Pirmās ziņas par "Pikšām" kā par Zemgales zemnieku sētu glabājas jau no 1809. gada, kad tur saimnieko Kaspars (1807 – 1885) ar sievu Lavīzi (1815 – 1877). 1835. gadā Kaspars iegūst Latvijas vēsturē nozīmīgo Ulmann uzvārdu ar ko aizsākas arī dzimtas un “Pikšu” māju stāsts. Kartē tās spilgti iezīmē, viena no ietekmīgākā valsts vēstures veidotāja, Kārļa Ulmaņa (1877 – 1942) dzimšanas vietu. Senā Zemgales lauku sēta tika iznīcināta 1980. gadā meliorācijas darbos, nojaucot “Pikšu” dzīvojamo māju un vairākas saimniecības ēkas. 1989. gada vasarā ar sabiedrības līdzdalību sākās “Pikšu” atjaunošanas darbi. 1993. gadā ar Zemkopības ministrijas pavēli “Pikšām” apstiprināja muzeja statusu.

Atzinīgi novērtējot līdzšinējo muzeja darbību - centienus saglabāt, aizsargāt un popularizēt esošo kultūras mantojumu 2018. gada 16. novembrī Kultūras ministrija iekļāva K. Ulmaņa dzimto māju vietu “Pikšas” Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.