Pamatekspozīcija ir emocionāls un izjusts stāsts par mākslinieku personībām un viņu likteņiem – radošu panākumu, avantūru un arī traģēdiju pilniem.

Muzeja organizētās izstādes un pasākumi ne tikai izceļ Sutas un Beļcovas daiļradi, bet arī atspoguļo Latvijas modernisma mantojumu gan vizuālajā mākslā, gan citās kultūras jomās.

Aleksandra Beļcova (1892–1981) bija gan apburoša un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan profesionāla māksliniece, kuras 20. gadsimta 20.–30. gadu darbiem – kubistiskajām ainavām, konstruktīvajām klusajām dabām, portretiem un Baltars porcelāna apgleznojumiem – piemīt augsta mākslinieciskā kvalitāte un risinājuma savdabība.

Romans Suta (1896–1944) bija ārkārtīgi radoša un daudzpusīga personība – viņš ne tikai gleznoja, noformēja un ilustrēja grāmatas, veidoja teātra izrāžu un kino filmu vizuālo noformējumu, bet arī vadīja savu mākslas studiju, rakstīja presē apcerējumus par mākslu, nodibināja un darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā Baltars, izstrādāja dizaina projektus mēbelēm un interjeru iekārtojumam.