IzvēlneAizvērt

22.03

Kultūras organizāciju pieredzes stāsti: Kuldīgas novada muzejs

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Tālākizglītības centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas “KultūrElpa” atbalstu ir sagatavojis izdevumu par Latvijas kultūras institūciju pieredzi, veidojot Covid-19 pandēmijas laikā kultūras piedāvājumu digitālajā vidē. Izdevumā “Kultūras piedāvājums ierobežotas saskarsmes apstākļos. Latvijas kultūras organizāciju pandēmijas laika pieredze un atziņas” iekļauti 25 pieredzes stāsti, kuros atklātas ne tikai grūtības, ko kultūras norišu rīkotājiem nācies pārvarēt, bet arī ieguvumi no pandēmijas laikā piedzīvotā. Piedāvājam Latvijas Muzeju biedrības vietnē iepazīties ar Latvijas muzeju pieredzi atsevišķu publikāciju formātā

 

Pieredzē dalījās
Kristīne Āboliņa, Kuldīgas novada muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja
Sabīne Ernsone, muzejpedagoģe

 

Kuldīgas novada muzejs ir vienīgais muzejs Latvijā un pasaulē, kurā vienkopus ir pieejamas liecības, kas ataino Kuldīgas pilsētu un tās apkārtni kā unikālu kultūrvēstures telpu, īpaši akcentējot vecpilsētu ar tās daudzpusīgo arhitektūru un krāšņo kultūrainavu. Muzejs rosina novada cilvēkos vēlmi apzināties savas vērtības, audzina patriotismu un veido piederības sajūtu Kuldīgas novadam un Latvijai. Muzejs veicina izpratni par Latvijas kultūrvēsturi un tradīcijām – to saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

 

Piedāvātie risinājumi un īstenotie pasākumi

Muzeja darbinieki sākotnēji izmantoja esošos digitālos produktus, aktīvāk komunicējot par piedāvātajām iespējām sociālajos tīklos. Tika veidoti jauni digitāli risinājumi jau esošām aktivitātēm, piemēram, iepriekš klātienē organizētas ikmēneša radošās nodarbības ģimenēm ar bērniem pārtapa par muzeja interneta mājaslapas sadaļu “Mājdaris”. Izglītojošas spēles pilsētvidē tika pārveidotas attālinātam formātam, kur var piedalīties katrs individuāli, dodoties pastaigā un sekojot maršrutam un uzdevumiem, izmantojot savu mobilo tālruni. Ikgadējie valsts piemiņas un svētku dienu pasākumi pārtapa digitālā formātā, piem., “Barikāžu stāsti”, 4. maija pasākums. Pirms jauna projekta vienmēr tiek veikta mērķauditorijas izpēte un izmēģinājumi, vai konkrētais produkts būs piemērots plānotajai auditorijai.

 

VIRTUĀLĀ IZSTĀDE “IZSTAIGĀ SENO KULDĪGU”. KOPŠ 2020. GADA MARTA

Izstādē apkopoti materiāli, kas publicēti muzeja Facebook lapā rubrikā “Izstaigā seno Kuldīgu kopā ar Kuldīgas novada muzeja krājumu”. Rubrikas pirmā ziņa tika publicēta 2020. gada martā – laikā, kad Latvijā bija ārkārtējā situācija un visi tika aicināti palikt mājās. Ar senās Kuldīgas stāstiem un krājuma fotogrāfijām cilvēki tika aicināti iepazīt pilsētu. Arī šobrīd izstādi papildina arvien jauni stāsti par senajām ēkām.

 

SPĒLE PILSĒTVIDĒ “KLUSIE PILSĒTNIEKI”. 2021. GADA JŪLIJĀ

Izmantojot vietni Google Maps, var doties pastaigā pa Kuldīgas pilsētas dārzu, uzzinot vairāk par tēlnieci Līviju Rezevsku un viņas mākslu. Spēle izveidota par godu mākslinieces jubilejas pasākumu programmai “Ieritināties viņas klēpī” sadarbībā ar Kuldīgas Mākslinieku rezidenci, Kuldīgas kultūras biedrību “Līvija”, Kuldīgas pašvaldību. 

 

SPĒLE PILSĒTVIDĒ “VECPILSĒTAS NIANSES”. KOPŠ 2020. GADA MAIJA

Izmantojot vietni Google Maps, var doties pastaigā pa Kuldīgas vecpilsētu pa sagatavotu maršrutu, vērojot senās ēkas un apskatoties muzeja krājuma fotogrāfijās, kā pilsēta izskatījās senāk, papildus izpildot kādu uzdevumu un uzzinot vēsturiskus faktus par šo vietu.

 

AKCIJA “IELAID SIRDĪ PAVASARI!”. 2020. GADA APRĪLĪ

Pie Kuldīgas novada muzeja izvietotais fotorāmis un norādes aicina uzņemt fotogrāfijas, publicēt tās sociālajos tīklos un piedalīties konkursā. No īpaši izveidotām kastītēm iespējams paņemt sev kādu iedvesmojošu citātu par konkrētu tēmu – katrs izvēlas to, kas viņam tajā brīdi visvairāk nepieciešams, papildus apskatāma fotoizstāde ar Kuldīgas ainavām.

 

“MĀJDARIS”. 2020. GADA FEBRUĀRĪ

Sadaļa Kuldīgas novada muzeja mājas lapā, kur reizi mēnesī tiek ievietots tematisks saturs par aktuālu tēmu ar praktiski veicamiem uzdevumiem pirmsskolas vecuma bērniem ar vecākiem, iekļaujot vēsturiskos materiālus.

 

IZGLĪTOJOŠI MATERIĀLI – STĀSTS “BARIKĀŽU LAIKS”. 2020. GADA JANVĀRĪ

Ar vēsturiskām fotogrāfijām un komiksu veidā attēloti 1991. gada vēsturiskie notikumi. Izstrādāti mācību materiāli pedagogiem, izveidots tests Google Docsplatformā gan skolēniem, gan pieaugušajiem. Papildus vizuāls konkurss bērniem, lai rosinātu viņus parunāties ar cilvēkiem, kas piedzīvojuši 1991. gada barikāžu laiku.

 

Izaicinājumi

Pirmais izaicinājums bija saprast, ko auditorija vēlas, kad ir īstais laiks piedāvāt jaunu saturu, kas būtu saistošs un noderīgs apstākļos, kad apkārt ir digitālās informācijas piesātinājums un daļa cilvēku ir noguruši no digitālā formāta.

Nākamais izaicinājums bija atrast bezmaksas digitālos rīkus, ar kuriem strādāt ierobežotos apstākļos. Jāpatērē lieli laika resursi, lai apgūtu programmas, no kurām liela daļa beigās var izrādīties nepiemērota. Savukārt maksas digitālo rīku iegāde jāpielāgo budžeta iespējām, kā arī jābūt pārliecībai, ka ideja ir tik laba un potenciāli veiksmīga, lai tā finansiāli atmaksātos.

Organizējot attālinātas radošās darbnīcas, katru mēnesi tika izvēlēta jauna tēma, saistībā ar muzeja krājuma materiāliem. Materiāla sagatavošana attālinātam formātam prasīja daudz vairāk darba nekā klātienes darbnīcu organizēšana. Tika gatavots vizuālais materiāls, filmējot un fotografējot, pēc tam apstrādes procesā pievienojot tekstu un skaņu.

Papildus resursus prasījusi nepārtraukta sekošana līdzi ierobežojumiem, noteikumiem, dezinfekcijas prasībām, informatīvo materiālu nodrošināšana. Visu laiku ir bijis jāpielāgojas, paredzot pasākumiem dažādus norises variantus – gan klātienē, gan attālināti. Nepārtraukti ir jābūt gataviem izmaiņām apmeklējumā un jāspēj ātri pārplānot muzeja aktivitātes, pielāgojoties pastāvošajiem noteikumiem.

 

Inovatīvās prakses

Svarīgi ir veidot laikam un situācijai piemērotu produktu, jo tie arī ir veiksmīgākie. Piemēram, “Barikāžu laiks” skolotājiem attālināto mācību laikā ārkārtīgi noderēja kā resurss.

Akcija “Ielaid sirdī pavasari!” bija sirsnīga un apmeklēta, jo pavasarī cilvēki vēlas doties pastaigās pie dabas, īpaši pēc uzturēšanās mājās un pasākumu apmeklēšanas ierobežojumiem.

Veidojot jaunu saturu digitālā vidē, tiek domāts par ilgtspēju, kā šo resursu varēs izmantot arī turpmāk vai arī kā to piedāvāt plašākai auditorijai.

 

Ieguvumi

Ar digitālajiem risinājumiem var sasniegt lielāku auditoriju, kā arī atvieglot muzeja darbiniekiem darba organizācijas procesu. Pandēmijas laiks ir devis jaunu digitālo pieredzi un pamudinājis pilnveidot muzeja digitālo piedāvājumu.

 

Ieteikumi

• Nebaidīties, jaunais un nezināmais vienmēr biedē, bet vajag mēģināt, jautāt palīdzību kolēģiem un draugiem. Nebaidīties eksperimentēt un atrast ko jaunu. Reizēm cilvēki nezina, ko vēlas, bet, kad ir radīts kas jauns, labprāt to izmanto.

• Iedrošināt muzejus izmantot vēsturiskās vērtības, kas ir to krājumos. Digitālā pieeja piedāvā vairāk telpas, lai izrādītu unikālo un interesanto auditorijai.

• Meklēt palīdzību pie kolēģiem, sadarbības partneriem, komunicēt savā starpā, dalīties ar pieredzi un idejām par digitālo rīku pielietošanu.

• Sadarboties ar citām organizācijām, tā apvienojot resursus, idejas, pieredzi, veidojot lielākus un plašākus projektus.

 

Skats nākotnē

“Šis laiks ir parādījis, ka par digitālo saturu ir jādomā un ka tas būs aktuāli arī turpmāk, muzeja krājumam būtu jābūt vairāk pieejamam, digitāli ērti apskatāmam,” Sabīne Ernsone 

Muzejs plāno saglabāt hibrīdformātu spēlēm pilsētvidē – materiālus dalībai varēs saņemt gan uz vietas muzejā, gan digitāli. Digitālais piedāvājums papildinās klātienes piedāvājumu, taču ne viss tiks dublēts digitāli. Arī turpmāk tiks veidots paralēli digitālais saturs pasākumiem par valstij svarīgām tēmām, lai, piemēram, lauku skolas varētu piedalīties, nebraucot uz Kuldīgu. Digitālie risinājumi var papildināt arī klātienes notikumus, piemēram, ar QR kodiem pievienojot iespēju gūt papildus informāciju, nepārslogojot klātienes ekspozīciju.

Muzeja komandai ir iecere realizēt ideju par atvērto muzeja krājumu, lai digitālā formā tas būtu pieejams plašākai auditorijai. Ieceres stadijā ir ideja veidot video lekcijas, papildus muzeja krājumam izmantot arī pilsētvidi kā vēstures liecinieci. Lekcijas būtu interesantas gan skolēniem, gan pieaugušajiem un izmantojamas arī pedagogiem kā mācību materiāls.

Vai digitālais saturs konkurē ar klātienes apmeklējumu? Sabīne domā, ka noteikti nē. Klātieni nekas nevar aizstāt. Cilvēkiem vienmēr būs nepieciešamība satikties, komunicēt, gūt saskarsmes pieredzi, īpaši svarīgi tas ir pandēmijas un pēc pandēmijas periodā.