IzvēlneAizvērt

19.04

Latvijas Muzeju biedrības un Latvijas Muzeju padomes ieteikumi muzeju darbībai pēc administratīvi teritoriālās reformas

Ņemot vērā, ka Latvijā ir vēsturiski izveidojies plašs un saturiski bagāts muzeju tīkls, kura nozīmīga daļa ir pašvaldību muzeji, Latvijas muzeju nozare un to pārstāvošās organizācijas – Latvijas Muzeju biedrība (LMB) un Latvijas Muzeju padome (LMP) – ir ieinteresēta aktīvi iesaistīties Administratīvi teritoriālās reformas procesos, tādējādi sekmējot to, ka reforma tiek izmantota kā iespēja padarīt pašvaldību muzejus un Latvijas muzeju nozari kopumā efektīvāku un atbilstošāku šodienas sabiedrības interesēm un vajadzībām.

2020. gada jūnijā LMB un LMP organizēja pirmo Latvijas muzeju pārstāvju tikšanos, lai rosinātu plānot muzeju darbību pēc Administratīvi teritoriālās reformas, izvērtēt muzeju darbības problēmsituācijas, kā arī sagatavot priekšlikumus un nākotnes vīziju muzeju darbībai jaunajos novados. Šai sanāksmei ir sekojusi reģionālo sanāksmju virkne* , LMB ir prezentējusi reģionālajās apspriedēs secināto Latvijas Pašvaldību savienībā**, muzeju iesaiste Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanā konkrētās pašvaldībās ir pārrunāta LMB organizētajā tiešsaistes konferencē 2021.gada martā.

Šo konsultāciju un sarunu rezultātā LMB un LMP ir secinājusi, ka optimāla rezultāta sasniegšanai būtisks ir kultūras institūciju un pašvaldību konstruktīvs dialogs, kā arī vienota izpratne par Administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz muzejiem un pašvaldībās esošo kultūrvēsturisko mantojumu kopumā. Tāpēc LMB un LMP ir sagatavojusi ieteikumus pašvaldībām, ko lūdz izvērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un rekomendēt pašvaldībām kā orientierus (vadlīnijas), veicot izmaiņas līdzšinējā pašvaldību muzeju struktūrā un pārvaldībā un turpinot muzeju darbību jaunajos novados pēc 2021. gada 1. jūlija.

 

Ieteikumi:

1. Veidojot muzeju darbības un pārvaldības sistēmu jaunizveidotajos novados, respektēt Latvijas Republikas Muzeju likumā noteikto, īpašu vērību veltot muzeju darbības juridisko formu izvēlei; muzeju un kultūras mantojuma objektu nošķīrumam; pašvaldību muzeju obligātajai akreditācijas prasībai un citiem Muzeju likuma nosacījumiem. Detalizēts Muzeju likuma normu izklāsts, ko būtu jāievēro Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, – 1. pielikumā.

Vēršam uzmanību, ka 2021. gadā Saeima ir veikusi grozījumus Muzeju likumā, kas spēkā stājas no 2021. gada 14. aprīļa.

2. Pašvaldību lēmumu sagatavošanas procesā iesaistīt muzejus un citas ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītās institūcijas. Muzeju nozarei ir svarīgi izprast sagatavoto lēmumu loģiku, paust savu viedokli un sniegt priekšlikumus, tādējādi radot priekšnoteikumus sekmīgai muzeju darbībai arī pēc Administratīvi teritoriālās reformas. Muzeji nebaidās no pārmaiņām, vienlaikus uzskatot, ka risinājumiem ir jābūt argumentētiem, ir nepieciešama skaidrība, kāda būs muzeju loma jaunajā novadā, vai muzeju skatījums, veidojot novadu kultūras attīstības jaunās stratēģijas, tiks respektēts. Lai padarītu procesu pēc iespējas caurspīdīgu, par nozarei nozīmīgiem lēmumiem aicinām informēt LMP un LMB.

3. Izstrādājot risinājumus muzeju un citu jauno novadu teritorijās esošo kultūras mantojuma objektu pārvaldībai, piedāvājam izvērtēt vairākus modeļus, kas ir izkristalizējušies muzeju nozares diskusijās. Detalizēta katra pārvaldības modeļa priekšrocību un izaicinājumu analīze 2. pielikumā.

3.1. Pašvaldībā tiek izveidota Kultūras pārvalde, kuras padotībā ir visas novada teritorijā esošās kultūras institūcijas: muzeji, bibliotēkas, kultūras nami, kultūras mantojuma objekti u.c.

3.2. Pašvaldībā tiek izveidots viens centrālais muzejs, kura funkcijās ietilpst citu novada teritorijā esošu patstāvīgi darbojošos muzeju un kultūras mantojuma objektu pārraudzība.

3.3. Pašvaldības teritorijā esošo muzeju un kultūras mantojuma objektu strukturāla apvienošana vai pievienošana esošajam muzejam, iekļaujot tos vienotā administratīvā institūcijā, taču saglabājot arī teritoriālas struktūrvienības.

3.4. Pašvaldības teritorijā tiek saglabāta decentralizēta muzeju darbība, kur katrs akreditētais muzejs turpina savu darbību patstāvīgi.

Aplūkotie muzeju pārvaldības modeļi nav vienīgie iespējamie – pašvaldības sadarbībā ar iesaistītajām kultūras institūcijām, argumentējot citu scenāriju lietderību, var kombinēt piedāvāto modeļu atsevišķus elementus un lemt par konkrētajai situācijai atbilstošāko un perspektīvāko modeli.   

4. Pirms lēmumu, kas saistīti ar līdzšinējās pašvaldības muzeju pārvaldības reorganizāciju, pieņemšanas, pašvaldībām sagatavotos lēmumu projektus Muzeju likuma 6.panta noteiktajā kārtībā izskatīt LMP, saņemot profesionālu atzinumu par sagatavoto lēmumu un tā atbilstību nozares vispārējām interesēm.

Lūdzam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt sagatavotos ieteikumus un tiem pievienotos skaidrojumus un rekomendēt tos pašvaldībām izmantošanai Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā. Esam atvērti dialogam un nepieciešamības gadījumā tikties, lai izveidotu tādas vadlīnijas, kas palīdzētu gan pašvaldībām, gan muzejiem un Administratīvi teritoriālā reforma sekmētu straujāku un līdzsvarotāku muzeju attīstību novados.

 

Pielikumi: 

Administratīvi teritoriālā reforma un Muzeju likums uz 3 lpp.

Rekomendējamie muzeju un kultūras mantojuma objektu pārvaldības modeļi pēc Administratīvi teritoriālās reformas uz 8 lpp.

 

* 29.septembrī Latgales reģiona muzeju tikšanās Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē; 5.oktobrī Vidzemes reģiona muzeju tikšanās Cēsu vēstures un mākslas muzejā; 5.oktobrī Zemgales reģiona muzeju tikšanās Ķekavas novadpētniecības muzejā; 26.oktobrī Kurzemes reģiona muzeju tikšanās ZOOM platformā.

** Videokonference 2020.gada 8.oktobrī.