2021. gada 27. janvārī platformā zoom notika ikgadējais Latvijas Muzeju biedrības forums, šogad tā vadmotīvs – reālā virtualitāte. Forumā piedalījās vairāk nekā 250 nozares profesionāļi no visas Latvijas, lai kopā diskutētu par Covid-19 pandēmijas ieviestajām pārmaiņām un izaicinājumiem digitālo tehnoloģiju kontekstā.
Otrajā daļā foruma dalībnieki iesaistījās tematiskajās darba grupās. Piedāvājam iepazīties ar galvenajiem secinājumiem, kurus sagatavojuši darba grupu vadītāji.
Darba grupu "Virtuālā komunikācija – sociālie tīkli kā logs uz pasauli" vadīja Ieva Andžāne, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja.
Gan muzejiem, gan to apmeklētājiem, pielāgojoties dzīvei virtuālajā pasaulē, sociālie tīkli kļuva par vienu no galvenajām platformām komunikācijai. Muzejiem Covid-19 pandēmija lika meklēt jaunus veidus un formātus, lai turpinātu sarunu ar savu esošo un potenciālo apmeklētāju.
Sesijas ievadā LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja Ieva Andžāne iepazīstināja ar tendencēm, kas iezīmējās muzeju komunikācijā sociālajos tīklos gan pasaulē, gan Latvijā, analīzi balstot divās Latvijas muzeju komunikācijas speciālistu aptaujās, kas tika veiktas 2020. gada vasarā un 2021. gada sākumā. Ievērojot muzeju daudzveidīgās formas, darbinieku skaitu un iespējas, pieredzē tika aicināti dalīties trīs muzeju pārstāvji – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Annijas Sauka, kura iepazīstināja ar muzeja veidotajiem video un audio stāstiem un būtiskākajiem pamatprincipiem, kas tiek ievēroti veidojot muzeja komunikāciju digitālajā vidē. Šmakovkas muzeja ekspozīcijas vadītājs Viktors Andruškevics dalījās pieredzē pa to kā radās, norisinājās un kādas sekas atstāja Šmakovkas muzeja iniciētā #neviensvairs kampaņa, kurā iesaistījās ne vien daudzi Latvijas muzeji, bet arī uzņēmumi un organizācijas no citām nozarēm. Ar savu pieredzi dalījās arī RSU Anatomijas muzeja izglītības projektu vadītājs Kaspars Zaltāns, stāstot par jaunatklāto muzeju un tā atspoguļošanu digitālajā vidē. Sesijas noslēgumā dalībnieki dalījās savā pieredzē par to, kādus rīkus iespējams izmantot apmeklētāju iesaistīšanai.
Sekcijas laikā tika paustas šādas atziņas:
Muzeju iespējas ir daudzveidīgas – lielākajiem muzejiem ir iespēja nodrošināt komunikācijas nodaļu, citiem – darbojas tikai viens speciālists, vai tiek dalīta slodze ar citiem amata pienākumiem. 2020. gadā atsevišķi muzeji ir pārvirzījuši uz komunikācijas funkciju darbiniekus, kas iepriekš nodarbojušies ar kādu citu jomu.
Līdzās visplašāk izmantotajiem sociālajiem tīkliem Facebook, Instagram, Twitter, Youtube – ienāk citas platformas un rīki. 2020. gads nenoliedzami bijis zoom gads.
Ja pirmajā pandēmijas vilnī muzeji pieņēma taktiskus īstermiņa lēmumus, 2021. gads daudziem nesis ilgtermiņa izmaiņas komunikācijas stratēģijā.
2020. gada sākumā, pēkšņi aizveroties, muzeji visā pasaulē pārpludināja sociālos tīklus ar visdažādāko saturu, tostarp – daudz senāk veiktiem pētījumiem, radītiem materiāliem. Šobrīd daudzi Latvijas muzeji izstrādājuši jaunu un īpaši pielāgotu saturu digitālajai videi – video ierakstus, Zoom tiešraides un lekcijas, ceļvežus viedierīcēm, virtuālās izstādes, video lekcijas, kahoot spēles, darba lapas un citus materiālus. Sociālajos tīklos tiek atspoguļotas gan muzeja kolekcijas, gan pētnieciskais darbs, izglītojoši materiāli un intelektuālai izklaidei paredzēts saturs.
Pandēmija nesusi jaunu muzeja darbības formu – hibrīdpasākumus, kas nelielam apmeklētājus skaitam norisinās klātienē, bet lielākam tiek translēti tiešraidē Facebook live, zoom vai citā formātā. Lai arī nav skaidrs, kāda būs apmeklētāju vēlme pēc digitālā satura brīdī, kad atkal būs iespēja atgriezties klātienes pasākumos, šādi hibrīdpasākumi visticamāk būs pieprasīti arī pēc pandēmijas uzveikšanas, jo ļauj apmeklēt pasākumus vismaz virtuāli arī tiem, kam fiziski klātienē nav iespējams nokļūt.
Aptaujājot Latvijas muzeju speciālistus, viedokļi dalās par to, kā apmeklētāju interesi mainījuši fiziskās pārvietošanās ierobežojumi. Atsevišķi muzeji norāda, ka interese par digitālo saturu augusi un tad atkal sarukusi, jo lielu daudzumu digitālā satura patērēt ir grūti un iestājas digitālais nogurums. Lielu pēkšņas intereses pieaugumu šī brīža situācijā gaidīt visticamāk nevaram, jo situācija arī digitālā patēriņa ziņā ir nostabilizējusies, tomēr pandēmijas laikā apgūtas jaunas iemaņas, jauni rīki, kas ļauj atrast savu apmeklētāju nišu un audzēt interesentu skaitu.
Joprojām būtiski koncentrēties uz kvalitāti, nevis kvantitāti – kvalitatīvu video, tekstu, vizuālo noformējumu. Ja iespējams, ieteicams piesaistīt profesionāļus, vai apgūt papildus iemaņas.
Arī digitālajā komunikācijā svarīgi domāt par ilgtspēju un izvērtēt to, vai un kādi materiāli ir nepieciešami.
Lai arī joprojām būtisks vizuālais saturs, arvien lielāka loma ir audio – video un audio lekcijām, podraidēm, atskaņošanas sarakstiem. Līdz ar jauno ritmu, kurā daudzi no mums strādā ārpus biroja, cilvēki izvēlas klausīties mūziku, speciālistu stāstīto vai intervijas sportojot, braucot ar riteni vai strādājot attālināti. Prasību pēc kvalitatīviem attēliem un video papildina kvalitatīvs audio materiāls.
Svarīgi muzejam atrast savu nišu un savu sekotāju loku, ar kuriem veidot abpusēju komunikāciju. Muzejs sociālajos tīklos var būt ne vien stāstītājs, bet arī sarunu uzsācējs.
Muzejiem sadarbojoties, iespējams sasniegt jaunu auditoriju un palielināt apmeklētāju interesi. Kā piemērs ir jāizceļ Šmakovkas muzeja aizsāktā #nekadvairs akcija, kas stimulēja interesentu skaitu pieaugumu gan paša Šmakovkas muzeja sociālajiem tīkliem, gan pārējiem, kas akcijā piedalījās.
Joprojām sociālajos tīkos lieliski strādā humors, neierasti risinājumi, iziešana ārpus muzeja pamata jomas – piemēram zīmēšana un radoši risinājumi anatomijas muzejā. Vienlaikus jāapzinās sava darbības niša un tas, cik brīvi iespējams runāt ar auditoriju.
Muzejs var strādāt ne tikai sociālajos tīklos, bet arī stimulēt apmeklētājus sociālajos tīklos ievietot ar to saistītu saturu – iekārtot izstādes skatlogos, izvietot interesantus vides objektus ārpus muzeja, kas stimulētu cilvēkus fotografēties un šo saturu pašiem likt sociālajos tīklos, tā ieinteresējot sabiedrību un veicinot muzeja atpazīstamību
Sekcijas noslēgumā, domājot par muzeju nākotni sociālajos tīkos, izvirzījās šādi secinājumi:
Ļoti svarīgi arī lēmumu pieņēmēju un finansējuma devēju vidū apzināties, ka komunikācija ir svarīga muzeja darbības joma un tai nepieciešams finansējums.
Lai arī nav skaidrs, kāda būs nākotne pēc pandēmijas, atsevišķi pandēmijas laikā radušies risinājumi visticamāk būs pieprasīti arī turpmāk nākotnē. Viens no tiem – pasākumu tiešraides un hibrīdpasākumi, kas nelielam apmeklētāju skaitam norisinās muzejā, bet pārējiem pieejami tiešraidēs.
Digitālā vide vienlaikus sniedz iespējas strādāt un kultūras saturu baudīt attālināti, gan rada nogurumu. Visticamāk liels pēkšņas intereses vilnis par sociālo tīklu saturu vairs nav gaidāms, tomēr ir apgūtas jaunas prasmes un rīki, kas ļauj palielināt auditoriju.
Pandēmijas laikā muzeji sociālajos tīklos sabiedrībai ir piedāvājuši akcijas, saturu, ko vēlāk pārņēmušas arī ar muzejiem nesaistītas organizācijas. Tas pierāda, ka muzeji var būt radoši un iedvesmot arī citas nozares.
Foruma 1. un 3. daļas ieraksts ir pieejams LMB YouTube kanālā.
Atbalsta: Valsts Kultūrpkapitāla fonds
Foto: Austin Distel, Unsplash
