Katrs muzejnieks zina, ka ekspozīcijas tapšana ir nopietns un laikietilpīgs darbs, kurā savienojas ne tikai krājuma darbinieku, pētnieku, kuratoru un mākslinieku veikums, bet kas prasa arī īpašus tehnoloģiskus risinājumus un no tiem izrietošus lielus finanšu līdzekļus. Ekspozīcijas vēsta par dziļām un pamatīgām tēmām, personībām vai vietām, kas izturējušas laika pārbaudījumu un pierādījušas savu nozīmi mūsdienās. Tādēļ ir prieks par katru jauno ekspozīciju un tās veidotāju komandu.
Muzeju gada balva šajā nominācijā tiek piešķirta par izcili izveidotu muzeja ekspozīciju, ņemot vērā muzeja resursus un kapacitāti (darbinieku skaitu un finansējumu). Šogad šajā saņemti septiņi pieteikumi, kas pretendē uz Gada labākās ekspozīcijas titulu.
Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs pieteicis ekspozīciju “Mākslinieka Valentīna Zlidņa darbnīca”. Pilnībā atjaunotajā Krāslavas pils staļļu ēkas mansarda stāvā, kurā dzīvoja un gleznoja Valentīns Zlidnis, kopš pagājušā gada atklāta māksliniekam veltīta pastāvīgā ekspozīcija, kurā var iepazīties ar mākslinieka dzīvi un daiļradi caur daudzpusīgajām ekspozīcijā pielietotajām inovatīvajām tehnoloģijām: instalācijas, fotoreprodukcijas, mākslinieka darbu prezentācija, V. Zlidņa atpazīstamāko darbu animācija “Kad gleznas atdzīvojas…“, ierakstītās laikabiedru video atmiņas par V. Zlidni, neierastā veidā izveidotā mākslinieka laika līnija, kā arī saglabātais mākslinieka paša veidotais darbnīcas interjers. Ekspozīcijas dizaineres Martas Folkmanes dažāda vecuma grupām trijās valodās (LV, ENG, RU) izveidotie zīni ļauj iejusties mākslinieka pasaulē, izpildot dažādā veida radošos uzdevumus. Veidojot ekspozīciju, norisinājās padziļināts pētnieciskais darbs par mākslinieku – vāktas gan Latgales ievērojamo personību, gan līdzcilvēku atmiņas par V. Zlidni, iegūti jauni priekšmeti, kas bija nesaraujami saistīti ar mākslinieka radošo un personīgo dzīvi. Joprojām tiek paplašināta V. Zlidņa gleznu kolekcija. Pēc jaunās ekspozīcijas apskates apmeklētāji, iedvesmas rosināti, piedāvā muzejam iegādāties viņiem piederošās V. Zlidņa gleznas.
Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs pieteicis ekspozīciju "Pļaviņu hidroelektrostacija – lielākā elektroenerģijas ražotne Latvijā", kas ir Enerģētikas muzeja ekspozīcija ārpus muzeja. Ekspozīcija veidota kā vēstures liecībām piesātināts stāsts par Pļaviņu HES – nozīmīgāko energoapgādes objektu Baltijas valstīs, kas nodrošina reģiona energosistēmas stabilitāti, un ir viena no lielākajām hidroelektrostacijām Eiropas Savienībā, garantējot videi draudzīgu elektroenerģijas ražošanu. Ekspozīcijā skatāmajā interaktīvajā tūrē ikvienam apmeklētājam ir iespēja uzzināt daudz interesanta par Latvenergo koncerna un Pļaviņu HES vēsturi un attīstību, kā arī uzzināt kā top elektrība. Viena no interaktivitātēm ekspozīcijā ir animētā hologramma, kura īpaši piesaista skolēnu interesi, ļaujot digitāli izzināt HES tapšanas procesu. Unikālie eksponāti – ūdenslīdēja tērps, turbīnas modelis, darbojošie vēsturiskie elektroenerģijas skaitītāji, telefons, uz kuru var piezvanīt no sava viedtālruņa – noskaņo apmeklētājus uz sagaidāmiem atklājumiem un jaunu pieredzi. Ekspozīcija veidota industriālai videi atbilstošā stilā.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs pieteicis Pastāvīgo ekspozīciju “Pietura Ogre”, kas ir informatīvi bagātīgs stāsts par Ogri un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu laikā, pievēršoties spilgtākajiem un zīmīgākajiem notikumiem pilsētas attīstības vēsturē. Tā ir iespēja skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu to redzam šodien. Tematiski un strukturāli ekspozīcija iedalāma trīs daļās. 1.daļa – pilsētas pirmsākumi, pirmie iedzīvotāji Ķentes pilskalnā. 2.daļa – Ogres gaisa un peldu kūrorta izveidošanās 19. gs. vidū un uzplaukums 20. gs. 20.–30.gados. 3.daļa – kūrorta panīkums pēc Otrā pasaules kara saistībā ar Ogres trikotāžas kombināta būvniecību, padomju laiku sadzīve. Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – videoprojekcija, skaņu dušas, interaktīva karte, video materiāli. Ekspozīcijā izmantotie mūsdienīgie dizaina paņēmieni un tehnoloģijas sniedz iespēju Ogres vēsturi iepazīt aizraujošā veidā.
Olaines Vēstures un mākslas muzejs pieteicis ekspozīciju “Olaines novada vēsture”, kuras vadmotīvs ir kūdras purvs, kas Olaines novada teritorijā pastāvējis no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kā arī dažādos laika periodos ietekmējis teritorijā notiekošos procesus un notikumu attīstību. Šajā ekspozīcijā aplūkojami priekšmeti un videomateriāli par Olaines novada teritorijas attīstību, sākot no vissenākajiem laikiem līdz 1950. gadam. Ekspozīcija balstīta uz pētījumiem, ilgstošu un veiksmīgu sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem un arheoloģiskajiem izrakumiem, kas veikti kopš muzeja dibināšanas 1995. gadā. Ekspozīcijas “stāsts” izkārots hronoloģiskā un viegli uztveramā secībā, kur galvenais akcents tiek likts uz priekšmetiem, kas raksturo attiecīgo laika periodu un priekšmetu stāstiem, tā veicinot izpratni gan individuālajos apmeklētājos, gan tajos, kas muzeju apmeklē gida vadībā.
Olaines Vēstures un mākslas muzejs pieteicis ekspozīciju “Laboratorija”, kuras pamatā ir pētnieciskais darbs “Olaines rūpnīcu attīstība 1939.-1991. gads”, kas tika veikts divu gadu garumā. Ekspozīcijas dizaina ideja radās sapulcē, kurā piedalījās muzeja darbinieki, dizaineri un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas studenti un pasniedzēji, kuri ierosināja rūpnīcu vēsturi atainot telpā, kas ir katra ķīmiska produkta pirmsākums – laboratorija. Ekspozīcijas saturā izmantoti materiāli no muzeja krājuma un Valsts arhīviem, kā arī uzņemti papildus video, kuros redzama rūpnīcu tagadējā darbība. Ekspozīcijas tapšanā tika iesaistīti arī RTU Tehnoloģiju koledžas studenti, kuri papildināja ekspozīcijā aplūkojamo Mendeļejeva tabulu ar saturu par, viņuprāt, interesantākajiem ķīmiskajiem elementiem. Kā galvenā mērķauditorija ekspozīcijai tika izvirzīti bērni un jaunieši, kuru uzmanības piesaistīšana šai nozarei (ķīmija un tehnoloģijas) ir nozīmīga ne tikai vietējai sabiedrībai, bet arī plašāk.
Talsu novada muzejs pieteicis arheoloģijas ekspozīciju “Ceļojums senatnē”, kas vēstī par novada senvēsturi no 9. g. t. p.m.ē. līdz 18. gs. Tās pamatu veido arheoloģisko priekšmetu kolekcija no Talsu novada muzeja krājuma un deponējumi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja. Ekspozīcijā iespējams redzēt ap 400 īstu senlietu laikmetīgā noformējumā. Seno kuršu un lībiešu dzīvesveidu atklāt palīdz mūsdienīgie tehniskie risinājumi: iztēli raisošā animācijas filmiņa par zveju senatnē, iespēja salikt podu no māla lauskām, atklāt “dārgumus” ar gaisa plūsmas palīdzību, darboties ar multimediju eksponātiem un virtuālās realitātes brillēm, fotografēt sevi kuršu un lībiešu arheoloģiskajos tērpos. Apvienojumā ar digitālām tehnoloģijām tiek radīta iespēja ceļot laikā. Apmeklētājs pats var iejusties 12. gadsimta gaisotnē, iepazīstot sevi ar iztēles un virtuālās realitātes palīdzību. Projekta ietvaros Talsos uzstādīti arī divi interaktīvie āra stendi un izveidota īpaša muzejpedagoģiskā programma ar paplašinātās realitātes elementiem.
Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts ir pieteicis ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kuras saturs aptver vairāk nekā 100 gadus — no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā līdz Latvijas Agrārās reformas likuma pieņemšanai 1920. gadā. Tā iekārtota atjaunotajā Klaušinieku mājā un stāsta par garīgo Atmodu, pilsoniskās apziņas veidošanos un ceļu uz individuālo brīvību un tiesisko vienlīdzību. Ekspozīcijā izmantoti krājuma priekšmeti no vairākiem muzejiem. Ekspozīcijai ir trīs telpiskas sadaļas: “Klaušinieks”, “Saimnieks”, “Pilsonis”, kas papildinātas ar sešiem multimediālajiem objektiem - sajūtu gleznām, desmit digitālajām programmām, sešiem videostāstiem, divām animācijas filmām. Ekspozīcijā iekārtotas arī divas interaktīvas telpas bērniem. Tā ir saistoša visām paaudzēm, turklāt ekspozīcijas tapšanā iesaistīta arī vietējā kopiena – vākti tuvāko novadu iedzīvotāju dzimtu stāsti, audio failu tapšanā iesaistīti Raganas amatierteātra aktieri, Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” teātra nodaļas audzēkņi, līdz ar to veicinot sabiedrības dalību svarīgu vēstures stāstu veidošanā.
