Каталог музеев Латвии

ОБЩЕСТВО МУЗЕЕВ

  • phone:  +371 29418187

Reģionālo muzeju simpozijs — sākums jaunām sadarbībām

 

16. jūlijā, atzīmējot dzejnieka Imanta Ziedoņa vārda dienu, Ziedoņa muzejs pie sevis Murjāņos pulcēja muzejniekus no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Dace Zariņa par Imantdienu svinēšanu saka tā: “Laikā, kad Imants dzīvoja Murjāņos, viņa vārda dienā ciemos brauca savējie — ģimene, radi, draugi, domubiedri, dzejnieki. Domājot par to, kāds norises laiks būtu piemērotākais Ziedoņa muzeja rīkotajam simpozijam, izlēmām par labu laika posmam ap Imantdienām, lai simboliski turpinātu dzejnieka iesākto tradīciju — Imantdienās pie sevis aicināt savējos un muzejam savējie neapšaubāmi ir kolēģi no citiem muzejiem.”

2018. gada reģionālo muzeju simpozijs fokusējās uz muzeja komunikāciju, kas tika aplūkota no vairāku līmeņu perspektīvas — sākot ar katra dalībnieka individuālajām komunikācijas prasmēm un sadarbību veidošanu muzeju un radošo industriju vidē, visbeidzot ar komunikāciju, kas vērsta uz sabiedrības interesēm un konkrētu mērķgrupu sasniegšanu.

Šogad Imanta Ziedoņa muzejs Murjāņos pulcēja muzeju darbiniekus no Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Jūrmalas Ķekavas, Krapes, Liepājas, Līvānu, Olaines, Priekuļu, Rīgas, Rundāles un Talsu puses, lai kopīgi meklētu risinājumus tam, ko 1985. gadā starptautiskajā muzeju dienā visiem muzejniekiem vēlējis Imants Ziedonis: Jābūt tā, ka lūdzas, lai muzejā laiž iekšā, nevis ka ar varu velk iekšā.” Visas dienas garumā dalībnieki ne tikai klausījās lekcijās par komunikāciju, bet arī pieredzēja to praksē, stiprinot esošās un veidojot jaunas sadarbības saites.

“Reģionālie muzeji vēl neapzinās savus spēku lielumu. Katrs muzejs savā reģionā ir kā kultūras saliņa. Šajā simpozijā mēs tiecāmies veidot tiltus starp šīm salām. Mēs esam vienoti savā misijā attiecībā pret Latvijas sabiedrību, bet vai paši esam pietiekami vienoti? Reģionālo muzeju simpozijs ir vieta kopīgai izaugsmei. Tas ir laiks, kad varam kopīgi mācīties, kā komunicēt gan savstarpēji, gan institucionāli. Tikai izceļot mūsu kopīgo potenciālu, mēs varam attīstīties tālāk — efektīvai komunikācijai ar sabiedrību.” par muzeja simpozija rīkošanas mērķi stāsta Ziedoņa muzeja pētniece, simpozija organizatore Katrīna Kūkoja.

Muzeju simpozijā īpaša loma bija komandu saliedēšanās aktivitātēm kopā speciālistiem no aktīvā tūrisma centra “Eži”. Kopīgajos uzdevumos dalībnieki, ne tikai iepazinās tuvāk, bet arī apjauta jaunas savas personības prasmes, kas ļāva jaunizveidotajai komandai veiksmīgi sasniegt savu mērķi. Aktivitātes, kas prasīja gan domāšanu, gan saliedētību, gan pienākumu sadali, iemācīja nebaidīties uzdrīkstēties, uzņemties atbildību un sastrādāties ar citu muzeju darbiniekiem. Simpozija noslēgumā anonīmā aptaujā kāds no dalībniekiem par savu lielāko ieguvumu uzskatīja: “Iemācīties dzīvot un domāt ārpus robežām.” Caur netiešiem, ar darbu nesaistītiem uzdevumiem, simpozija dalībniekiem bija iespēja rast kopīgu valodu un tiekties tālāko mērķu sasniegšanai gan simpozija norises laikā, gan ārpus tā.

Par sadarbību ar citiem muzejiem viesizstāžu veidošanā stāstīja Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule. Tā kā Rakstniecības un mūzikas muzejs šobrīd piedzīvo lielas pārmaiņas, muzejā tika īstenots alternatīvs komunikācijas koncepts, ar kura palīdzību bija iespējams nodrošināt muzeja krājuma pieejamību sadarbības partneru telpās. Tās ir ceļojošās izstādes, no kurām ieguvēji ir abu pušu pārstāvji. Kā atklāj Iveta Ruskule, sadarbības partneru iestādēm nereti pietrūkst kapacitātes un resursu šādu daudzpusīgu, kvalitatīvu izstāžu veidošanai, tas ir arī veids, kā vietējo kultūras piedāvājumu padarīt daudzveidīgāku, jo nereti sadarbības partneri vienkārši neveic noteikta veida pētniecību. Izrietoši, šādas sadarbības veicina arī jaunu mērķauditoriju sasniegšanu.

Savukārt Aleksandra Čaka muzeja direktore Antra Medne dalījās savā pieredzē no maza muzeja perspektīvas par sadarbības iespējām un kontaktu dibināšanu starptautiskā līmenī. Minot vairākus praktiskus piemērus un veiksmes stāstus, Antra Medne atklāja, cik būtiski ir dibināt kontaktus ar citiem līdzīgi domājošiem muzejiem un neapstāties vien pie Latvijas pieredzes, bet mācīties no ārzemju paraugiem. Kā viņas individuālā pieredze rāda, tad kontaktu dibināšana ir lēns un mērķtiecīgs darbs, par kuru nedrīkst aizmirst ikdienas darbu gūzmā, jo tikai tā muzejs, lai arī cik liels vai mazs, vara augt un attīstīties.

Paplašinot savstarpējās komunikācijas loku, par muzeju sadarbības iespējām ar radošajām industrijām vēstīja Ineta Zelča Sīmansone, kas nesen veikusi starptautisku pētījumu par šo tēmu un iepazīstināja simpozija dalībniekus ar tā rezultātiem. Latvijā ir daudz labās prakses piemēru, tomēr šobrīd iztrūkst konsekventa to īstenošanas stratēģija muzejos. Cerīgi lūkojoties nākotnē, galvenais sadarbības realizācijas stūrakmens, balstoties pētījumā, ir krājuma digitalizācija un krājuma popularizēšana, kas veicinātu neatkarīgus radošo industriju pārstāvjus iedvesmoties no Latvijas muzeju bagātībām.

Pievērošoties konkrētas mērķauditorijas sasniegšanai, ar savu pieredzi projektā “Ideju pavasaris” dalījās Imanta Ziedoņa muzeja projektu vadītāja Maija Jaunzeme un projekta dalībniece Paula Terehova. Kā atklāja Maija Jaunzeme, “Ideju pavasaris” ir ikgadējs Imanta Ziedoņa muzeja rīkots konkurss  jauniešiem, kurā viņi tiek aicināti radīt un īstenot savas idejas. Šogad jaunieši tika aicināti iesūtīt idejas par to, ko viņu vēlētos mainīt, uzlabot, iedzīvināt sev tuvākajās kultūras iestādēs, jo īpaši muzejos. Šogad projektā jaunieši iesūtīja 50 idejas,  savukārt 11 idejas tika īstenotas un ideju autori ar komandu ieguva iespēju piedalīties vasaras radošajā rezidencē (nometnē) Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos. Par savu pieredzi īstenojot savu ideju — zibakciju “RAksti” Jūrmalas pilsētas muzejos stāstīja Paula Terehova,  kura ieguva īpašu simpozija dalībnieku interesi, pēc uzstāšanās saņemot visvairāk jautājumus.

Simpozija noslēgumā prezentāciju par efektīvu komunikāciju bija sagatavojusi komunikāciju aģentūras “Deep White”  biznesa attīstības vadītāja Laura Zvejniece, aicinot simpozija dalībniekus aizdomāties par iecerētās komunikācijas mērķiem un lūkojoties uz to no potenciālās auditorijas puses. Referente īpaši izcēla vēstījuma tīrības un lakonisma nozīmi komunikācijā, kā arī aicināja aizdomāties ne tikai par satura kvalitāti, bet arī par pasniegšanas veida kvalitāti, jo tieši to kopīgā sazobē rodas patiesi efektīva komunikācija, kas sasniedz savu mērķauditoriju.

Simpozija norises gaitā dalībnieki tika aicināti piedalīties aktivitātē — ideju bankas veidošanā. Pēc katras uzstāšanās dalībnieki tika mudināti ne tikai reflektēt par teikto, bet, iedvesmojoties no stāstījuma, izdomāt un pierakstīt vienu vai vairākas idejas, ko katrs individuāli vai savā muzejā, vai sadarbojoties ar citiem muzejiem un institūcijām vēlētos realizēt. Labākās idejas noslēgumā tika apkopotas un tiks saglabātas līdz nākamajam reģionālo muzeju simpozijam, kad kopīgi varēsim atskatīties uz paveikto un vēl darāmo.

 

Pasākuma organizētājiem lielu gandarījumu sagādāja tas, ka visas idejas vienoja savstarpējās sadarbības un komunikācijas nozīmība, ko apstiprina arī dalībnieku teiktais — “Personīgas pazīšanās ar muzejniekiem —  tas ir nenovērtējami!”

 

Uz tikšanos 2019. gada reģionālo muzeju simpozijā!

Imanta Ziedoņa muzeja komanda

 

Simpozijs tapis ar Valsts Kultūrkapitālfonda atbalstu.

 
blog comments powered by Disqus