Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Tālākizglītības centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas “KultūrElpa” atbalstu ir sagatavojis izdevumu par Latvijas kultūras institūciju pieredzi, veidojot Covid-19 pandēmijas laikā kultūras piedāvājumu digitālajā vidē. Izdevumā “Kultūras piedāvājums ierobežotas saskarsmes apstākļos. Latvijas kultūras organizāciju pandēmijas laika pieredze un atziņas” iekļauti 25 pieredzes stāsti, kuros atklātas ne tikai grūtības, ko kultūras norišu rīkotājiem nācies pārvarēt, bet arī ieguvumi no pandēmijas laikā piedzīvotā. Piedāvājam Latvijas Muzeju biedrības vietnē iepazīties ar Latvijas muzeju pieredzi atsevišķu publikāciju formātā
Pieredzē dalījās
Aivars Baranovskis, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra mārketinga speciālists
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas, kultūras un izglītības centrs Daugavpils cietoksnī, vēsturiskajā artilērijas arsenāla ēkā. Tā ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur iespējams iepazīties ar Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka, abstraktā ekspresionisma un krāsu laukumu glezniecības pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem. Savukārt mainīgās ekspozīcijas 2000 m2 platībā dod iespēju gada laikā skatīt vairāk nekā 40 reģiona, Latvijas un pasaules labākos laikmetīgās mākslas projektus dažādās mākslas jomās.
Piedāvātie risinājumi un īstenotie pasākumi
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolektīvs aktīvi domāja par to, kā esošajā situācijā pienest mākslu tuvāk auditorijai un darīt to pieejamāku. Tādēļ tika veikts darbs pie mākslas centra izstāžu dokumentēšanas, notika intervijas ar māksliniekiem, tika veidoti video ieraksti, kas plašākai publikai pieejami sociālajos tīklos. Mākslas centram ir plaša mākslas darbu kolekcija, tāpēc tika meklēti veidi, kā izvairīties no statiskas kolekcijas, kas neko nedara, tikai glabājas muzeja telpās. Māksla tika izlikta skatlogos, sasniedzot vismaz kādu auditorijas daļu un panākot, ka māksla ir kustībā.
VIDEO INTERVIJAS AR MĀKSLINIEKIEM “MĀKSLA TE!”. 2020. GADĀ
Lai veicinātu komunikāciju ar auditoriju un mākslas centrā izstādītos darbus darītu pieejamākus, pandēmijas laikā tika aizsāktas intervijas ar māksliniekiem. Izstādes tika dokumentētas, pārrunājot dažādus ar mākslu saistītus jautājumus ar klātienē esošajiem māksliniekiem, uzņemot fotogrāfijas un video ierakstus. Intervijas pieejamas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra mājaslapā un sociālajos tīklos.
VIRTUĀLA SKULPTŪRA “APAĻĀ HORIZONTA LĪNIJA. ROTKO LIFTS”. 2020. GADA NOVEMBRIS
Mākslinieka Ginta Gabrāna radītā virtuālā skulptūra pieejama tikai Daugavpils Marka Rotko mākslas centra tuvumā. Ar mobilās aplikācijas SAN palīdzību skatītājs ierauga virtuālu liftu, kas sniedzas 50 km augstumā līdz stratosfērai. Ap lifta centrālo asi skatāmas Rotko gleznu kompozīcijas, kuras ģenerējis mākslīgais intelekts. Objekts tapa sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu publiskās mākslas programmas “KOPĀ” ietvaros.
AKCIJA “IZLĀDES- UZLĀDES SIENA”. NO 2021. GADA MAIJA LĪDZ OKTOBRIM
Ilgstoši mākslas centrs darbojās ļoti neskaidros apstākļos, bija zināma spriedze un neziņa, kad izstāžu telpas varēs vērties vaļā, kad varēs atsākt pilnvērtīgu darbu. Novērojot šo saspringumu ne tikai centra ietvaros, bet arī sabiedrībā kopumā, tapa projekts “Izlādes-uzlādes siena”. Šī akcija kalpoja arī kā iesildošs pasākums 2021. gada vasarā plānotajai Latvijas Keramikas biennālei. Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā tika uzstādīta siena, kas funkcionēja arī kā kontrolēts dusmu novadīšanas rīks. Akcijas laikā ikviens interesents varēja sasist līdzpaņemtos keramikas traukus pret šo īpaši veidoto sienu, lai atbrīvotos no negatīvajām emocijām vai “uzlādētu” pozitīvās emocijas.
MĀKSLA PILSĒTAS SKATLOGOS. 2021. GADA FEBRUĀRĪ – MARTĀ
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas darbi tika eksponēti Daugavpils skatlogos, lai padarītu mākslu pēc iespējas pieejamāku cilvēkiem laikā, kad izstāžu zāles bija epidemioloģisko ierobežojumu dēļ slēgtas. Sanktpēterburgas keramiķes Anastasijas Čarinas mākslas darbi tika izvietoti Daugavpils novada kultūras centra “Vārpa” skatlogos, savukārt Daugavpils Tūrisma informācijas centra skatlogos bija skatāmas vairākas kolekcijā esošas no keramikas veidotas sejas.
IZSTĀDE “RUNĀ AR MANI”. NO 2021. GADA 8. NOVEMBRA LĪDZ 31. DECEMBRIM
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā skatāma izstāde, kurā darbus eksponējuši 20 Latvijas keramiķi. Izstāde vēsta par dažādajiem veidiem, kā mākslinieks caur saviem darbiem runā ar skatītāju un
pats ar sevi. Izstādi organizēja Latvijas Keramikas asociācija sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Projekts tapis Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrELPA” ietvaros.
LILIJAS ZEIĻAS PERSONĀLIZSTĀDE “NEJAUŠĪBA – DABISKA KĀRTĪBA”. NO 2021. GADA 3. NOVEMBRA
Keramiķes Lilijas Zeiļas personālizstāde eksponēta Daugavpils cietokšņa stikla galerijā “4METRI”. Āra galerijā izstādītie keramikas darbi skatāmi jebkurā diennakts laikā. Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Izaicinājumi
Vissarežģītākie izaicinājumi saistīti ar tehniskajiem risinājumiem. Problēma nebija saistīta ar finansējumu, bet gan ar veidu, kā kvalitatīvi pasniegt saturu. Ja pilsētas skatlogā izstāda mākslas darbus, bet tiem nav kvalitatīva apgaismojuma, tad darba kvalitāte zūd. Pēc pirmajiem mēģinājumiem izlikt mākslu pilsētvidē mākslas centrs saņēma vairākus aicinājumus turpināt darbību skatlogos, tomēr to neturpināja.
Ja darbs ir paredzēts vizuālam baudījumam, tad vide, kurā darbs izlikts, arī ir ļoti svarīga. Piemēram, ja blakus ir logi, aplīmēti ar reklāmām, vai mākslas darbam būtu jākonkurē ar tām? Izstāžu telpas un galerijas tika radītas ar noteiktu mērķi, tām ir svarīga funkcija un pilsētvides risinājumi to nevar aizstāt. Izstāžu zālēs darbi tiek izcelti, tur tiek nodrošināta vide, kurā darbi ir vislabāk redzami un ilgāk saglabājas. Protams, pilsētvides skatlogu māksla ir ļoti interesanta uz brīdi kā akcija, bet tā ne vienmēr veiksmīgi strādās ilgtermiņā.
Mākslinieku pašu radošo darbību pandēmija ļoti nopietni nav ietekmējusi, jo daudziem tā bija iespēja uz brīdi apstāties un pavadīt ilgāku laiku savā darbnīcā, strādājot pie jaunām idejām. Vizuālajā mākslā šis ir bijis interesants posms, kas, iespējams, nākotnē veicinās jaunas, radošas idejas. Tas ir rets brīdis, māksliniekam atrast laiku netraucētam darbam.
Inovatīvās prakses
Darbs pie intervijām un mākslas darbu stāstu apkopošanas deva iespēju paplašināt mākslas centra darbības lauku un ļaut izstādes materiālam un stāstam skatītāju uzrunāt plašāk, nekā tas ierasts, tikai apskatot pašus darbus.
Izstādes, mākslas objekti un akcijas notikuši ārtelpās gan mākslas centra pagalmā, gan pilsētvidē, kas mākslu padarīja pieejamāku, kā arī ļāva tai turpināt sasniegt skatītājus. Jāņem vērā, ka tad, kad mākslas darbs iziet ārpus ierastajām telpām, tas kļūst pieejamāks visam – gan baudīšanai, gan kritikai. Izstādes, kļuvušas vieglāk pieejamas, saņēma dažādas atsauksmes, bija cilvēki, kas priecājās un pozitīvi vērtēja iespēju baudīt mākslu, ieraudzīt pilsētvidē kaut ko ārpus ierastā, bet tika saņemta arī kritika. Izliekot darbus publiskai apskatei, ir būtiski rēķināties, ka skatītāju un viedokļu loks būs plašāks. Piemēram, “Izlādes-uzlādes siena” tika vērtēta dažādi. Akcijā piedalījās sporta un deju kolektīvi, ieradās ģimenes ar kastēm, kurās salikti nevajadzīgi trauki, ideja bija populāra. Tai pat laikā bija cilvēki, kas akciju vērtēja kritiski, un izskanēja komentāri par kultūras vērtību iznīcināšanu un vandālismu.
Ieguvumi
Neatkarīgi no ārējiem apstākļiem, nepieciešamība pēc mākslas un tās pieprasījums zināmā mērā saglabājas. Aivars norāda, ka pieradināt cilvēku pie mākslas un kultūras ir grūti, bet, ja tas ir izdevies, tad pieprasījums paliek. Liels ieguvums bija pieredzēt, ka par spīti izaicinošajiem apstākļiem apmeklētāji novērtē mākslas centra iniciatīvas, ka darbs neapstājas. Pandēmijas laiks ir parādījis, ka māksla nav paredzēta tikai laikiem, kad viss ir mierīgi, bet tā saglabā aktualitāti arī krīžu periodos.
Digitālie risinājumi, piemēram, interviju veidošana, bija jauna pieredze mākslas centra kolektīvam. Intervijas jautājumu sagatavošana, video un audio tehnika prasīja apgūt jaunas prasmes, bet rezultātā produkta kvalitāte ar katru ierakstu auga un pilnveidojās.
Ieteikumi
Izstādot darbus tūrisma informācijas centrā, tika secināts, kas šis risinājums ilgtermiņā nedarbojas. Veiksmīgāk būtu darbus izlikt vietās, kur cilvēki apzināti pulcējas, lai piedzīvotu mākslu. Ja projektam nav pēctecības vai konsekvences, kas cilvēku pieradinātu konkrētajā vietā baudīt mākslu, tad tam nav lielas jēgas, darbs tajā vietā šķitīs svešāds un neiederīgs. Ņemot vērā šo pieredzi, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs nākamās izstādes veidoja centra pagalmā, brīvā dabā. Šāds risinājums bija atbilstošāks, jo centra vide jau ir radīta, lai piedāvātu mākslu, un cilvēki uz teritoriju apzināti dodas, lai to apskatītu.
“Mans ieteikums būtu koncentrēties uz “mazāk, bet kvalitatīvāk”. Šobrīd mēs varam plānot un domāt par saturiski piepildītākiem pasākumiem, kuriem būtu lielāka vērtība dēļ tā, ka tie ir pārdomātāki.”
Skats nākotnē
Pēdējo gadu notikumi vizuālās mākslas nozarē nebūs nesuši neatgriezeniskas pārmaiņas. Vienmēr saglabāsies nepieciešamība pēc galerijām un izstāžu zālēm, vienmēr būs darbi, kas tikai tām ir paredzēti un tikai tur labi izskatīsies. Glezniecība nekad nekļūs tikai par āra glezniecību, grafiķi nesāks veidot tikai mitrumu izturīgus darbus.
Neapšaubāmi veidosies jaunas mākslas formas un akcijas. Noteikti vairāk tiks izvērtēta pilsētvides un ārtelpu izmantošana. Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, skatoties nākotnē, plāno ieviest atvērtos fondus, kur tiktu izstādīti keramikas darbi, kas spēj izturēt dažādus klimatiskos apstākļus. Tēlniecība ir viens no mākslas veidiem, kas vislabāk spēj panest āra klimatu un ilgstoši atrasties ārpus telpām, tomēr saglabāsies arī tādi materiāli, kas ir ļoti trausli un kam ir nepieciešami noteikti uzglabāšanas apstākļi.
Sabiedrībā piedzīvotie satricinājumi ir devuši jaunus impulsus, radījuši nepieciešamību pēc jauniem darbības veidiem. Tikai pēc kāda laika būs iespējams saprast, kuras no iecerēm jāatmet, bet kuras ir vērts saglabāt un attīstīt. Piemēram, intervijas ar māksliniekiem ir ļoti nozīmīgs izstāžu papildinājums, tomēr, atgriežoties stabilākai situācijai valstī un ierastajiem darba pienākumiem, šādām papildus aktivitātēm var vienkārši nepietikt resursu. Ir jāizšķir projekti, kurus var veikt ilgtermiņā, no projektiem, kurus var īstenot tikai konkrētajā situācijā.
