Rīgas Kino muzejs – vienīgais šai mākslas nozarei veltītais muzejs Latvijā – ir leģendāro 1986. gada Kino dienu „bērns” – ideja par tā tajā pašā gadā pēc Kino dienu noslēguma dibināšanu radās notikuma rīkotājiem Augustam Sukutam, kino zinātniekiem Ingai Pērkonei un Jurim Civjanam. Visu 1987. gadu Augusts Sukuts cīnījās ar birokrātiju, lai iegūtu nepieciešamo atļauju Kino muzeja dibināšanai Rīgā. Tas izdevās tikai 1988. gadā, apejot Rīgas varas iestādes, kad ar PSRS Kinematogrāfistu savienības 1. marta rīkojumu tika dibināts Rīgas Kino muzejs. Bija iecerēts, ka muzejs atradīsies 18. gs. noliktavā Peitavas ielā 10/12 – šajā ar gāzmaskām pilnajā mājā 1990. gadā arī notika pirmā muzeja izstāde „Iespējamības tumsā. Kino Latvijā 1920–1940”, kurā pirmo reizi runāts par Latvijas kino līdz II pasaules karam. Regulāru izstāžu darbību muzejs uzsāka 1994. gadā.

Laika gaitā Kino muzejs vairākkārt mainījis atrašanās vietu, tai skaitā izmantojis telpas gan Rīgas Videocentrā, gan bijušajā Nelegālās preses muzejā Krāslavas ielā, gan Kinofotofonodokumentu arhīvā, gan Rīgas Kinostudijā. No 2006. gada 19. maija kā valsts aģentūras “Nacionālais Kino centrs” struktūrvienība Kino muzejs ir atgriezies tam sākotnēji paredzētajā adresē – Peitavas ielā 10 un īsā laika periodā kļuvis par zīmolu Latvijas kultūrvidē. Kino muzeja stratēģija visus šos gadus bijusi piedāvāt augstas kvalitātes kultūras produktus, veidot un veicināt kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo vidi un izglītotu, kompetentu auditoriju, nodrošinot kino zināšanu pieejamību.

2010. gadā Rīgas Kino muzejs valsts pārvaldes reformas ietvaros tika pievienots Latvijas Kultūras akadēmijai. 2020. gadā Rīgas Kino muzeja krājums ir pārcelies uz jaunām, īpaši pielāgotām telpām Pulka ielā 8, kur ir jaunā mājvieta 4 Latvijas muzeju krājumiem, tādējādi būtiski atvieglojot krājuma darbu.

2025. gada pavasarī muzejs pārvāksies uz jaunām telpām Miera ielā.