Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Andim Āboliņam
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Gintim Kaminskim
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūras ministrei Agnesei Loginai
Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēkju, muzeju nodaļas vadītājai Līgai Dimantei
Nr.5-/2024
Par situāciju Talsu novada pašvaldībā
Latvijas Muzeju biedrība (turpmāk LMB) ir nevalstiska organizācija, kurā uz brīvprātības principa apvienoti 125 valsts, pašvaldību, privātie un autonomie muzeji, kā arī asociētie un individuālie biedri kopīgu mērķu īstenošanai un interešu aizstāvībai. Tā ir lielākā šāda veida organizācija Latvijā. Biedrības misija ir veicināt Latvijas muzeju nozares attīstību, lai stiprinātu nozares kapacitāti un uzlabotu tās konkurētspēju, rīcībspēju un tēlu valsts un starptautiskā līmenī. Biedrības mērķis ir pārstāvēt savus biedrus lokālā, valsts un starptautiskā līmenī, rūpējoties par muzeju nozīmes saglabāšanu.
2024. gada 15. februārī LMB saņēma vēstuli no Talsu novada pašvaldību muzejiem, kurā LMB tiek informēta par situāciju Talsu novada pašvaldības muzejos, saistībā ar 2024.gada budžeta apstiprināšanu. Plānotais budžets skar ne tikai muzeju kā institūciju budžetu, bet arī darbinieku noslodzi un pilnvērtīgu funkciju īstenošanu turpmāk. Reaģējot uz šo vēstuli, uz izskanējušo informāciju RETV ziņās 16.02.2024, kā arī saziņu ar katru no Talsu novadā esošajiem pašvaldību muzejiem (Talsu novada muzejs, Kubalu skola – muzejs, Rojas Jūras zvejniecības muzejs), vēlamies vērst uzmanību:
1. 2024. gada 24. janvārī ICOM Latvija apstiprināja jaunās muzeju definīcijas tulkojumu latviešu valodā (jaunā muzeju definīcija starptautiskajā muzeju profesionāļu laukā tiek apstiprināta ICOM Ģenerālajā asamblejā Prāgā 2022. gada augustā). Muzeju definīcija apliecina, ka:
"Muzejs ir pastāvīga institūcija, kas kalpo sabiedrībai, pētot, kolekcionējot, saglabājot, interpretējot un eksponējot materiālo un nemateriālo mantojumu, un tā nolūks nav peļņas gūšana. Muzeji veicina dažādību un ilgtspējību, ir atvērti sabiedrībai, pieejami un iekļaujoši. Tie darbojas un komunicē ētiski, profesionāli un ar kopienu līdzdalību, piedāvājot daudzveidīgu izglītības, emocionālā pārdzīvojuma, pārdomu un zināšanu apmaiņas pieredzi."
Pēc šīs definīcijas skaidras muzeju funkcijas, kur blakus pamatfunkcijām: krājuma veidošana, glabāšana, pētniecība un sabiedrības izglītošana un komunikācija, klāt nāk vairākas jaunas sociāli virzītas lomas, kas saistošas muzeju profesionāļiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Lai muzejs pilnvērtīgi un ar atbildību sabiedrības priekšā īstenotu šīs funkcijas, nepieciešami profesionāli un atbildīgi speciālisti, kuri pārzina muzeju jomu, zinoši savu pienākumu veikšanā un papildina zināšanas. Samazinot darbinieku skaitu, tiek apdraudēta profesionālu muzeju funkciju īstenošana, kā rezultātā cietīs mantojuma saglabāšana, pētniecība, nerunājot par sekmīgu komunikāciju un sabiedrības izglītošanu.
2. Latvijas akreditētie muzeji, kur vairāk kā 70 muzejiem tiešais juridiskais dibinātājs ir pašvaldība, glabā Nacionālo muzeju krājumu, kas ir visas Latvijas vērtības un mantojums. Krājuma glabāšanu, papildināšanu, eksponēšanu, pētniecību un izmantošanu izglītojošos nolūkos, nosaka Ministru Kabineta Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu (Ministru kabineta noteikumi Nr.956), kur jau likuma 2.pantā ir noteikts: Akreditētie muzeji (turpmāk - muzeji) un citas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, ir atbildīgi par šajos noteikumos noteikto apstākļu nodrošināšanu to uzskaitei, saglabāšanai un izmantošanai.
Nacionālais muzeju krājums katrā muzejā tiek digitalizēts un ievadīts Nacionālajā muzeju krājumu kopkatalogā – NMKK – kas ir laikietilpīgs darbs, prasa atbilstošas zināšanas darbā ar vēsturisku, dažādu specifisku priekšmetu aprakstīšanu, kā arī atbilstošas prasmes darbā ar mūsdienu tehnoloģijām. Lai to veiktu, krājuma speciālisti, kā arī muzeju vēsturnieki, pētnieki, ņemot vērā katra muzeja krājuma lielumu, NMKK ievada noteiktu skaitu no esošā krājuma, kā arī veic jauniegūto priekšmetu aprakstīšanu un ievadi.
Samazinot muzeju speciālistu skaitu, tiek apdraudēta kvalitatīva krājuma saglabāšana, digitalizēšana, pētniecība, kā arī, sabiedrības izglītošana, kas balstās tieši uz katra konkrētā muzeja krājuma vērtībām.
3. Muzeju darbinieku atalgojums ir viens no viszemākajiem valstī, kā rezultātā trūkst muzeju speciālistu un esošajiem darbiniekiem arvien grūtāk ir veikt ne tikai tiešos darba pienākumus, bet arī pildīt pieaugošo darba apjomu, ko nosaka Ministru Kabinets attiecībā uz Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanu. Latvijas muzeju nozarē pēdējos gadus notiek intensīva paaudžu maiņa (muzeju nozarē Latvijā strādā aptuveni 1000 dažādu jomu darbinieki) un jaunu profesionāļu ienākšana muzejos ir lēna, jo alga, kā arī darba apjoms un darbs, tai skaitā, ārpus ierastā darba laika, jo muzeji ir atvērti arī brīvdienās, nav motivējošs faktors jaunajiem speciālistiem. Esošie darbinieki pilda muzeju funkcijas ar atbildību, neskatoties, ka atalgojums nav valstī noteiktās vidējās algas apmērā. Aicinot samazināt jau strādājošo darbinieku skaitu, tiek apdraudēta muzeju funkciju veikšana un pašu muzeju nākotne.
LMB vēlas atgādināt, ka pašvaldību muzeju loma ir plašāka par pašvaldības robežām – akreditēto muzeju pamatkrājumi veido Latvijas Nacionālo muzeju krājumu, bet to darbība norit saskaņā ar Muzeju likumu un citiem normatīviem aktiem, tai skaitā, akreditācijas prasībām, kā arī starptautisko ICOM Ētikas kodeksu. Sabiedrības uzticēšanās Latvijas muzejiem ir ļoti augsta. Lai šo uzticību saglabātu, muzejos ir nepieciešami profesionāli speciālisti, kuri spēj kvalitatīvi īstenot tiešās funkcijas, nevis laika trūkuma dēļ (strādā samazinātā sastāvā, mazākas darba stundas) veic tikai akūtos darba pienākumus. Apzinoties, ka 2024. gads Latvijas pašvaldībām ir sarežģīts finansējuma dēļ, aicinām izvērtēt muzeju darbinieku skaita samazināšanas nepieciešamību vai algas samazinājumu, analizējot, vai jau tā maz apmaksātā un pārslogotā konkrētā institūcija, kur nav piedzīvojusi līdzvērtīgu darbinieku un atalgojuma pieaugumu kā citas pašvaldības pārraudzībā un pakļautās nozares, varēs veikt savas funkcijas. Aicinām ņemt vērā, ka, ja muzeju darbinieku atalgojums nav paaugstināts līdz pašvaldības vidējam vai augstākam līmenim, tad arī tā samazināšana visiem vienādi radītu neproporcionāli augstu ietekmi uz muzeju darbu.
Aicinām meklēt citus risinājumus pašvaldības līdzekļu taupīšanai, kas mazina darbinieku atlaišanas iespējamību un neapdraud Latvijas kopējā mantojuma, ko sargā Talsu pašvaldības muzeji, saglabāšanu.
Latvijas muzeju biedrības valdes vārdā
Zane Grīnvalde
LMB valdes priekšsēdētāja
