Ideja par sporta muzeju veidošanu radās jau 20. gadsimta trīsdesmitos gados, kad pazīstamais cirka mākslinieks un juvelieris Kārlis Vītoliņš (1872.-1953.) savas sporta gaitās izcīnītas balvas un riteņu kolekciju dāvāja Voldemāram Šmidbergam (1893.-1975.). Pēc otrā pasaules kara, fotogrāfa un sporta relikviju kolekcionāra V.Šmidberga personīgajā mājā bija skatāmi vairāki tūkstoši sporta vēstures liecību. Septiņdesmitos gados savākto relikviju- afišu, fotogrāfiju, medaļu,kausu, sporta rīku skaits sasniedza 10 000. Kolekciju 1974.gadā V.Šmidbergs savu kolekciju testamentā novēlēja topošajam Sporta muzejam.

1990.gada 1.janvārī oficiāli tika dibināts Latvijas Sporta muzejs. Kopš 1992.gada 7.februāra muzejs atrodas Vecrīgā, Alksnāja ielā, Vecpilsētas kopējā apbūvē, ko veido16.-19.gs.dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss.

2018.gada 14.novembrī Latvijas Sporta muzejā  durvis vēra jauna ekspozīcija "Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza”.  Esam lepni par 100 gados sasniegto- olimpisko, pasaules un Eiropas čempionu uzvarām. Vairāk kā 600 olimpieši dažādos vēstures posmos vasaras un ziemas Olimpiskajās spēlēs, pārstāvot gan savu tautu, gan savu valsti, izcīnījuši 94 olimpiskās medaļas- zelta, sudraba un bronzas. Ar šo ekspozīciju, kuras veidošanā piedalījusies  visa mūsu sporta sabiedrība, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, godinām mūsu olimpiešus no tālās Stokholmas līdz mūsdienu spēlēm Riodežaneiro un Phjončhanai. Ekspozīcija būs skatāma līdz 2021.gada rudenim.