Jau šajā nedēļas nogalē 10. un 11. jūlijā Cēsīs notiks ikgadējais sarunu festivāls LAMPA. Šogad pirmo reizi klausītājiem un skatītājiem tiks piedāvāta Muzeju skatuve. To organizē Cēsu muzejs, sadarbībā ar Latvijas Muzeju biedrību, aptverot sarunu tēmas, kas aktuālas gan muzeju speciālistiem, gan plašākai sabiedrībai. “Muzeju skatuves” galvenā norises vieta būs Cēsu muzeja Jaunā pils.
10. jūlijā plkst. 12.30–14.00 saruna “Muzejs demokrātijā un demokrātija muzejā”
Ņemot vērā pasaulē un Latvijā arvien aktuālos draudus demokrātijai, kā arī to, ka jauno, starptautisko muzeju definīciju pilnvērtīgi iedzīvināt praksē ir iespējams tikai demokrātijā, sarunāsimies par muzeju lomu demokrātijas veicināšanā, vai un cik lielā mērā Latvijas muzeji to izmanto, kā muzeji var iesaistīties demokrātijas stiprināšanā, cik demokrātiski muzeji spēj būt kā darba organizācijas.
Sarunu vadīs Cēsu muzeja direktore Elīna Kalniņa un sarunā piedalīsies politiskās partijas “Progresīvie” līdzpriekšsēdētāja Agnese Lāce, mākslas zinātniece Māra Lāce un Žaņa Lipkes muzeja direktore, publiciste, sabiedrisko procesu vērotāja Lolita Tomsone.
Tiešraide būs pieejama: šeit.
10. jūlijā plkst. 15.00–16.30 saruna “Muzeji un naudas pelnīšana”
Lai gan muzeja definīcijā skaidri pausts, ka "muzeju darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu", ļoti dzīvelīgs ir pieņēmums, ka muzejiem ir jāpelna, kā arī jāspēj uzturēt pašiem sevi. Muzejs ir bezpeļņas institūcija, kuras pamatmērķis nav naudas pelnīšana, jo muzeja misija ir izglītot sabiedrību, saglabāt un pētīt mantojuma vērtības. Vai izglītota sabiedrība ir līdzvērtīga materiālai peļņai, ko muzeji ar savu darbu var izdarīt? Vai un cik lielā mērā muzeju juridiskie dibinātāji jeb "maka turētāji" spēj ietekmēt muzeju darbību?
Sarunu vadīs LMB valdes priekšsēdētāja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Zane Grīnvalde un sarunā piedalīsies Rundāles pils direktore Laura Lūse, Cēsu novada pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Aivija Zerne un Balvu novada muzeja vadītāja Iveta Supe.
Tiešraide būs pieejama: šeit.
11. jūlijā plkst. 11.00–12.30 saruna “Kā muzeji un skolas var sadarboties ciešāk izglītības ilgtspējīgai attīstībai?”
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai jeb IIA nav vēl viena tēma, ko “pielikt klāt” mācību saturam. Tā ir prasme saskatīt kopsakarības, uzdot neērtus jautājumus un ieraudzīt sevi kā aktīvu daļu no pasaulei nepieciešamajām pārmaiņām. Muzeja priekšmets šajā procesā var kļūt par sākumpunktu un spēcīgu impulsu domāšanai, sarunām un strīdiem par to, kā rīkoties šodienas lielo izaicinājumu - klimata pārmaiņu, sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības, konfliktu, polarizācijas un draudu demokrātijai - priekšā. Tas var palīdzēt globālo ieraudzīt personiskajā un vietējā un pagātnes liecībās - risinājumus labākai, ilgtspējīgākai nākotnei. palīdzot globālajos izaicinājumos saskatīt personisko un vietējo. Vai šis muzeju un to priekšmetu potenciāls izglītībā tiek izmantots pietiekami? Kā muzeji un skolas varētu sadarboties ciešāk, lai IIA kļūtu par dzīvu, pieredzē balstītu mācīšanos? Sarunā meklēsim godīgas un praktiskas atbildes: kāda šobrīd ir IIA situācija Latvijas izglītības iestādēs, kā muzeji var vislabāk atbalstīt skolu darbu un kā skolas var aktīvāk iesaistīties sadarbībā ar muzejiem, kopā veidojot mācīšanos, kas sākas pie muzeja priekšmeta un turpinās sabiedrībā.
Sarunu vadīts LMB ilgstpējīgas attīstības projektu vadītāja Inga Surgunte un sarunā piedalīsies skolotāja Līga Riekstiņa, muzejpedagoģe Baiba Roze, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra biroja vadītāja Elīna Bērziņa un skolniece Egija Cimdiņa.
Tiešraide būs pieejama: šeit.
11. jūlijā plkst. 14.00–15.30 saruna “Kam (ne) drīkst pieskarties muzejā?”
Cilvēkiem pieskāriens kalpo par vienu no pasaules izziņas rīkiem, taču, ienākot muzejā, to aicina atstāt garderobē kopā ar lielajām somām vai salijušiem lietussargiem. Ilgus gadus pieskārieni bijuši nevēlami un mantojumu apdraudoši. Pat muzeja darbinieki, kuru pienākums ir priekšmetus celt un nest, lieto cimdus. Mainoties muzeju attiecībām ar sabiedrību un atverot durvis ģimenēm ar bērniem vai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, muzejiem ir nācies pārskatīt nepieskaršanās politiku. Apmeklētājiem tiek dotas iespējas mijiedarboties ar mantojumu, tiek meklēti veidi, kā atļaut saudzīgi tam pieskarties. Nereti palīgā tiek sauktas tehnoloģijas - top augstas izšķirtspējas fotogrāfijas un video, sagatavoti 3D modeļi, veidotas VR pieredzes. Taču cilvēka pirksts meklē iespēju kaut ar pašu galiņu, bet pieskarties kaut kam, pirkstaprāt, autentiskam. Ironiski, bet ir mantojums, kuram ne muzeji, ne to apmeklētāji negrib pieskarties ne ar plaukstu, ne ar prātu. Izrādās, ka arī šādas nepieskaršanās rezultāts ir mantojuma izzušana. Sarunas dalībnieki centīsies iezīmēt trauslo robežu starp pieskārienu un zudību, kā arī mēģinās apjaust to mantojumu, kurš zūd vai jau ir izzudis tikai tāpēc, ka nevienam nebija drosme un vēlme pieskarties.
Sarunu vadīs Žaņa Lipkes Memoriāla muzeja pētniece un pedagoģisko programmu kuratore Maija Meire-Oša un sarunā piedalīsies filozofs, publicists, kurators Igors Gubenko, muzejopedagoģe Danute Grīnfelde un Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja direktora vietniece pētniecības un krājuma darbā Daina Auziņa.
Tiešraide būs pieejama: šeit.
Svarīgi atzīmēt, ka muzeju speciālisti un LMB valdes pārstāvji uzaicināti piedalīties arī citās diskusijās:
LMB valdes locekle Daina Auziņa piedalīsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētā diskusijā “Kā pieradināt krājumu” 10. jūlijā plkst. 13.10–14.30, kas notiks Kultūras mantojuma teltī.
Sarunas organizatori uzsver: Atmiņas institūciju krājumus nereti uzskata par neitrālām un pasīvām pagātnes glabātuvēm. Patiesībā krājums nav neitrāls, tas ir subjektīvu izvēļu, rūpju un interpretāciju rezultāts, kas nosaka, kā sabiedrība atceras sevi. Vienas institūcijas ietvaros krājumu veido un pēta salīdzinoši neliels cilvēku loks, un viņu skatījumi neizbēgami ietekmē to, kas tiek saglabāts, izcelts vai aizmirsts. Diskusijā runāsim par krājumu kā dzīvu un mainīgu vidi, kurā sabiedrības atmiņa tiek ne tikai saglabāta, bet arī veidota, pakļaujoties radikālai subjektivitātei. Saruna būs pieejama tikai klātienē.
LMB valdes locekle, zinātņu doktore Elīna Vikmane piedalīsies sarunā “Mākslīgais intelekts un radošās jomas izglītībā” 10. jūlijā no plkst. 17.00–18.00, ko rīko biedrība “Rakstivāls” un tā notiks uz izglītības skatuves.
Savukārt tiešraide būs pieejama šeit. Sarunas organizatori uzsver, ka diskusija izaicina radošuma un rakstītprasmes aktualitāti mākslīgā intelekta (MI) laikmetā un uzdod jautājumus par radošuma aktualitāti mūsdienās izglītības, konkurētspējas un ekonomikas kontekstā. Vai šī diskusija iekļaujas mūžsenajā dalījumā starp ekonomisko ienesību un radošu sapņošanu? Vai MI ir radošo jomu sabotieris vai tieši pretēji – sabiedrotais radošās jomas izglītībā? MI ir strauji mainījis vajadzības un tendences izglītības jomā - šī diskusija apspriež vēl vienu plašu radošās izglītības segmentu.
LMB valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde piedalīsies sarunā “Zudušos muzeja krājumus meklējot” 10. jūlijā no plkst. 17.45–18.45, ko rīko Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja (ICOM Latvija).
Sarunas galvenā uzmanība būs vērsta uz Otrā pasaules kara radītajām sekām Latvijas muzeju krājumos – mistērijas, baltie un melnie plankumi muzeju vēsturē, arī konkrētu personību lomu muzeja krājuma saglabāšanā. Ar kādām grūtībām mēs saskaramies šodien, kādi šķēršļi pastāv priekšmetu atgūšanai, un vai tie ir jāatgūst? Kas palīdz un kas varētu palīdzēt nākotnē? Ko mēs varam mācīties no pagātnes pieredzes, lai nepieļautu kultūras mantojuma bojāeju vai zudumu krīzes apstākļos? Saruna notiks Kultūras mantojuma teltī un būs pieejama tikai klātienē.
Vairāk par sarunām var uzzināt sarunu festivāla LAMPA mājas lapā.
