Muzeju dibinājusi biedrība "Šamir" ar Rīgas domes atbalstu 2010. gadā. Muzeja ekspozīcija iekļauj ne tikai Latvijas ebreju traģēdiju Otrā pasaules kara gados, bet arī pirmskara dzīvi, reliģiskās tradīcijas, ieguldījumu cīņā par Latvijas neatkarību, ebreju nozīmi izglītībā un kultūrā. Šeit arī izstādīti gan memoriālie, gan mākslas objekti - Dzīvības koks, kas veltīts ebreju glābējiem, ebreju alfabēta koka burti, lielā menora, dzelzceļa vagons, kas simbolizē tūkstošiem ebreju deportāciju no nacistiskās Vācijas uz Rīgu, kurus šeit sagaidīja nāve. Tāpēc šai vietai jākļūst kā atgādinājumam par briesmīgajiem notikumiem, kuri nekad nedrīkst atkārtoties. Muzejs ir atgādinājums ne vien par vesturiskajiem notikumiem, bet arī ir kļuvis par sabiedrību izglītojošu centru, tolerances un savstarpējās cieņas nesēju.