IzvēlneAizvērt

07.05

Sociāli atbildīgu izglītības programmu veidošana muzejā. Kā attīstījusies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja programma “Nāc muzejā!”?

“Nāc muzejā!” ir sociāli atbildīga Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programma, kas uzsākta 2015. gadā un veidota ar mērķi veicināt iekļaujošas sabiedrības attīstību, rosināt empātiju, sapratni un sadarbību. Programmas ietvaros tās dalībnieki – vispārējo un speciālo izglītības iestāžu skolēni vecumā no 8 līdz 15 gadiem – gūst ne tikai sasaisti ar mākslas un kultūras vidi, bet arī iespēju iepazīt un labāk izprast savus vienaudžus ar dažādām pieredzēm un vajadzībām. Programmā vienas sezonas jeb mācību gada ietvaros dalība var tikt nodrošināta aptuveni 130 skolēniem, katrā no grupām apvienojot ne vairāk kā 16 skolēnus no divām dažādām mācību iestādēm.

 

“Nāc muzejā!” darbības pamatprincips ir gaužām vienkāršs: trīs līdz četras reizes mācību gada laikā dažādos LNMM muzejos (Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā un līdz 2020. gada martam arī LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS) satiekas apvienota skolēnu grupa. Puse dalībnieku ir no vispārējās izglītības iestādes, savukārt otra puse – no speciālās. Tikšanās sākumā dalībnieki apskata attiecīgā muzeja pastāvīgo ekspozīciju vai aktuālās izstādes; tam seko radoša nodarbība, kuras laikā māksla no izpētes objekta kļūst par instrumentu un ierosinātāju saskarsmei, sadarbībai un kopīgai jaunradei.

Lai gan, kā jau minēju, programmas struktūra ir samērā nesarežģīta, tās veidošanas process iekļauj daudz darbību, plānošanu un pārdomu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc vēlējos publicēt šo rakstu un dalīties ar LNMM izglītības darba komandas pieredzi un secinājumiem Es ļoti ceru, ka šī publikācija kalpos arī par iedvesmu tiem, kuriem šobrīd iedvesma, iespējams, sāk izsīkt, un par atgādinājumu tam, cik brīnišķīga socializēšanās platforma un satikšanās vieta ir ikviens muzejs. “Nāc muzejā!” programmai ir noteikta skolēnu auditorija, tomēr saskatu, ka darbības principi, uz kuriem balstīta šo norišu veidošana, ir pielāgojami arī citām auditorijām, kuru uzrunāšanai nepieciešams veltīt papildu uzmanību.

 

Komunikācija

Tikai tāpēc, ka muzeja durvis ir atvērtas, tas nenozīmē, ka muzejs ir atvērts visiem. Marginalizētas vai pat ignorētas auditorijas saskaras ar dažādām apmeklējuma barjerām. Pateicoties vairāku atbalstītāju ziedojumiem, “Nāc muzejā!” ir bezmaksas programma. Vairāku tās sezonu laikā esam novērojuši, ka pat neliela samaksa dažām skolām var būt būtiska barjera dalībai programmā. Tomēr minētās barjeras nav tikai fiziskas vai finansiālas. Ļoti bieži tās ir emocionālas un intelektuālas, auditorijas pārstāvjiem uztverot kultūras institūcijas kā vietas, kas “nav paredzētas” viņiem.

Papildus muzeju speciālistiem jāņem vērā arī informatīvās barjeras. Lai arī piedāvājums var tikt izsludināts ierastajos komunikācijas kanālos, ar to var nebūt gana, lai sasniegtu auditoriju, kas nav ieradusi lūkoties muzeja virzienā. Arī “Nāc muzejā!” pieredze pierāda, cik nozīmīgi ir veidot tiešu kontaktu marginalizētām auditorijām, piedāvājot konkrētu norišu apmeklējumus vai uzaicinot uz muzeju ar noteiktu mērķi. “Nāc muzejā!” gadījumā tas nozīmē regulāru un tiešu komunikāciju ar pedagogiem, kuru laika resursi šādu aktivitāšu meklēšanai Latvijas kultūras iestādēs visbiežāk ir ierobežoti. Tomēr, kā rāda LMMM pieredze, īpaši speciālo izglītības iestāžu skolotāji ir izteikti atvērti muzeju piedāvājumiem saviem skolēniem.

 

“Bērniem tā var būt vienīgā iespēja apmeklēt muzejus, kopā ar zinošiem, labvēlīgiem kuratoriem piedalīties nodarbībās un ekspozīciju apskatē. Bērni atgriežas skolā ar pozitīvām emocijām, stāsta, ko ir redzējuši, demonstrē savus radošos darbiņus, dalās iespaidiem. Jaukākais un vērtīgākais ir tas, ka bērni nepacietīgi gaida nākamo braucienu.”

 

Larisa Zakrevska, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra skolotāja

 

Skaidri noteikti mērķi

Atskatoties programmas vēsturē, redzu, ka sākotnēji tā pasniegta pat nedaudz dramatiski, ar diezgan augstu izvirzītiem mērķiem. Lai gan “Nāc muzejā!” virsmērķis – veicināt iekļaujošas sabiedrības attīstību, rosināt empātiju, sapratni un sadarbību – palicis nemainīgs, piecu sezonu gaitā esam konkretizējuši un vienkāršojuši tās apakšmērķus, izvairoties no poētiskām frāzēm un virzot komandas darbu uz skaidrāk sasniedzamu uzdevumu izpildi.

Projektā iesaistītās skolēnu grupas cita citai ir svešas. Saskarsmes barjeras rada ne tikai individuālās atšķirības, mentalitāte, bet arī tas, ka katrs skolēns savā konkrētajā grupā jūtas drošāk nekā jaunpienācēju vidū. Viens no galvenajiem norišu mērķiem gluži vienkārši ir radīt brīvu, nepiespiestu, dažkārt pat rotaļīgu atmosfēru, tādējādi mazinot bērnu emocionālās barjeras, kas traucē dziļāk iesaistīties programmas norisēs. Pēdējās divas programmas sezonas ir atklātas ar grandiozu pasākumu, kura laikā Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA vienlaicīgi kopā sanāk visi programmas dalībnieki. Tā kā atsevišķas apvienotās grupas tiekas tikai trīs reizes vienā mācību gadā ar vairāku nedēļu intervāliem, pasākuma galvenais mērķis ir radīt izteikti pozitīvas asociācijas ar muzeja vidi, lai, dalībniekiem atkal atgriežoties muzejā un satiekot pārējos grupas biedrus, jau būtu priekpilnas un uz iesaisti vērstas izjūtas. Minētajos pasākumos līdz šim notikusi dīdžejošana, cepumu apgleznošana, organizētas masku, mūzikas instrumentu, atslēgu piekariņu un citu suvenīru veidošanas darbnīcas, un, protams, kopīga picas ēšana.

Vairāku sezonu laikā programma ir aizvirzījusies prom no akcenta uz citādā iepazīšanu un saprašanu, kas parādījās pirmajos “Nāc muzejā!” uzmetumos. Kā minēju raksta sākumā, muzejs ir lieliska tikšanās vieta – bērnu tikšanās ar mākslu, kultūrtelpu, arhitektūru un citam ar citu. Šobrīd norišu galvenais uzsvars likts uz kopīgu norisi muzejā ar sadarbības un diskusiju elementiem. Programmas uzdevumi balstās uz skatpunktu maiņu starp “es uzzinu”, “es ieklausos” un “es domāju” ar mērķi palīdzēt skolēniem veidot saiknes starp savu interpretāciju un grupas biedru secinājumiem un pārdomām, kā arī starp mākslas muzejā pieredzēto un sev aktuālām tēmām. Neviens no grupas dalībniekiem nav “citāds”, lai gan ikviens ir unikāls. Vairākkārtējas tikšanās dalībniekiem sniedz iespēju pašiem iepazīt grupas biedrus un katram individuāli saprast, kas ir vienojošs un kas - atšķirīgs.

 

“Katra jauna tikšanās, katra jauna pieredze bagātina mūsu iekšējo pasauli, kas ir īpaši svarīga maniem skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Šie bērni, kuri lielāko daļu sava laika pavada skolā un salīdzinoši noslēgtā sabiedrībā, ir ļoti svarīga komunikācija ar citiem bērniem, lai nostiprinātu pārliecību par savu varēšanu un līdzvērtību, mazinātu kompleksus.”

Agra Mitrone, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas skolotāja

 

Metodoloģija

Programmas pirmā sezona tika veidota sadarbībā ar fondu “Nāc līdzās!”, un tā iekļāva arī LNMM muzejpedagogu un izglītības programmu kuratoru apmācības darbā ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes, redzes un garīgās attīstības traucējumi. Uzsākot darbu ar jebkuru vēl līdz galam neiepazītu auditoriju, iesaku vismaz sākumā iesaistīt profesionāļus vai auditorijas pārstāvjus, kas pārzina šīs sabiedrības grupas galvenās iezīmes, uztveres īpatnības un citus svarīgus aspektus, par ko iepriekš, iespējams, pat nebūsiet iedomājušies.

“Nāc muzejā!” programmas norišu oriģinalitāte un unikalitāte piecu sezonu ilgumā viennozīmīgi ir arī prasmīgo LNMM muzejpedagogu un izglītības programmu kuratoru nopelns. Tomēr, rēķinoties ar to, ka mūsu komandas sastāvs ir mainīgs, tiek veidota izmantotās metodoloģijas datu bāze, aprakstot katras grupas specifiku, veiktos uzdevumus, apskatītās tēmas, kā arī skolēnu iesaisti un reakciju. Šādi apkopojumi kalpo gan īstermiņā, sniedzot iespēju muzejpedagogiem, kas ar grupu strādās nākamajās nodarbībās, ar skolēniem “iepazīties” jau iepriekš un sagatavot ko nebijušu, gan arī ilgtermiņā – kā iedvesmas un informācijas avots jauniem darbiniekiem.

Darbs ar auditoriju, kurā ir cilvēki ar speciālām vajadzībām, nav vienkāršs, un tam vajadzīga izglītošanās, iedziļināšanās un pielāgošanās. Iekļaujošs muzejpedagoģiskais darbs sākas ar mūsu vēlmi mainīt savus skatupunktus, saprast un izprast. Iesaku muzejpedagogiem ne tikai domāt par jaunu programmu izveidi, bet arī izvērtēt sava muzeja esošo piedāvājumu un iespējas veikt potenciāli nelielus pielāgojumus, lai norises padarītu fiziski, intelektuāli un emocionāli pieejamākas plašākai auditorijai. Domāju, ka programma “Nāc muzejā!” un tās “dalītā” auditorija to lieliski ilustrē.

Pētījumi liecina, ka dažādas sabiedrības grupas, kurām ir viena vai vairākas kopīgas iezīmes, bieži tiek homogenizētas. Tāpat izpēte norāda uz tendenci sasaistīt fiziskus ķermeņa traucējumus ar garīgiem, kas ne vienmēr ir korekts auditorijas novērtējums. Cilvēki ar redzes, dzirdes un citiem traucējumiem ir tikpat krāšņa un daudzveidīga sabiedrības daļa kā pēc kāda cita kritērija definēta auditorija. Līdzko pievēršam uzmanību, ar kādām barjerām muzeja apmeklējumā saskaras minētās auditorijas, varam saskatīt arī daudz pozitīvas motivācijas aspektu kultūras iestāžu izzināšanai, kuri vieno mūs visus. Šo abu pušu – nošķirošo barjeru un vienojošo motivatoru – definēšana ir pamats kvalitatīvam sociāli atbildīgam muzejpedagoģiskajam piedāvājumam.

 

“Iespēja izkāpt no mācību stundas "standarta" un piedzīvot mākslas izpausmes dzīvē. Programmu īpašu padara profesionālie nodarbību vadītāji, īpašā pieeja katram bērnam.”

Egita Repele, Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas skolotāja

 

Plānošana

Tā kā programma balstīta uz divu atsevišķu skolu grupu kopā sanākšanu, “Nāc muzejā!” viens no veidošanas lielākajiem izaicinājumiem ir skrupulozais plānošanas darbs. Tas ietver katras skolas brīvlaiku apzināšanu (tie var atšķirties, īpaši – privātām mācību iestādēm), dažādu nodarbību dienu un laiku piedāvāšanu (ir grupas, kas nodarbības var apmeklēt tikai mācību stundu laikā, savukārt, ir citas, kas to var tikai pēc mācību dienas beigām), kā arī, protams, dalībnieku vecumu saskaņošanu. Pirms katras nodarbības skolotājiem par to ir jāatgādina un jāpārliecinās, ka ir nodota un pareizi saprasta visa organizatoriskā informācija. Katrai nodarbībai gatavojas gan muzejs, gan abas grupas, īpaši – skolas, kas neatrodas Rīgā. Tiek veikts liels plānošanas un koordinēšanas darbs, lai muzejā nogādātu bērnus ar speciālām vajadzībām, tāpēc ir precīzi noteikts nodarbību laiks un ilgums, kas jārespektē gan skolotājiem, gan muzeja darbiniekiem. Tāpat nodarbību laiks nav pārceļams. Grupu pavadoņu saslimšanas gadījumā lūdzam atrast bērnu pavadoņa aizstājēju vai pēc iespējas drīzāk ziņot par situāciju programmas koordinatoram.

Strādājot ar cilvēkiem ar speciālām vajadzībām vai auditorijām, kurām kādu citu iemeslu dēļ raksturīgas zemākas mobilitātes iespējas, aicinu īpaši pārdomāt dažādus aspektus, kas palīdzētu laicīgi un paredzami organizēt muzeja apmeklējumu. Skaidrai komunikācijai, informēšanai par iespējām vai izjautāšanai par problemātiskiem organizatoriskiem aspektiem var būt izšķiroša nozīme, piemēram, fizisku vai finansiālu barjeru mazināšanā.

 

Darbs ar pedagogiem

Nenoliedzami - daudziem programmas dalībniekiem šīs nodarbības rada zināmu satraukumu. Abu veidu izglītības iestāžu pedagogi bieži satraucas par savu skolēnu adekvātumu, korektu uzvedību un tamlīdzīgi. Lai gan ticam, ka ikviens no iesaistītajiem ierodas ar labākajiem nolūkiem, esam novērojuši, ka programmas ietvaros vēlams atgādināt pavadošajiem pedagogiem to, cik liela ir viņu nozīme mierpilnas un dabiskas atmosfēras veidošanā. Skolēni atrodas neiepazītā vidē un sabiedrībā, un ir tikai dabiski apjukuma brīžos spriest par notiekošo, vadoties no pazīstamo pieaugušo reakcijām. Ja pedagogs redzami izrādīs, ka nav pārliecināts par savu audzēkņu veikumu, arī skolēni “pārtvers” šo izjūtu. Tieši tāpēc lūdzam skolēnu pavadoņus atcerēties, ka nodarbības vadītājs ir kāds no LNMM muzejpedagogiem, un, ja tas būs nepieciešams, muzeja speciālists lūgs specifisku skolotāja iesaisti vadīšanas procesā.

 

Atgriezeniskā saite

Programma “Nāc muzejā!” savu piecu sezonu pastāvēšanas laikā ir dažādi mainījusies un attīstījusies, lielākoties vadoties pēc LNMM muzejpedagogu novērojumiem un, protams, programmas dalībnieku sniegtās atgriezeniskās saites. Lai gan daži no uzlabojumiem, ko esam ieviesuši, var šķist nelieli, tie var būtiski atvieglot, piemēram, organizatorisko darbu skolu pedagogiem. Ļoti iespējams, ka arī jūsu muzeju veidotās sociāli atbildīgās muzejpedagoģiskās programmas sākotnēji nebūs nevainojamas kvalitātes. Tomēr muzeju darbinieku atvērtība sarunām ar auditoriju, tās ieteikumu uzklausīšana un integrēšana turpmākā darbā ir ikvienas programmas sastāvdaļa ceļā uz izcilību.

 

“Mūsu skolai dalība “Nāc muzejā!” ir īpaši svarīga, jo paši saviem spēkiem šādu programmu nodrošināt nevaram. Muzejpedagogi ir ļoti lojāli un pacietīgi ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Ir arī asistenti, kas vajadzības gadījumā strādā viens pret vienu. Bērniem uzlabojas labizjūta, viņi jūtas kā lielākas sabiedrības locekļi, piederīgi kultūras dzīvei.”

Baiba Pika, Rīgas Strazdumuižas vidusskolas - attīstības centra skolotāja

 

“Nelielais dalībnieku skaits rada brīvu un draudzīgu atmosfēru. Bērni mācās toleranci un sadarbības prasmes.”

Ieva Hofmane, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija

 

Izmantojot iespēju, es vēlos pateikties visiem LNMM muzejpedagogiem un izglītības programmu kuratoriem, kuri ikdienā piedalās šīs programmas veidošanā un bez kuriem tā nebūtu iespējama, kā arī īpašu pateicību veltīt pedagogiem, kuri gādā par savu skolēnu iespēju piedalīties šāda veida norisēs.