Ekspozīcija veidota kā ceļojums laikā un telpā, atgādinot, ka jau vairāk nekā 100 gadus tieši dzelzceļš ir savienojis mūs ar Eiropu un pārējo pasauli. Bānīša stāstu veido cilvēki, kuri ar to brauca, brauc un vēl tikai brauks. Ekspozīcija ir ne tikai atskats pagātnē, bet arī popularizē dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Ekspozīcijas vizuālais kods ir bagāžas šķūnis. (Ekspozīcija izvietota vēsturiskajā Alūksnes dzelzceļa stacijas bagāžas šķūnī). Tā dizainā interpretētas bagāžas kastes, informācijas krātuves, kas vienlaikus kalpo kā apliecinājums kādreizējai uzglabāšanas funkcijai, bet mūsdienas simboliski ļauj vēstures liecības atkal “izpakot” un atklāt no jauna. Ekspozīcijā stilizētos 10 staciju logos garām slīd vietējā ainava, gluži kā braucot vilciena vagonā. Turpat apskatāmi dažādi interesanti priekšmeti, grīdas vitrīna ar četru veidu sliežu platumiem, un ikviens ir aicināts digitāli ieraudzīt un sajust, kā pasauli redz vilciena mašīnists. Ekspozīcijas stāsti ir balstīti gan personīgās atmiņās par vietu, gan atspoguļo tehniskas detaļas par vilcieniem un dzelzceļa kustību.

Ziemas mēnešos multimediālā ekspozīcijā “Alūksnes Bānīša stacija” apmeklētājiem atvērta Ziemas ekspozīcija, kurā Gulbenes – Alūksnes šaursliežu dzelzceļa ziemas ainavu ieskauti piedzīvojami jauni 10 unikāli stāsti par Bānīti kā draugu, palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.