgas darbību, par miera nepieciešamību starp tautām, kā arī „Iskry spod mlota” („Dzirksteles zem āmura”).

Īsu laiku pabija Vladivostokā, kur 1921.gada jūnijā tika atkārtoti ievēlēts par Ģeogrāfijas biedrības Austrumu nodaļas sekretāru, devās uz Japānu, piedalījās amerikāņu misijā, pētot Āzijas tirgu. Tālāk devās uz ASV. Turpināja literāro darbību (vairāki apraksti un skices tika publicēti Ņujorkas laikrakstā „Nowy Swiat” (Jaunā pasaule, 1923./24.g.).

1922.gada jūnijā A.Osendovskis atgriezās Polijā. Nākošos divus gadus pavadīja sevišķi darbīgi, bija konsultants kara rūpniecībā pie Kara lietu ministrijas, konsultants Āzijas lietās pie Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas, lasīja lekcijas ekonomiskajā un politiskajā ģeogrāfijā Augstākajā tirdzniecības skolā un Politisko zinātņu skolā Varšavā. 1924.-26.g.ceļoja pa Āfriku, strādāja kā reportieris un rakstīja dabas un ceļojumu aprakstus. 1929.gadā apceļoja Palestīnu, Sīriju un Mezopotāmiju.

1923.gadā apprecēja Zofiju Ivanovsku (viņas pirmais vīrs bija doktors Ploško), vijolnieci, Varšavas konservatorijas profesori. Viņa dzimusi 1887.gada 18.februārī Seredzā. Ar koncertiem uzstājās gan Polijā, gan ārzemēs, t.sk.Āfrikā. 1908.gadā nodibināja mūzikas skolu Varšavā. 1920.-1939.g. Zofija bija Varšavas konservatorijas profesore un uzstājās Varšavas filharmonijā. Bija arī sabiedriskā darbiniece – harceru brigāžu aizbildne un Varšavas mākslas biedrības viceprezidente. Zofija nomira 1942.gadā Varšavā.

1933.g. A.Osendovskis kļuva par Literātu un žurnālistu biedrības priekšsēdētāju, tai pat gadā saņēma biedrības godalgu. Darbojās dažādās biedrībās: Austrumu zemju attīstības b-bā, Guculščinas draugu b-bā, Poļu – franču b-bā. 1937.g. saņēma Zelta lauru vainagu par ieguldījumu ceļojumu literatūrā, kā arī bija redaktors „Wiadomosti Warszawskie” (Varšavas Vēstis), bet 1938.g. rediģējis filmu „Romans” - „Romāns” (publicēts ar pseidonīmu Feranto). Bija arī izdevniecības „Znic” (Mūžīgā uguns) priekšsēdētājs. Darbojās Starptautiskajā pacifistiskajā organizācijā All Peoples Association.

Starpkaru periodā A.Osendovskis nodarbojās ar literāro darbību, publicēja daudz romānu, ceļojumu romāna stilā. Iznāca 77 rakstnieka grāmatas, 150 tulkojumi 20 valodās. Okupācijas beigās, 1943.gada februārī iestājās konspiratīvajā Tautas frontē, kur viņš darbojies ar koda Nr.”2029”. Slimoja ar ļoti nopietnu kuņģa slimību, tomēr „strādāja ļoti intensīvi” – to apgalvoja vienā no saviem rakstiem „Dzīvei un kustībai jāturpinās līdz pēdējam motora darbības brīdim”. Apbalvots ar „Zelta nopelnu krustu” (1935.g.), kā arī Francijas apbalvojumiem: „Goda Leģiona ordeņa krustu” (1927) un akadēmiskajiem apbalvojumiem. Miris Žulņivā 1945.gada 3.janvārī.

Rakstnieka piemiņa. Pēc Otrā pasaules kara A.F.Osendovskis nodots aizmirstībai, viņa vārds bija iekļauts cenzūras sarakstā – Polijas Tautas Republikas valdība aizliedz publicēt viņa darbus. Viņa uzvārds nedrīkstēja tikt publicēts nevienā oficiālā enciklopēdijā, visi viņa grāmatu izdevumi bibliotēkās tika konfiscēti. Tikai pēc 1989.gada viņa darbus atļāva oficiāli izdot Polijā.

Milāna Bule,
Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore

 
blog comments powered by Disqus