Interneta nodrošināšanai nepieciešama elektrība. Tā lietotāju apjomam pieaugot ik gadu, nākas meklēt arvien jaunus salīdzinājumus tam, cik ievērojams enerģijas patēriņš nepieciešams, lai nodrošinātu visu pasaules iedzīvotāju tiešsaistes aktivitātes, uzturot un dzesējot datu serveru fermas un nodrošinot datu pārraidi un lietotāju ierīču darbību. Atsevišķos resursos interneta radītais piesārņojums tiek pielīdzināts pat avio industrijas atstātajiem nospiedumiem uz vidi. Neieslīgstot detaļās, viens ir skaidrs – digitālajā komunikācijā un tiešsaistes satura veidošanā viss nav viens.
Pirms dalos ar ieteikumiem, vēlos paskaidrot, ka neesmu informāciju tehnoloģiju speciālists un šis ir manas izpētes īss apkopojums, viennozīmīgi neietverot visus veidus, kā veicināt videi draudzīgākas interneta vietnes veidošanu. Šie ir daži, manuprāt, vienkārši, saprotami un realizējami ieteikumi, kam ir potenciāls radīt pozitīvas pārmaiņas.
Stratēģiska attēlu un video izmantošana
Lielā daļā interneta vietņu attēli ir galvenais enerģijas patērētājs. Jo vairāk attēlu tiek izmantots un jo lielāki tie ir, jo vairāk datu nepieciešams uzglabāt un pārraidīt, attiecīgi pieaugot enerģijas patēriņam. Esiet izvēlīgi un stratēģiski attēlu izmantošanā. Gadījumos, kad vēlaties tos izmantot, ieteicams pievērst uzmanību zemāk uzskaitītajiem jautājumiem.
- Vai šis attēls sniedz kādu pievienotu vērtību lietotāja pieredzei?
- Vai attēls komunicē lietotājam noderīgu informāciju?
- Vai līdzīgs (vai pat identisks) efekts varētu tikt panākts ar mazāka izmēra attēlu?
- Vai attēlu iespējams aizvietot ar vektorgrafikas ilustrāciju?
Gadījumos, kad saskatāt attēlu izmantošanu kā nepieciešamu, ieteicams pārliecināties, ka augšupielādētais fails nav lielāks nekā vajadzīgs. Piemēram, ja muzeja interneta vietnē attēls tiks attēlots 600x300 pikseļu lielā laukumā, lieki to augšupielādēt jebkādā lielākā izmērā.
Viennozīmīgi, ir tikai viens datu patērētājs, kas savā apjomā krietni pārspēj attēlus – video. To izmantošanas daudzums pēdējos gados ir krietni audzis, video kļūstot par efektīvu un saistošu komunikācijas veidu ar mūsdienu auditoriju, kurai raksturīga īpaši izteikta vizuālā uztvere un arvien zemākas uzmanības noturēšanas spējas. Gluži kā ar attēliem, pārjautājiet video nepieciešamību. To izmantošana var divkāršot vai pat trīskāršot interneta vietnes kopējo datu apjomu. Gadījumos, kad video tiek izmantoti, veidojiet tos iespējami īsus, izslēdziet automātiskas atkārtošanas funkciju un pārliecinieties, ka tie tiek atskaņoti zemākajā nepieciešamajā izšķirtspējā.
Interneta vietnes lietojamība
Ērta un lietotājam draudzīga interneta vietne veidota tā, lai tās apmeklētāji spētu iespējami ātri atrast sev nepieciešamo informāciju vai veikt plānotās darbības. Piedomājot pie savas interneta vietnes lietojamības, muzejs ne tikai gādā par to, ka tās apmeklējums būs patīkams, bet arī par to, ka netiks izmantoti lieki resursi, lietotājam “klīstot” pa vietnes sadaļām un cenšoties atrast sev vajadzīgo. Pievērsiet uzmanību tam, lai jūsu muzeja vietnes informācijas un sadaļu izvietojums ir loģisks un intuitīvs ne tikai muzeja darbiniekiem, bet arī potenciālajam apmeklētājam. Tāpat pārliecinieties, ka biežāk meklētā informācija ir izvietota sākumlapā vai sasniedzama ar vienu klikšķi.
Definējiet sava muzeja interneta vietnes mērķus un veiciet regulāru tās tīrīšanu. Mērķu noteikšana darba gaitā palīdzēs izvērtēt to, vai saturs ir atbilstošs, lai to vai nu publicētu vai arī atstātu vietnē uz ilgāku laiku. Gadījumos, kad vietnes galvenie uzdevumi nav precīzi raksturoti, pieaug iespēja, ka tā “apaugs” ar neaktuālu vai savai formai neatbilstošu saturu. Bieži novērojams, ka muzeju interneta vietne veic arī digitāla arhīva funkcijas, tādējādi gan padarot to grūti manevrējamu, gan arī palielinot lieko enerģijas patēriņu.
Tekstuālais saturs
Līdzīgā veidā kā vietnes izkārtojums, svarīgu lomu spēlē arī tās tekstuālais saturs un tā noformējums. Īss, viegli lasāms un salasāms teksts, kurā pārdomāti sniegta informācija par jautājumiem, uz kuriem lietotājs visdrīzāk varētu meklēt atbildes, ir vēl viens nodrošinājums pret lieku klikšķināšanu un, attiecīgi, lieku enerģijas patēriņu. Šis nebūt nenozīmē, ka muzeja interneta vietne nevarētu būt saistoša un, piemēram, ieinteresēt tās apmeklētāju iepazīt kādu sadaļu, ko tas sākotnēji nav plānojis apskatīt. Nevēlama ir lietotāja laika un kopējo resursu tērēšana, vietnes apmeklētājam cenšoties atrast “paslēptu” jeb neintuitīvi izvietotu informāciju.
Izstrādājot jaunas vietnes, jautājiet pakalpojumu sniedzējiem – programmētājiem, dizaineriem un lietotāju pieredzes speciālistiem – kā viņi rūpēsies par topošā produkta energoefektivitāti un ilgtspēju. Pārrunājiet šo tematu savā kolektīvā un ar muzeja apmeklētājiem un nebaidieties savās vietnēs stāstīt par šajā sakarā veiktajām rīcībām. Galvenie enerģijas patērētāji var būt ārpus mūsu redzesloka, tomēr to radītā ietekme ir pavisam klātesoša. Kā jau minēju raksta sākumā, šie ir pirmie soļi ceļā uz energoefektīvāku muzeja interneta vietni, un aicinu ikvienu šo tematu pētīt un izzināt arī tālāk. Veidu, kā muzeji var optimizēt savu digitālo komunikāciju un samazināt tās radīto nospiedumu uz apkārtējo vidi, ir ļoti daudz.
