Latvijas Muzeju biedrības Digitalizācijas komitejas pirmajā atklātajā sēdē piedalījās vairāk nekā 40 interesenti, būtiski pārsniedzot iecerēto muzeju līdzdalību un apliecinot jautājuma par digitālā apmeklējuma muzejos atzīšanas aktualitāti un nozīmīgumu.
Darbseminārā Elīna Vikmane (Ph.D., LKA Kultūras un mākslu institūta pētniece, LMB valdes locekle un NEMO Digitālās transformācijas darba grupas locekle), atsaucoties uz sava zinātņu doktora promocijas darba rezultātiem iezīmēja Latvijas akreditēto muzeju digitālo pakalpojumu kopainu un aptuveni 20 gadu digitālo plaisu nozarē, kas pamato to, kādēļ daļai muzeju digitālie produkti ir kļuvuši par ikdienas darbu, bet citiem muzejiem – par tālākas nākotnes perspektīvu. Pirmā grupa attiecīgi vēlas, lai to darbs, ieguldītie līdzekļi un sasniegumi tiktu atzīti un uzskaitīti arī nacionālā līmenī. Tāpat uzsvēra, ka jautājums nav Latvijai unikāls, jo Eiropas Muzeju organizāciju tīkls (NEMO) tieši šobrīd pievērsies digitālā apmeklējuma metodoloģijas rekomendāciju izstrādei Eiropas muzejiem.
Jana Šakare (Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas referente) dalījās ar muzeju statistikas rādītājiem, iezīmējot arī papildu datus par digitālajiem pakalpojumiem, kas pandēmijas periodā tika ievākti no LR Kultūras ministrijas pakļautībā esošiem muzejiem. Savā prezentācija speciāliste iezīmēja būtiskus jautājumus, kas diskutējami saistībā ar pārmaiņu ieviešanu – ar kādu mērķi dati tiks ievākti, kā definēt jaunos pakalpojumus, piemēram, vai muzejiem ir vienota izpratne par to, kas ir “digitāla izstāde” un cik viegli vai grūti datus būs apkopot un pārbaudīt.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Komunikācijas daļas vadītāja un LMB valdes locekle Annija Sauka, pārstāvot vienu no muzejiem ar daudzveidīgāko digitālo piedāvājumu, dalījās pieredzē par muzejā izstrādātajiem digitālajiem produktiem un pakalpojumiem komunikācijā un izglītībā. Viņa cita starpā uzsvēra arī uzskaites metodoloģisko problemātiku, piemēram, datu nepieejamību ārvalstu platformās un uzskaites principu maiņu Google Analytics, kā arī speciālistu atšķirīgo prasmju problemātiku.
Iveta Gudakovska (Dr.paed. LU Muzejs) savu uzstāšanos veltīja Latvijas Universitātes Muzeja statistikas status quo, pievēršoties krājuma digitalizācijas un uzskaites problēmjautājumiem, kā arī iezīmējot atvērto pētniecisko datu un rezultātu repozotoriju lomu un nozīmīgumu digitālo datu uzkrāšanā.
Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite prezentācijā par Ziedoņa muzeja pakalpojumu uzskaites problemātiku uzsvēra, ka sezonālajiem jeb tikai vasaras sezonā fiziskos apmeklētājus uzņemošajiem muzejiem, digitālo pakalpojumu un to lietotāju atzīšana un uzskaite kā darba rezultāts ir īpaši nozīmīga – gan krājuma priekšmetu digitālā apskate, gan izglītības un komunikācijas produktu lietojums, gan jaunu un inovatīvu projektu atzīšana statistiskajā uzskaitē.
Līdzīgi Sanita Kossoviča (Memoriālo muzeju apvienības direktores vietniece attīstības darbā) savā prezentācijā Memoriālo muzeju apvienības digitālais apmeklētājs. Nepieskaitītie, bet pieskaitāmie uzsvēra, ka arī personību muzejiem, kuru rīcībā ir ļoti ierobežota fiziskā telpa mainīgo izstāžu un notikumu darbībai, būtiski ir atzīt un pieskaitīt digitālo apmeklējumu, kam muzeji tērē kā finanšu, tā cilvēku resursus.
Prezentāciju sesiju noslēdza Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Izglītības un komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Zane Lāce prezentācijā Digitālie produkti un apmeklējuma uzskaite. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pieredze. Muzejs piedāvā daudzveidīgus, tostarp pandēmijas laikā izveidotus izglītības produktus, uzsverot, ka, lai arī pēcpandēmijas laikā, piemēram, pieprasījums pēc digitālās izglītības nodarbībām ir krities, tās ir nozīmīgas apmeklētāju daudzveidības veicināšanai, īpaši attiecībā uz skolēniem no ģeogrāfiski attālākām vietām attiecībā pret muzeja fizisko novietojumu.
Darbsemināra noslēgumā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt vēsturisko Studentu karceri un labvēlīgos laika apstākļos arī LU galvenās ēkas jumta platformu, iepazīties ar astronomijas vēsturei un F.Canderam veltītajām ekspozīcijām. Izsakām vislielāko pateicību LMB biedram – Latvijas Universitātes Muzejam par viesmīlību un tehniskā atbalsta nodrošināšanu.
LMB Digitālās komitejas nākamās aktivitātes:
1. Tikšanās 2024. gada maija pēdējā nedēļā LR Kultūras ministrijā, piedaloties komitejas locekļiem, kas pieteicās atklātās sanāksmes laikā, un turpinās diskusiju par iespējamajām pārmaiņām ikgadējā muzeju nozares atskaitē;
2. 2024. gada 4.–6. jūnijā Oslo Elīna Vikmane pārstāvēs Latviju NEMO Digitālās transformācijas darba grupas sēdē, kas veltīta digitālā apmeklējuma uzskaites metodoloģiskiem jautājumiem.
Latvijas Muzeju biedrības Digitalizācijas komiteja dibināta 2024. gada sākumā. Komitejas darba fokusā turpmākos divus gadus būs digitālā apmeklējuma atzīšanas muzejos, kā arī digitālā mantojuma (muzeju digitalizēto krājumu) problemātika. To vada valdes locekle Elīna Vikmane.
Vairāk par pirmās atklātās sēdes / darbsemināra organizatoriem:
Latvijas Muzeju biedrība (LMB) ir Latvijā lielākā nevalstiska organizācija, kurā uz brīvprātības principa apvienoti 129 valsts, pašvaldību, privātie un autonomie muzeji kopīgu mērķu īstenošanai un interešu aizstāvībai. No šī gada Latvijas Muzeju biedrība turpinās stiprināt savu darbību četros prioritārajos muzeju interešu pārstāvniecības virzienos – muzeju interešu pārstāvība, muzeji un digitalizācija, muzeju profesionālā pilnveide un muzeju ilgtspēja.
Darbseminārs notiek Latvijas Universitātes (LU) 82. starptautiskās zinātniskās konferences LU Muzeja rīkotās Zinātņu vēstures un muzeoloģijas sekcijas ietvaros.
Darbseminārs notiek projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001), ko finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.), ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
