Ņemot vērā Latvijas Muzeju biedrības Krājuma speciālistu darba grupas dalībnieku savstarpējā saziņā regulāri paustos jautājumus un komentārus par Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas (turpmāk – NMKK IS) darbību, Latvijas Muzeju biedrības (turpmāk – LMB) valde 2026. gada pavasarī uzņēmās iniciatīvu apkopot muzeju nozares pieredzi darbā ar šo sistēmu, kā arī aktualizēt nepieciešamību risināt identificētās problēmas un pilnveidot NMKK IS darbību.
LMB biedri piedalījās aptaujā, kas ļāva apkopotā veidā fiksēt muzeju speciālistu – sistēmas lietotāju (prioritāri, metadatu ievadītāju) pieredzi ar NMKK IS. Tajā piedalījās 88 muzeju speciālisti, kuru ikdienas pienākumos ietilpst datu ievade NMKK IS. Respondentiem, kuri bija snieguši visizvērstākās atbildes, tika lūgts trīs nedēļu garumā veidot “NMKK IS lietotāju dienasgrāmatas”.
Kā būtiskākās NMKK IS nepilnības, kas tieši ietekmē muzeju darbu un produktivitāti, aptaujā tika identificētas šādas:
- Ilgstošs NMKK IS darba vides ielādes laiks (83% respondentu to norādījuši kā būtiskāko traucēkli);
- Darbības traucējumi saistībā ar priekšmeta metadatu ievadi, t. sk., ievadīto datu zudumi (62,5%);
- Darbības traucējumi saistībā ar priekšmeta apraksta datu atvēršanu un attēlojumu (43,2%);
- Darbības traucējumi Atsauces datu sistēmā (ATS), t. sk., ievadīto datu zudumi (34,1%);
- Darbības traucējumi Autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmā (APLIS) (31,8%);
- Pielikumu pievienošana, t. sk., ievadīto datu zudumi (29,5%).
Apkopotā informācija kalpoja par pamatu vēstulei (11.06.2026.-Nr.9) LR Kultūras ministrijai (turpmāk – KM), kuras padotībā atrodas Kultūras informācijas sistēmu centrs (NMKK IS uzturētājs).
Vēstules mērķis:
- Atkārtoti aktualizēt darbā ar NMKK IS identificētās ieilgušās tehniskās problēmas un nepilnības;
- Rosināt konstruktīvu dialogu starp sistēmas darbībā iesaistītajām pusēm – KISC, KM un muzeju speciālistiem – sistēmas lietotājiem;
- Saņemt konkrētas atbildes par NMKK IS darbības traucējumu cēloņiem, kā arī skaidru turpmākās rīcības plānu identificēto problēmu novēršanai, norādot plānotos risinājumus, to ieviešanas termiņus un atbildīgās puses.
Kultūras ministrija atbildes vēstulē (07.07.2026. Nr. 3.3-1/897) norāda, ka ir informēta par problēmām NMKK IS darbībā un nepieciešamajiem risinājumiem tās uzlabošanā: “Jau 2025. gada sākumā tika izveidota Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pilnveides darba grupu (turpmāk – Darba grupa). Darba grupā tika iekļauti muzeju pārstāvji – krājuma darba speciālisti un informācijas sistēmu speciālisti, tās uzdevums bija izvērtēt ar Kopkataloga darba un publiskās vides saturu saistītos jautājumus. Darba grupa 2025. gada beigās sagatavoja ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Kopkataloga darba vidē, kuru atbalstīja Latvijas Muzeju padome un par kuru tika saņemts akreditēto muzeju konceptuāls akcepts. Darba grupa turpina darbu arī šajā gadā un ir izstrādājusi priekšlikumus tālākai Kopkataloga darba vides uzlabošanai, kuri tiks nosūtīti muzejiem izvērtēšanai un saskaņošanai.”
Ministrija pauž apņēmību iesaistīties savstarpēja dialoga uzturēšanā, kā arī pievienojusi KISC komentārus, ar kuriem aicinām iepazīties zemāk:
Par ilgstošu Kopkataloga darba vides ielādes laiku:
Centrs apstiprina, ka veiktspējas problēmas Kopkatalogā ir konstatētas, tostarp saistībā ar darba vides lēndarbību, lielu datu apjomu apstrādi un SQL pieprasījumu izpildi. Īstermiņā risinājumi ir saistīti ar konkrētu veiktspējas problēmu identificēšanu un novēršanu, tajā skaitā datubāzes vaicājumu, meklēšanas funkcionalitātes un atsevišķu darba vides procesu optimizāciju. Vienlaikus jāņem vērā, ka Kopkataloga darba vide ir ilgstoši attīstīta sistēma ar vēsturiski uzkrātu tehnisko sarežģītību, un atsevišķi veiktspējas uzlabojumi pilnībā neatrisinās visas ar tehnoloģisko novecošanu saistītās problēmas. Tāpēc būtisks risinājuma virziens ir plānotais Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts, kura ietvaros paredzēts veikt būtisku Kopkataloga darba vides pilnveidi, pārejot uz jaunākiem un modernākiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Pilnveides mērķis būtu ne tikai uzlabot sistēmas ātrdarbību, bet arī mazināt vēsturiski uzkrāto tehnisko nepilnību ietekmi, nodrošināt stabilāku sistēmas darbību un radīt labāku pamatu turpmākiem funkcionalitātes un lietojamības uzlabojumiem.
Par priekšmeta metadatu ievadi un ievadīto datu zudumiem:
Šī problēma nav skatāma tikai kā vienas formas vai viena lauka kļūda. Pēc Atsauces datu sistēmas (turpmāk – ATS), Autortiesību pārvaldības un licencēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – APLIS) un Digitālo objektu pārvaldības sistēmas (turpmāk – DOM) integrāciju ieviešanas priekšmeta saglabāšana ir kļuvusi atkarīga no vairāku sistēmu kopējas darbības. Ja kāda no saistītajām sistēmām nestrādā vai nesniedz nepieciešamos datus, kļūda var parādīties Kopkataloga pusē. Iespējamais risinājums ir saprotamāka kļūdas paziņojuma ieviešana, kā arī asinhronizēta datu ievade, kas ļautu darbu turpināt, ja kāda no sistēmām nestrādā un sinhronizāciju veikt vēlāk.
Par priekšmeta apraksta datu atvēršanu un attēlojumu:
Problēma ir saistīta gan ar Kopkataloga veiktspēju, gan ar datu kvalitāti, gan ar integrēto sistēmu pieejamību. Risinājuma virziens ir saistīts ar datu kvalitātes uzlabošanu, veiktspējas optimizāciju un kļūdu novēršanu priekšmetu attēlošanas procesos. Svarīgi būtu pakāpeniski risināt datu apstrādes un vēsturisko datu kvalitātes jautājumu, kombinējot programmatūras labojumus ar datu kvalitātes uzlabošanu, tajā skaitā pilnveidojot priekšmetu aprakstīšanas vadlīnijas, lai nodrošinātu konsekvenci ievadītajos datos.
Par ATS darbības traucējumiem:
Lielākā daļa problēmu saistīta ar vecā ATS API izmantošanu Kopkatalogā, kas tiks risinātas ar pāreju uz jauno integrācijas versiju starp ATS, APLIS un DOM sistēmām. Pāreja uz jauno ATS API mazinās sinhronizācijas kavējumus un uzlabos atsauces datu pieejamību Kopkataloga darba vidē.
Par APLIS darbības traucējumiem:
APLIS, DOM, ATS un Kopkataloga integrāciju pilnvērtīga darbība ir atkarīga no visu iesaistīto sistēmu sinhronas darbības un kopējas testēšanas. Šobrīd tiek veikta jaunās integrācijas versijas testēšana, un tās laikā ir konstatētas situācijas, kad pilns digitālā objekta reģistrācijas process vēl nesasniedz pietiekamu stabilitāti pamatprocesu līmenī.
Par pielikumu pievienošanu un datu zudumiem:
Pielikumu un digitālo objektu apstrāde pēc integrāciju ieviešanas kļuvusi tehniski sarežģītāka, jo datnes vairs nav tikai Kopkataloga iekšējs pielikums, bet daļa no plašāka digitālo objektu pārvaldības procesa. Līdz ar to kļūdas šajā procesā var rasties Kopkataloga, DOM un APLIS mijiedarbībā. Pielikumu pievienošanas problēmas tiek risinātas kopā ar digitālo objektu un datņu apstrādes loģikas precizēšanu, tostarp, pārbaudot datņu dzēšanas, maiņas, versiju un tiesību informācijas nodošanas scenārijus.
Par nepieciešamību uzlabot komunikāciju ar muzejiem:
Praksē paralēlu komunikācijas kanālu izmantošana ir radījusi pārpratumus, un risinājums būtu noteikt vienotu komunikācijas modeli: viens oficiāls pieteikumu kanāls, skaidra atbildīgā kontaktpunkta norāde, regulāri statusa paziņojumi par būtiskiem incidentiem vai plānotiem darbiem, kā arī atsevišķs kopsavilkums muzeju nozarei par būtiskākajiem risināmajiem jautājumiem un to virzību.
Par termiņu noteikšanu traucējumu novēršanai un pagaidu risinājumiem:
Par būtiskākajiem traucējumiem un izmaiņām būtu nepieciešams veidot nozares iekšienē pieejamu statusa informāciju: kas ir problēma, kura puse to risina, kāds ir aktuālais statuss, vai pastāv pagaidu risinājums un kad sagaidāma nākamā informācija. Kā pagaidu risinājums tehniski pamatotākais virziens būtu asinhronas darbības ieviešana – iespēja lietotājam turpināt noteiktas darbības Kopkatalogā arī tad, ja kāda no integrētajām sistēmām īslaicīgi nav pieejama un sinhronizāciju veikt vēlāk. Šāds risinājums būtu īpaši nozīmīgs gadījumos, kad APLIS, DOM vai ATS īslaicīgi nedarbojas.
Pateicamies visiem muzeju speciālistiem, kuri piedalījās aptaujā un fiksēja savu ikdienas pieredzi ar NMKK IS “dienasgrāmatās”. Informēsim par turpmāko dialogu starp iesaistītajām pusēm LMB komunikācijas kanālos.
Aicinām muzeju krājuma speciālistus, kuri vēlas iesaistīties ar NMKK IS darbību saistīto jautājumu apspriešanā, pieredzes apmaiņā un priekšlikumu izstrādē, pievienoties Latvijas Muzeju biedrības Krājuma speciālistu darba grupai. Lai saņemtu plašāku informāciju vai pieteiktos dalībai darba grupā, lūdzam sazināties ar LMB, rakstot uz e-pasta adresi daina.auzina@mvm.gov.lv.
