IzvēlneAizvērt

17.04

Rīgas muzeju virtuālais piedāvājums

Rīga ir Latvijas muzeju meka, un to spektrs ir ļoti plašs —  no nacionālas nozīmes muzejiem līdz maziem privātajiem muzejiem. Šajā ārkārtas situācijā skaidri izkristalizējas muzeju kapacitāte  nodrošināt attālinātu komunikāciju ar sabiedrību. Daudziem muzejiem, kuriem līdz šim galvenā prioritāte bijusi saistīta ar fizisko apmeklējumu, pārorientēšanās ir liels izaicinājums, tomēr daudzos gadījumos  krīzes situācija ir kļuvusi par lielisku iespēju attīstīt radošus veidus, kā uzrunāt apmeklētāju virtuāli.

Viennozīmīgi  daudz vienkāršāk sagatavot kvalitatīvu virtuālo piedāvājumu  sabiedrības pieprasījumam netipiskajā ārkārtas stāvoklī ir tiem muzejiem, kuriem jau ir bijušas labas līdz šim esošās iestrādes. Dažiem #paliecmājās akcija kļuvusi par rīku, lai aktualizētu jau esošo muzeja virtuālo piedāvājumu, kas tikai papildināts ar īpaši attālinātam mācību darbam paredzētiem materiāliem.

 

Te  noteikti vajadzētu izcelt Latvijas Okupācijas muzeja piedāvājumu skolotājiem un skolēniem: http://okupacijasmuzejs.lv/lv/skolam/macibu-materiali/

Īpašs produkts ir tapis Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā. Muzejs aicina ikvienu interesentu un, jo īpaši mācībspēkus un skolēnus, izmantot digitālo piedāvājumu — jaunradīto vietni "emuzejs" https://emuzejs.lnvm.lv/, kurā pieejamas vairākas izzinoši interaktīvas izstādes.

Līdzīgi Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs ir sagatavojis vairākus mācību resursus skolēniem “Izmanto muzeja resursus mācībām attālināti”: https://www.railwaymuseum.lv/lv/content/piedāvājums-skolēniem-attālināti.

Savu virtuālo piedāvājumu vienuviet apkopojis arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) zem mirkļbirkas #paliecmājāshttp://www.lnmm.lv/lv/noteikumi/_paliecmajas. Ārkārtas stāvoklim ieilgstot, LNMM piedāvā arī virtuālu ieskatu esošajās izstādēs,  kā  arī aizsāk savu kolekciju “antipublisko” izstādīšanu.

Atsevišķi  izstādes “Skuja Braden. Samsāra” objekti, ko var aplūkot virtuāli: http://www.lnmm.lv/lv/presei/jaunumi/2710-atseviskus-izstades-skuja-braden-samsara-objektus-tagad-vares-aplukot-virtualLNMM videomākslas kolekcija: http://www.lnmm.lv/lv/apmekle/izstades/7952-latvijas-nacionala-makslas-muzeja-videomakslas-kolekcija

Šķiet, visvieglāk jaunajiem apstākļiem pielāgoties bijis Rakstniecības un mūzikas muzejam, kurš arī līdz šim darbojies “attālinātā režīmā”, tādējādi paralēli jau esošajam  plašajam piedāvājumam http://rmm.lv/macies-un-izpeti/, ir sagatavojis aktuālu rakstu sēriju par latviešu rakstnieku un mūziķu mājās palikšanas epizodēm: http://rmm.lv/category/paliecmajas/

Savukārt Latvijas Dabas muzejs īpaši parūpējies par mazākajiem un zinātkārajiem apmeklētājiem, sadaļā Brīviem brīžiem atrodami eksperimenti un dažādi izzinoši uzdevumi, lai mājās apstākļos dažādotu aktivitātes mazajiem dabas pētniekiem: https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/pakalpojumi/briviem-briziem

Arī Latvijas Universitātes muzejs piedāvā apkopotu savu virtuālo izstāžu piedāvājumu, kurā atradīsiet 11 virtuālās izstādes par tādām tēmām kā astronomija, ģeoloģija, zooloģija u.c. Tāpat iespējams atcerēties savus studiju laikus, aplūkojot izstādi par Lielās aulas studentu svētkiem “Aristotelis”, kā arī par korporantu dzīvi izstādē “Latvia korporantu dzīve”: https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/58415/

Bez šiem jaunajiem muzeju virtuālajiem “komplektiem”, kas radušies tieši ārkārtas stāvokļa ietekmē, vairāku muzeju esošajā piedāvājumā atrodami izzinoši un aizraujoši materiāli, kuros ir vērts ielūkoties.

Vērtīgs muzeju, bibliotēku un arhīvu sadarbības projekts ir Raiņa un Aspazijas digitālā kolekcija Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā platformā https://runa.lnb.lv/#.  Tam klāt jāpiemin arī Raiņa un Aspazijas muzeja dārgumu krātuve, kur atrodami plaši pētnieciski raksti par muzeja priekšmetiem: http://www.aspazijarainis.lv/category/dargumi/.

Žaņa Lipkes memoriāls izveidojis interaktīvu karti “Pagrīdes Rīga”, kurā var iepazīties ar ebreju glābšanas vietām Otrā pasaules kara laikā Rīgā un tās tuvējā apkārtnē: http://www.pagridesriga.lv/lv/

“Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” savā mājaslapā piedāvā vairākas interaktīvas izstādes, kas ļauj caur muzeja priekšmetiem un cilvēku dzīvesstāstiem iepazīties ar latviešu likteņgaitām ārpus dzimtenes: http://pedas.lapamuzejs.lv

Latvijas Kara muzejs piedāvā vairākas interesantas, ilustratīvi bagātīgas publikācijas par Pirmo pasaules karu un Neatkarības karu: http://www.karamuzejs.lv/Petnieciba/publikacijas/12_Petnieciba_Neatkaribaskara_personibas_KP_201912.aspx

Latvijas Kultūras akadēmijas E. Smiļģa Teātra muzejs tieši šobrīd publicē video stāstu sērijas, veltītas dažādām teātra vēstures tēmām: http://teatramuzejs.lv/video/

Rīgas Stradiņa universitātes vēstures muzejs aicina izmantot savu #PaliecMājās laiku, lai iepazītos ar Rīgas Stradiņa universitātes vēsturi virtuāli: https://vesture.rsu.lv/#titullapa. Piedāvājumā apskatāmi vairāk nekā 1000 muzeja eksponāti, to vidū arī kino un klausāmi audio stāsti, pieejama arī spēle zināšanu pārbaudei.

Savukārt tiem, kuri šajā e-kultūras pārblīvētajā laikā ir izslāpuši pēc sporta,  būs interesanti ielūkoties Latvijas Sporta muzeja izstādē “Goda zāle”, kas veltīta Latvijas  valsts un sporta simtgadei: http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/goda-zale

Laikā, kad  nevaram pa īstam spert savu kāju muzejā, šādu iespēju spēj aizstāt virtuālās tūres. Šeit dažas no tām:

Latvijas Dabas muzejā virtuālais apmeklētājs var aplūkot 12 ekspozīcijas  tādas kā “Latvijas putni”, “Dzīvība jūras no ziemeļiem līdz dienvidiem”, “Latvijas ģeoloģija” u.c.: https://www.dabasmuzejs.gov.lv/sites/default/files/360-tours/360/index.html

Līdzīgi var ielūkoties arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja 3 ekspozīciju zālēs: http://www.mvm.lv/virtuala-ture/mvm/

Savukārt Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja piedāvātajā virtuālajā tūrē var  apskatīt muzeja ER2 elektrovilcienu attālināti: https://www.giraffevisual.com/virtuala-ture/latvijas-dzelzcela-muzejs/er2/ldzm.html?fbclid=IwAR1csyFpIuY0rdxpc7Q2Uq7trDnUm2EPeMuP8DA-oIQxOC83Q1f3odjHMwQ

Aldaris alus darbnīca aicina doties virtuālā tūrē, kas ļauj iepazīt  alus vēsturi un tapšanas gaitu  (https://ej.uz/AlusMuzejaTure)

Muzeju sociālo tīklu kontos savu triumfa gājienu piedzīvo krājuma priekšmetu stāsti, kas, veiksmīgi un jaudīgi pielietoti, šobrīd spēj dažādot muzeja vēstījumu sabiedrībai, piemēram, jāmin Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kurš teju katru dienu publicē stāstu par kādu muzeja priekšmetu, turklāt latviešu un angļu valodā.

Nevar nepamanīt, ar kādu jaudu šobrīd tieši sociālajos tīklos stāstus par muzeja priekšmetiem un muzeju vēsturi publicē Memoriālo muzeju apvienības muzeji,  katru dienu piedāvājot jaunu un bagātīgu saturu, īpaši var izcelt Andreja Upīša memoriālā muzeja darbinieku entuziasmu skaļi lasīt rakstnieka darbu fragmentus.

Stāstus par Rīgas vēsturi un muzeja priekšmetiem piedāvā arī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, kuram šobrīd nav aktīvas mājaslapas.

Savukārt Rīgas Porcelāna muzejs  aizsācis publicēt video stāstu sēriju “Ko man nozīmē keramika”: https://www.facebook.com/porcelanamuzejs

Tie ir tikai daži piemēri, bet pavisam noteikti muzeju sociālo tīklu konti ir vieta, kur iegriezties, lai sevi bagātinātu un iedvesmotos, vēl jāpiemin arī  asprātīgās akcijas un izaicinājumi, kas ceļo starp muzejiem un nudien liek pasmaidīt un padot šo ziņu tālāk, kas tādējādi palīdz piesaistīt muzejiem jaunas auditorijas un, domājams, arī padara gaišākas muzejnieku ikdienas darba gaitas šajā — ne tik vienkāršajā laikā.

Tomēr ir arī kāds ne visai patīkams novērojums. Ne visiem muzejiem ir skaidra vīzija par savu sociālo tīklu komunikāciju. Interesantos priekšmetu stāstus nereti nopludina aktuālā informācija par Covid-19 (par drošības pasākumiem un higiēnas prasībām) vai pavasara dabas skati.

Laikā, kad virtuālā telpa kļūst arvien pārblīvētāka, muzejiem vajadzētu rūpīgi pārdomāt sabalansētību starp sabiedrībai aktuālo informāciju, kas ir nenoliedzami svarīga, un savam muzejam būtisko. Tagad, vēl vairāk kā jebkad iepriekš, ir svarīgi saglabāt skaidru un tīru vēstījumu sabiedrībai, nepazaudēt sava muzeja savpatību, savu īpašu stāstu.