IzvēlneAizvērt

22.03

Kultūras organizāciju pieredzes stāsti: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Tālākizglītības centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas “KultūrElpa” atbalstu ir sagatavojis izdevumu par Latvijas kultūras institūciju pieredzi, veidojot Covid-19 pandēmijas laikā kultūras piedāvājumu digitālajā vidē. Izdevumā “Kultūras piedāvājums ierobežotas saskarsmes apstākļos. Latvijas kultūras organizāciju pandēmijas laika pieredze un atziņas” iekļauti 25 pieredzes stāsti, kuros atklātas ne tikai grūtības, ko kultūras norišu rīkotājiem nācies pārvarēt, bet arī ieguvumi no pandēmijas laikā piedzīvotā. Piedāvājam Latvijas Muzeju biedrības vietnē iepazīties ar Latvijas muzeju pieredzi atsevišķu publikāciju formātā

 

Pieredzē dalījās
Astrīda Burbicka, LNVM Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāja
Dr. hist. Toms Ķikuts, LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā

 

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas muzejs un ir latviešu tautas materiālās kultūras vērtību lielākā krātuve. Muzeja misija ir vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.

 

Piedāvātie risinājumi un īstenotie pasākumi

Bija jāpielāgo jau ieplānotie pasākumi jaunam formātam. Līdzīgi bija ar nodarbībām skolēniem. Sākotnēji eksperimentējot, bet tad arvien drošāk, strādājot dažādās platformās, muzejs sadarbojās ar skolām. 2021. gada notika 279 tiešsaistes nodarbības. Ierobežotas saskarsmes apstākļos notika ļoti aktīva komunikācija sociālajos tīklos, īpaši saziņas vietnē Facebook, jo tā ir iespēja īsā laikā sasniegt ļoti plašu, dažādu interešu auditoriju. Muzejs to izmantoja, ne tikai publicējot aktualitātes, bet arī sniedzot izglītojošu un izzinošu informāciju. Tika veidotas tematiskas rubrikas par dažādām vēsturiskām tēmām. Šiem materiāliem bija ļoti laba skatījumu statistika.

 

EMUZEJS. KOPŠ 2021. GADA MARTA

Pandēmijas laikā samērā īsā laikā radīta vietne eMuzejs, lai apkopotu visus jau esošos digitālos resursus (klātienes ekspozīciju skārienjutīgo ekrānu un Facebook rubriku saturs, dažādas virtuālās izstādes u.c.). Ir izstrādāts viegls un lietotājam ērts meklēšanas rīks. eMuzejs pašlaik tiek regulāri papildināts ar jaunām tematiskām galerijām un izstādēm, audio un video ierakstiem, izdevumiem un izglītojošiem materiāliem skolām un ģimenēm u.c. resursiem, no kuriem daudzus iespējams pārlapot, lejuplādēt, dalīties ar tiem sociālajos tīklos. eMuzejā ir pieejams sabiedrības iesaistes rīks “Gadsimta albums”, kurā lietotājiem iespējams dalīties ar savas ģimenes fotoarhīva materiāliem. Virtuālo apmeklētāju pieaugums īpaši novērojums valsts svētku dienās un pēc informatīvām kampaņām sociālajos tīklos.

 

IZGLĪTOJOŠAS NODARBĪBAS SKOLĒNIEM TIEŠSAISTĒ. KOPŠ 2020. GADA APRĪĻA

LNVM jau iepriekš ir piedāvājis plašu izglītojošu lekciju un nodarbību klāstu skolēniem programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Līdz ar apmeklējuma ierobežojumiem izglītojošās programmas dažāda vecuma skolēniem (“Ražots Latvijā”, “Latviešu gadskārtas”, “Koks Latvijas vēsturē”, “Valstiskās neatkarības atjaunošana” un daudzas citas) tika pielāgotas tiešsaistes formātam.

 

IZSTĀDES “LATVIJAS GADSIMTS” NOSLĒGUMS 2021. GADA MAIJĀ

2021. gada 23. maijā noslēdzās vērienīga muzeju kopizstāde “Latvijas gadsimts”, kas kopš 2018. gada 4. maija bija skatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Kad tapa skaidrs, ka izstāde “Latvijas gadsimts” nenoslēgsies tradicionālajā veidā ar lielu apmeklētāju skaitu un visiem iecerētajiem pasākumiem, tad izstādes veidotāji, plānojot tematiskās ekskursijas, jau piedomāja, lai tās būtu skatāmas un baudāmas virtuāli – video tiešraižu, ierakstu un sociālo tīklu publikāciju formātā. Šis bija veiksmīgs risinājums, jo tiešsaistes skatītāju skaits pasākuma laikā bija ap 100, bet vēlāk skatījumi tiešsaistē jau bija mērāmi tūkstošos.

 

PASĀKUMI PILSĒTVIDĒ

Muzeju naktī tika piedāvātas individuāli veicamas izzinošas aktivitātes pilsētvidē, izmantojot mobilo aplikāciju: “Pa Rīgu pāri laikmetu robežām“, “Krāsainā Latvija: toreiz un tagad“, meklēšanas spēle “Atklāj “Dauderus”!”, jūnijā – interaktīva spēle pilsētvidē “Kokam pa pēdām” un citas. Aktivitātes bija pieprasītas un labi novērtētas.

 

IZSTĀDES BRĪVĀ DABĀ. 2020. UN 2021. GADA VASARĀ

Pandēmijas laikā izveidotas trīs mobilo stendu izstādes: “10 jautājumi vēlētājam”, “Lielais Ziemeļu karš Baltijā” un “Gustavam Zemgalam – 150”. Tās bija apskatāmas Rīgā – liepu alejā iepretim Brīvības piemineklim un Esplanādē. Izstādes eksponētas arī citās vietās – Ziemeļblāzmā un Daugavgrīvas cietoksnī Rīgā, kā arī Tukumā.

 

LEKCIJU, PASĀKUMU UN EKSKURSIJU TIEŠSAISTES TRANSLĀCIJAS

Pandēmijas laikā LNVM sāka piedāvāt izglītojošos pasākumus – lekcijas, tematiskas ekskursijas, konferences – gan tikai attālināti (tiešraidēs), gan arī kombinēti (klātienē un tiešraidēs). Piemēram, teatrālais stāsts “Latviju dibināsim rīt”, ko izstāstīja muzeja vēsturnieki un aktieri, tika filmēts un pārraidīts. 4. maijā muzikālā ekskursija “Brīvības dziesmas” tika radīta speciāli digitālam formātam, piedaloties muzeja vēsturniekiem, aktierim Vilim Daudziņam un Latvijas Radio kora grupai. Šāds formāts tiek turpināts arī apstākļos, kad atviegloti muzeja apmeklējuma nosacījumi, jo būtiski paplašina auditoriju. Ieraksti tiek ievietoti LNVM elektronisko resursu vietnē eMuzejs.

 

Izaicinājumi

“Galvenais mērķis šajā laikā bija sasniegt potenciālos apmeklētājus, kuri kļuva par virtuāliem klausītājiem vai skatītājiem,” Astrīda Burbicka

Lielākais un grūtākais izaicinājums ir bijusi neskaidrība, kādi un uz cik ilgu laiku ir muzeja darba ierobežojumu nosacījumi. Muzeja darbība parasti ir saplānota 3-4 gadus uz priekšu, taču pēkšņi īsā laikā ir jāveic pamatīgas izmaiņas, kuras nav īsti iespējams plānot pat īstermiņā, jo apmeklējuma ierobežojumi bieži mainās – reizēm tikai pāris dienas pirms ieplānotā pasākuma. Paši darbinieki arī bijuši neziņā par jaunās slimības izraisītās situācijas nopietnību, taču visi centušies ātri apgūt jauno un pielāgoties apstākļiem.

Toms Ķikuts norāda, ka līdzšinējos kultūrpolitikas virzienos nav bijis pietiekami mērķtiecīga plāna un ieguldījumu, lai attīstītu kultūras digitālo saturu, tas ierobežots ar dažām lielajām digitālajām iniciatīvām, bet ar to nepietiek. Piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonda un arī citos projektu konkursu nolikumos ilgi bija speciāli uzsvērts nosacījums, ka netiks finansētas jaunas mājaslapas, datu bāzes u.tml. Sekas ir tādas, ka pietrūkst sagatavotības jaunajiem apstākļiem. Vienlaikus kultūrpolitikas pamatnostādnēs ir ieplānots, ka būtu jāstiprina kapacitāte, lai noturētu un uzlabotu auditorijas sasniedzamību, paplašinātu auditoriju. Šo mērķu sasniegšanai digitālo rīku ieviešana ir neizbēgama. Paliek aktuāls jautājums, kādi būs instrumenti, ar kuriem to īstenot. Ļoti nozīmīga bija Kultūras ministrijas ātrā reakcija uz krīzi kultūras nozarē 2021. gadā un operatīvi piedāvātie finansiālie resursi, kas daudzām kultūras iestādēm bija būtisks atbalsts. Tas attiecas arī uz finansējumu jauna digitālā satura izveidei vai uzlabošanai, tostarp caur Valsts kultūrkapitāla fondu. Kā tam veidot turpinājumu – to rādīs laiks.

Pandēmijas laikā muzeju darba apjoms ir palielinājies. Lai sagatavotu digitālo saturu kā jaunu produktu, aizstājot vai papildinot klātienes piedāvājumu, un to nokomunicētu auditorijai, ir jāiegulda liels darbs. Veidojot izstādes, jau uzreiz tiek ieplānots arī digitālais saturs, apzinoties riskus, ka klātienes versija var nenotikt, tātad faktiski daudz satura ir jāveido divos formātos vienlaicīgi.

 

Inovatīvās prakses

Aktivitātes, kuras iesaistīja auditoriju satura veidošanā, guva lielu atsaucību. Lielākais šāda veida projekts ir “Gadsimta albums”, kurā iedzīvotāji bija aicināti pievienot savas dzimtas vēstures fotogrāfijas. Šis projekts aizsākās jau pirms pandēmijas un ļoti veiksmīgi darbojās arī apmeklējuma ierobežojumu laikā. Līdzīga atsaucība bija kopīgi veidotajai izstādei “Krāsainā Latvija” – cilvēki piedalījās, un iesūtītās krāsu fotogrāfijas ir būtiski papildinājušas izstādi. Muzeju naktī tika popularizēts aicinājums senās fotogrāfijās aplūkot ievērojamas vietas Latvijā, apceļot tās un pievienot mūsdienu fotogrāfijas.

Jau sākotnēji muzeja komanda vēlējās radīt pārdomātu un daudzveidīgu digitālo saturu, jo bija skaidrs, ka ar vienkāršu tiešraidi vai nofilmētu stāstījumu nevarēs pietiekami noturēt skatītāja uzmanību. Tādēļ attālināto ekskursiju veidošana bija pilnīgi jauns risinājums, gan tehniski, gan saturiski. Bija jāapgūst tehniskā puse – kā, ar ko filmēt, kā apstrādāt un pasniegt materiālu, lai panāktu kvalitatīvu rezultātu. Jāizplāno saturiskā puse, kāda tēma var uzrunāt skatītāju attālināti. Lai stāstījums nebūtu vienpersoniska lekcija, sadarbojās vairāki kuratori, kuru saspēle, dzīvā improvizācija padarīja ekskursiju interesantāku. Ar laiku nāca arī pieredze – veidojot virtuālās ekskursijas, nevar pārāk fokusēties uz vispārīgo stāstu, pa laikam jāpieiet arī pie konkrētā priekšmeta, tomēr nevar arī pie priekšmeta detaļām kavēties tik daudz, kā to darītu klātienes ekskursijā, jo ekrānā tas nav tik labi redzams. Muzeja komanda turpina apgūt labākos veidus, kā pasniegt saturu digitāli.

Arī jaunu izstāžu atklāšanas notika virtuāli, iekļaujot pirms tam uzfilmētu interesantu video par izstādi, t.i., bija jāmeklē veidi, kā arī attālināti iepazīstināt ar muzeja darba rezultātu.

 

Ieguvumi

Darbs ārkārtas apstākļos ir devis pieredzi visam kolektīvam. Visa komanda saliedējās, diskutēja par labākajiem risinājumiem, to ilgtspēju nākotnē, nebija domu par kāda pasākuma atcelšanu. Katra muzeja pasākuma vai projekta vadītājs centās atrast veidus, kā veikumu nodot auditorijai, visi mobilizējās un pielāgojās. 

“Darbs pandēmijas laikā ir darbs jaunos apstākļos, un tā arī kolēģi to uztvēra. Komanda centās meklēt jaunus risinājumus, pielāgot un organizēt jaunas formas,” Toms Ķikuts 

Hibrīdformā (klātienē un tiešsaistē vienlaicīgi) organizētie pasākumi piesaistīja ievērojamu papildus auditoriju. Piemēram, semināru par Rīgas pils vēsturi un arhitektūru tiešsaistē klausījās apmēram 150 cilvēki, vēlāk noskatījās vairāk kā 2000 skatītāju no dažādām valstīm. Tas apliecina, ka šis ir labs formāts, kā izglītojošiem pasākumiem piesaistīt skatītājus arī no tālākiem reģioniem un citām valstīm, kā arī dod iespēju piesaistīt interesantus lektorus, kuri nevarētu ierasties uz vietas. Paredzams, ka digitālā satura lietotāju daudzums visdrīzāk nākotnē tikai pieaugs.

Vienlaikus muzeju veikums ierasti tiek vērtēts pēc apmeklētāju daudzuma, kas pandēmijas laikā nevarēja būt adekvāts kritērijs. Tādēļ pozitīvi, ka ir sākusies prakse novērtējumos iekļaut arī virtuālo apmeklējumu, kas ir pozitīva tendence, jo ļauj objektīvāk vērtēt muzeja sniegumu. Muzeja iekšējā plānošanā secināts, ka sociālo tīklu publikācijas ir būtiska darba daļa un daudzveidīgu un kvalitatīvu saturu auditorija augstu novērtē arī šādā formātā.

 

Ieteikumi

• Veidojot digitālos produktus, ir iespējams tos adresēt daudzveidīgam cilvēku lokam ar dažādām interesēm. Ar tiešsaistes rīkiem caur dažādiem komunikācijas kanāliem iespējams uzrunāt arī netipisku muzeja auditoriju, kas ikdienā uz muzeju nenāk. Var veidot arī saturu par ļoti specifiskām tēmām šaurākam interesentu lokam.

• Ne viss ir jāpielāgo digitāli, katram formātam ir savas priekšrocības un trūkumi, ir radoši jāvērtē, kā savienot klātienes un attālināto vidi, un jāizmanto katra formāta priekšrocības.

• Ļoti svarīga ir starpinstitucionālā sadarbība, kas ļauj veidot kopīgus projektus, papildināt saturu, popularizēt aktuālos notikumus, sasniedzot vairāk potenciālos apmeklētājus.

 

Skats nākotnē

eMuzejs ir veiksmīgi uzsākts piedāvājums, ko arī turpmāk plānots attīstīt un papildināt. Virtuālās izstādes un ekskursijas, kas izveidotas tieši tiešsaistes formātam, labi papildina ekspozīciju. Šāds risinājums nākotnē tiks izmantots un pilnveidots.

Tādiem pasākumiem kā lekcijas, semināri, konferences vai tikšanās ar speciālistiem noteikti varētu saglabāt papildus attālināto funkciju, jo tā var piesaistīt plašāku auditoriju nekā tas būtu klātienē.

Taču digitālā pieejamība neaizstāj aktīvo izzināšanas pieredzi muzeja klātienes apmeklējumā. Toms Ķikuts uzskata, ka izstādes un ekskursiju klātienes apmeklējumu neizkonkurēs to digitālā versija. Attālināta formāta priekšrocības varētu būt attiecībā uz saturu, kur jau pēc būtības ir mazāk interaktivitātes, piemēram, lekcijas, konferences. Cilvēki izvērtēs, vai daļu no šāda veida satura patērēt digitāli, ietaupot laiku, vai tomēr kādā īpašā reizē to apmeklēt klātienē, izbaudot klātesamības pieredzi. Pagaidām priekšmetu digitālie attēlojumi nevar atspoguļot priekšmeta raksturu tā, kā tas ir redzams klātienē, turklāt muzeja apmeklējums ir plašāka pieredze kā tikai jaunu zināšanu iegūšana.